1914-1994
Ievērojams sabiedrisks darbinieks

Augusts Vilis Abakuks dzimis 1914. gada 12. decembrī Balvu pagasta Aizezerē. Viņa tēvs – ilggadējs pagasta vecākais un pagasttiesas priekšsēdētājs. Skolas gaitas A. Abakuks sācis Balvu pilsētas pamatskolā. 1933. gadā beidzis Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ģimnāziju Rīgā. Sākotnēji studējis teoloģiju Latvijas Universitātē (1933–1934), bet gadu vēlāk pārgājis uz Tiesību zinātņu nodaļu, 1943. gadā ieguvis maģistra grādu. Pēc tam studējis tautsaimniecību, uzņemoties arī sabiedriskus pienākumus, piemēram, strādājot par ģenerālsekretāru Latvijas Jaunatnes savienībā.

1889-1967
Komponists, diriģents, ērģelnieks un pedagogs

Ādolfs Ābele dzimis 1889. gada 24. janvārī Valkas apriņķa Blomē, t.s. Siļķītes skolā, skolotāja, ērģelnieka, kordiriģenta Oto (Atis) Ābeles un kordziedātājas Annas Ābeles (dzimusi Palmbaha) ģimenē. Mācījies Cēsu reālskolā, pirmās zināšanas mūzikā un iemaņas klavierspēlē ieguvis no vecākiem. Mājās glabājusies plaša nošu bibliotēka, kas bija noderīga mūzikas apguvē. Pēc reālskolas beigšanas, 1907. gadā, ieradies Rīgā, kur privāti mācījās pie Emīla Dārziņa. 1909. gadā sācis studijas Sanktpēterburgas konservatorijā pie L. Homiliusa un Ž. Handšina, 1914. gadā iegūstot ērģeļu mākslinieka (skolnieks) diplomu, bet gadu vēlāk, 1915. gadā, pabeidzis Jāzepa Vītola kompozīcijas teorijas klasi. Konservatorijas laikā tapušas pirmās kompozīcijas, viena no tām – "Trīs liriskas skices" klavierēm – atklātībā laista 1912. gadā.

1896-1961
Virsnieks, biologs, rakstnieks

Kārlis Ābele dzimis 1896. gada 22. augustā Matīšu pagasta Ķinkās. Mācījies Bauņu pagasta skolā un Rīgas pilsētas ģimnāzijā (1907–1915). 1915. gadā sācis studijas Pēterburgas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, bet no 1916. gada mācījies 2. Maskavas virsnieku skolā, dienot Krievijas pulkos. 1917. gadā panācis pārcelšanu uz Latvijas strēlnieku pulkiem un, Rīgas frontei sabrūkot, atstājis armijas dienestu, lai sāktu studijas Tartu Universitātē. 1919. gada jūnijā sekojis iesaukums Latvijas armijas 6. Rīgas kājnieku pulkā.

1926-2018
Kordiriģents

Ziedonis Āboliņš dzimis 1926. gada 21. martā Tukuma apriņķa Dzirciema pagasta “Bungšās”. Bez Ziedoņa ģimenē bija arī brālis, kas miris agrā bērnībā, un māsa. Mūzika un īpaši dziedāšana aizrāvusi jau bērnībā. Mācījies Lamiņu pamatskolā, pēcāk Tukuma ģimnāzijā, kur arī iestājas skolas korī, vienlaikus apguvis vijoļspēli pie brīvmākslinieka Lasmaņa. Aktīvi iesaistījies arī sabiedriskajā dzīvē – kopā ar skolas draugu Hariju Gulbi spēlējis deju kapelā, kurai bija liela piekrišana plašā apkārtnē.

1985
Diriģents

Dzimis 1985. gada 21. februārī Rīgā. Mūzikas pamatus apguvis Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā un Rīgas Doma kora skolā, pēc tam – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas nodaļā.

1945
Horeogrāfe, deju kolektīvu vadītāja

Dzimusi 1945. gada 24. decembrī Liepājā. Dejas mākslas pamatus apguvusi Liepājas baleta studijā pie L. Bubera. Beigusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu (1963–1967), paralēli gūstot praktisku pieredzi tautas deju ansamblī “Liesma” pie Imanta Magones (1964–1966).

1970
Pedagoģe, horeogrāfe, deju kolektīva vadītāja

Dace Adviljone augstāko izglītību ir ieguvusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā horeogrāfijas nozarē. Mācījusies pie latviešu horeogrāfes un baletdejotājas Aijas Baumanes, kā arī dejojusi viņas vadītajā deju kolektīvā “Rotaļa”.

1904–1968
Grāmatvedis, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Kārlis Ampermanis dzimis 1904. gada 8. februārī Valkas apriņķa Ēveles pagastā. Pēc vidusskolas beigšanas izgājis obligāto karaklausību un nākamos piecpadsmit gadus (no 1927) turpinājis dienēt armijā. Pēc tam strādājis Rīgas pilsētas pašvaldībā vecākā grāmatveža un nodaļas vadītāja amatā. 1944. gadā sācis darbu Karavīru palīdzības dienestā kā galvenais kasieris, bet drīz vien sekojusi evakuācija uz Vāciju.

1923-1999
Komponists, dziedātājs, publicists un diriģents

Longīns Apkalns dzimis 1923. gada 17. decembrī Rīgā mācītāja Pētera Apkalna ģimenē. Beidzis Rīgas 1. ģimnāziju. Mūziku sācis mācīties Rīgas Tautas konservatorijā, taču mācības pārtrauca Otrais pasaules karš. 1944. gadā emigrējis uz Rietumvāciju, kur 1946. gadā atsācis mūzikas studijas, apgūstot vokālo mākslu un kompozīciju Detmoldas mūzikas augstskolā, kā arī privāti mācoties pie Jāzepa Vītola, kļūdams par profesora mūža pēdējo skolnieku. Pēc studijām iztiku pelnījis, palīdzot iestudēt moderno operu partijas jauniem dziedātājiem, kas šim nolūkam devās pie viņa no visas Vācijas, kā arī pats no 1955. gada bija dziedātājs Osnabrikas operā, Detmoldas operā un Rietumvācijas radiofonā, kur uzstājoties kļuva pazīstams Vācijā dzīvojošo latviešu vidū. Rietumvācijā viņš iepazinās un pēcāk salaulājās ar vācu dziedātāju, Brēmenē dzimušo Margu Šreiberi (Schreiber), kas vēlāk latviešu sabiedrībā kļuva pazīstama ar vīra uzvārdu, kura intensīvi pievērsās latviešu mūzikai un tās izpildīšanai.

1973
Horeogrāfe

Dzimusi 1973. gada 18. novembrī Toronto, Kanādā. Pirmos deju soļus spērusi jau agrā bērnībā deju kopā “Mazais Diždancītis” un “Diždancītis”. Absolvējusi Toronto latviešu skolu (1986), ASV Rietumkrasta latviešu vasaras vidusskolu (1990) un Kloda Vatsona mākslas skolu (Claude Watson School for the Arts, 1991), kā arī studējusi Jorkas Universitātē (York University) (absolvēta 1996) un apguvusi Ienākumu pārvaldītāju programmu (Income Managers Program, IMP) programmu mārketinga un finanšu pārvaldības specialitātē (1996–1997).

1945
Pedagoģe, repetitore

Dzimusi 1945. gada 23. martā Rīgā. Beigusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (1964), mācoties pie tādiem izciliem skolotājiem kā Tamāras Vītiņas, Valentīna Bļinova, Helēnas Tangijevas-Birznieces un Bellas Matisones. Augstāko izglītību ieguvusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas kultūrizglītības darba fakultātē, deju specializācijā (1981–1986).

1923-1990
Inženieris, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Ziedonis Apsītis dzimis 1923. gada 4. februārī Zaļeniekos. Beidzis Rīgas Franču liceju, mācījies Latvijas Universitātes Mehānikas fakultātē. Studijas pārtraucis Otrais pasaules karš, tā laikā Z. Apsītis bijis gan krievu, gan franču gūstā. 1949. gadā no gūsta atbrīvots un drīz pēc tam emigrējis uz Austrāliju.

1940
Pedagoģe, horeogrāfe, kultūras darbiniece

Dzimusi 1940. gada 13. augustā Alūksnes rajona Pededzes pagastā. Jau bērnībā uzsākusi dejot Lejasciema pamatskolas deju kolektīvā.

1959
Horeogrāfe, tautas deju kopas vadītāja, aktīva sabiedriskā darbiniece

Iveta Asone dzimusi 1959. gada 13. janvārī ASV.

I. Asone ir horeogrāfe, pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) tautas un mākslas deju referente ASV.

Uzaugusi Indianapolisā. Māte Guna un tēvs Ernests dejojuši Indianapolisas tautas deju kopas “Jautrais pāris” dibinātāju grupas sastāvā 1950. gadā. Sākusi dejot “Jautrajā pārī” 1968. gadā, ir “Jautrā pāra” vadītāja kopš 1988. gada. Mācījusi tautas dejas ASV vasaras vidusskolās Garezerā, Beverīnā un Kursā.

1938
Klimatologs, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Andris Auliciems dzimis 1938. gada 7. jūnijā Cirgaļu pagasta Vasos. 1944. gadā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju, kur vairākus gadus pavadījis bēgļu nometnēs Lērtē, Dūdenhauzenē, Cellē un Volterdingenē. 1949. gada 20. jūlijā ar ģimeni ieceļojis Austrālijā un apmeties uz dzīvi Adelaidē.

1912–2011
Diriģents, pedagogs

Jānis Austrums dzimis 1912. gada 26. februārī Jumpravas pagastā lauksaimnieku ģimenē. Interese par dziesmu un mūziku radusies jau agrā bērnībā. Viņš iestājās Rīgas skolotāju institūtā, kur Jēkabs Vītoliņš audzēkņiem mācīja mūzikas teorijas, harmonijas mācības un citas mūzikas specifiskās zināšanas. J. Austrumam bija tikai 20 gadu, kad viņš nodibināja Rīgas skolotāju institūta jauniešu dubultkvartetu, kura koncerti bija gaidīti visos novados. Vasaras brīvlaikā viņu aicināja vadīt Jumpravas pagasta jaukto kori. Rīgas skolotāju institūtu beidza 1935. gadā, un saņemtajā diplomā ir ieraksts, ka J. Austrums varētu būt sekmīgs koru diriģents.

1912–2010
Agronoms, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Kārlis Avens dzimis 1912. gada 20. maijā Odzienas pagasta “Vecskolās”. Mācījies Vietalvas pamatskolā. 1929. gadā beidzis V. Olava komercskolu Rīgā, studējis Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur ieguvis agronoma grādu. Strādājis Zemkopības ministrijas Mežotnes cukurbiešu selekcijas stacijā.

1922-1975
Skolotājs, ģeogrāfs, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Arnolds Bāliņš dzimis 1922. gada 20. jūnijā Čerkasos Ukrainā, miris 1974. gada 26. jūlijā Toronto Kanādā. A. Bāliņš bija liela autoritāte izglītības jomā Kanādā un latviskajā gara kultūrā. Izglītību sācis Rīgas Skolotāju institūtā, turpinājis Cēsīs un 1942. gadā beidzis Jelgavas Skolotāju institūtu.

Pēc darba dienesta Vācijā atgriezies Latvijā un turpinājis mācības fiziskās audzināšanas kursos. Gadu strādājis Rīgas 38. pamatskolā, audzinot 5. klasi, un vienlaikus Rīgas Valsts tehnikumā par fiziskās audzināšanas skolotāju. Nometņu laikā Vācijā strādājis Mērbekas pamatskolā un vidusskolā par fiziskās audzināšanas skolotāju, mācot arī dabaszinības. Vadījis tautas deju grupu Mērbekas un Altgarges nometnēs.

1918-1985
Diriģents

Roberts Balodis dzimis 1918. gada 16. oktobrī Smiltenē. Agrā vecumā sāka spēlēt čellu vietējā orķestrī. Mācoties vidusskolā, nodibināja dubultkvartetu. Tālākais izglītības ceļš viņu aizveda uz Jelgavu. Mācījās Jelgavas skolotāju institūtā, kur bez vispārējās izglītības ieguva arī labus mūzikas pamatus pie profesora Jēkaba Mediņa. Roberts vadīja institūta vīru kori un līdztekus mācījās arī Jelgavas tautas konservatorijā. Pēc institūta beigšanas ārpus ikdienas skolotāja pienākumiem diriģējis vairākus korus, arī pazīstamo Jelgavas vīru kori “Dziedonis”, kā arī paguvis darboties ar Jelgavas teātri. Kādu laiku viņš bija arī mūzikas skolotājs Hercoga Pētera ģimnāzijā. Rosīgo darbu Jelgavā pārtrauca Otrais pasaules karš un iesaukšana karavīru rindās.

1960
Diriģents, pedagogs

1967. gadā Jānis Baltiņš sāka mācības Alūksnes Bērnu mūzikas skolā klavieru specialitātē. Pēc 8. klases beigšanas iestājās Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļā, pedagoga Jāņa Lindenberga klasē. Augstāko izglītību ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas klasē pie profesoriem Imanta Kokara un Ludmilas Pismennajas.

1906-1962
Diriģents, komponists

Pēteris Banders dzimis 1906. gada 4. decembrī Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagastā. Jau agrā jaunībā viņu interesējusi mūzika, tāpēc pēc vidusskolas beigšanas 1927. gadā iestājies Latvijas Konservatorijas pūšamo instrumentu un kara kapelmeistaru jeb diriģentu klasē, ko beidza 1932. gadā. Studiju laikā spēlēja Rīgas simfoniskajā, radiofona un Nacionālās operas orķestros. Pēc studiju beigšanas bija 4. Valmieras kājnieku pulka kapelmeistars un bieži koncertēja Rīgas radiofonā. Kā Kultūras fonda stipendiāts 1937. gadā Prāgā, Berlīnē un Varšavā iepazinās ar militārās mūzikas attīstību un sasniegumiem, lai gūtos novērojumus varētu izmantot, organizējot militārās mūzikas skolu Latvijā, taču nākotnes plānus izjauca Otrais pasaules karš.

1991
Horeogrāfe, dejas pedagoģe

Dagmāra Bārbale (Leja) dzimusi 1991. gada 23. janvārī Smiltenē. Dejotājas gaitas uzsākusi jau divarpus gadu vecumā Smiltenes kultūras centra bērnu deju kolektīvā, pēc tam turpinājusi dejot Tautas deju ansamblī “Ieviņa”.

1921–1984
Diriģents, komponists

Jānis Barušs dzimis 1921. gada 18. augustā Madonā mērnieka Jēkaba un Annas divu bērnu ģimenē. Jau agrā bērnībā viņš izrādījis interesi un dotības mūzikā. Muzikālās dotības ģimenē nākušas no mammas, kas bijusi liela dziedātāja. Kā pats diriģents mēdza stāstīt, savu absolūto dzirdi ievingrinājis, klausoties māsas klavieru vingrinājumos (Jānis bija 18 gadus jaunāks par māsu Mariju, kura tolaik mācījās mūzikas skolā). Daudzkārt viņš it kā spēlēdamies no otras istabas pareizi nosaucis visus māsas piesistos toņus. J. Barušs mācījies Madonas ģimnāzijā. Līdztekus dziedājis jauktajā korī turpat Madonā, kura vadību no Haralda Medņa pārņēma viņa māsa Marija. Pēc ģimnāzijas beigšanas viņš iestājās Latvijas Universitātē studēt tieslietas, bet līdzās studijām pievērsās arī mūzikai – mācījās dziedāšanu pie Nikolaja Druvkalna un klavieru spēli pie profesora A. Dauguļa.

1912-2001
Komponists, diriģents

Viktors Baštiks dzimis 1912. gada 3. februārī Pērkones pagasta Skatres ciemā, apmēram 15 km uz dienvidiem no Liepājas. Ģimenē bija trešais, jaunākais dēls, pēc brāļiem Eduarda un Voldemāra. Abi vecāki bija zemkopji un aktīvi vietējās baptistu draudzes locekļi, kur tēvs Jānis bija draudzes kora vadītājs un māte Otīlija – šī kora dziedātāja, reizēm arī soliste, vēlākajos mūža gados kļuva pazīstama kā dzejniece, garīgu dziesmu atdzejotāja ar pseidonīmu Liesma. Kad Viktoram bija divi gadi, ģimene pārcēlās uz Liepāju, kur tēvs atvēra sīkpreču veikalu, taču drīz vien ģimenes dzīvē radās sarežģījumi un vecāku laulība beidzās ar šķiršanos. Visi trīs dēli palika mātes apgādībā.

1932–2011
Horeogrāfe, pedagoģe, baleta māksliniece

Dzimusi 1932. gada 31. jūlijā Rīgā. Profesionālo izglītību guvusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, Helēnas Tangijevas-Birznieces klasē (1945–1953), pēc tam sākusi darbu kā Latvijas Operas un baleta teātra soliste.

1963
Pedagogs, horeogrāfs

Studējis Latvijas Valsts konservatorijā. No 1994. gada – bērnu un jauniešu tautas deju kolektīva “Zelta sietiņš” pedagogs un horeogrāfs, vēlāk nodibinājis “Zelta sietiņa” dejotāju vecāku deju kolektīvu “Daugava”, lai kopā ar bērniem dejotu deju svētkos.

1918–2003
Tautas deju kopas vadītāja, horeogrāfe, aktīva sabiedriskā darbiniece

Irēne Beleičika dzimusi 1918. gada 19. augustā Veļikokņažeskā netālu no Rostovas pie Donas Krievijā. Tēvs, kazaku virsnieks, krita revolūcijas plosītajā Krievijā. Māte ar meitiņu atgriezās Latvijā pēc četriem gadiem. I. Beleičika bērnību pavadījusi Gulbenē. Sevišķu prieku viņai sagādājusi mēmo filmu skatīšanās, jo viņas māte Aleksandra ar klavierēm spēlēja mēmajām filmām pavadījumu. Beigusi vidusskolu, iestājusies Daugavpils Skolotāju institūtā. Daugavpils Skolotāju institūta direktore Valērija Sēla, Aspazijas iedvesmota, ieaudzināja jaunietēs neatkarīgas, stipras sievietes garu.

1961–2016
Pedagogs, horeogrāfs

Dzimis 1961. gada 11. jūnijā Daugavpilī. Dejas mākslu apguvis Daugavpils rajona kultūras nama deju kolektīvā pie I. Ancānes un studentu deju ansamblī “Laima” R. Ērmanes un repetitora A. Stahovska vadībā.

1925
Kordiriģents, pedagogs

Dzimis 1925. gada 14. jūnijā Jelgavā. Muzikālo izglītību ieguvis Jelgavas skolotāju institūtā un Jelgavas Tautas konservatorijā.

1956
Solists, diriģents, pedagogs

Pauls Berkolds ir dzimis un audzis Sietlā, ASV. Skolojies Vašingtonas Valsts universitātes (University of Washington) Mūzikas fakultātē, kur beidzis dziedāšanas klasi. Mağistra un doktora grādu ieguvis Dienvidkalifornijas Universitātē (University of Southern California).

1954
Kordiriģents, pedagogs

Dzimis 1954. gada 5. oktobrī Rīgā. Mūzikas teorijas un kordiriģēšanas pamatus mācījies Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā, pēc tam studējis Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļā, absolvējot Ludmilas Pismennajas kordiriģēšanas klasi (1978). Jaunais mūziķis zināšanas papildinājis Ļeņingradas Valsts konservatorijas aspirantūrā (1983–1985).

1830–1912
Diriģents, pedagogs, ērģelnieks, aranžētājs

Ievērojams diriģents, ērģelnieks, ērģeļu būves meistars un mūzikas pedagogs, viens no nozīmīgākajiem latviešu mūzikas dzīves veidotājiem Kurzemes guberņā 19. gadsimta otrajā pusē.

1921-2007
Kultūras un sabiedriskā darbiniece, mākslas pedagoģe, māksliniece, literāte, folkloriste

Margarita Biezaite (dzim. Vuss) dzimusi 1921. gada 30. jūlijā Rīgā. Mācījusies Rīgas 36. pamatskolā (līdz 1935) un Millera ģimnāzijā (1935–1936). Augstāko pedagoģisko izglītību ieguvusi Rēzeknes Skolotāju institūtā, to absolvējot 1941. gadā.

1962
Horeogrāfs, dizainers

Dzimis 1962. gada 5. aprīlī Sietlā, ASV. Bērnībā dejojis tautas dejas, apguvis baleta un džeza dejas pamatus. Bijis ilggadējs deju kolektīva “Trejdeksnītis” dejotājs Sietlā, vēlāk pārņēmis tā vadību (1986–1993). Pasniedzis latviešu dejas vasaras vidusskolā “Kursa” (1981, 1984, 1985).

1968
Kordiriģente, pedagoģe

Dzimusi 1968. gada 19. jūnijā Lubānā. Pirmo izglītību guvusi Lubānas vidusskolā un Madonas bērnu mūzikas skolā (1975–1983). Mācības turpinājusi Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā (1983–1987).

1938
Pedagoģe, aktīva sabiedriska darbiniece

Edīte Birzule (pirmā vīra uzvārdā – Soboļevska) dzimusi Liepājā 1938. gada 4. jūnijā. Vēlāk ģimene pārcēlusies uz dzīvi Jelgavā. 1944. gadā ģimene devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur apmetās Špakenbergas nometnē. Šeit Edīte sākusi mācības latviešu pamatskolā.

1907-1972
Diriģents, komponists

Oļģerts Bištēviņš dzimis 1907. gada 30. maijā Šķibes pagasta “Kalēju Bākuļosˮ (tag. Glūdas pagastā). Studējis Latvijas Konservatorijā pie Jāzepa Vītola diriģēšanas un kompozīcijas klasē, pēc studijām papildinājies pie diriģentiem Feliksa Veingartnera Bāzelē, Leo Bleha Berlīnē, Adriāna Boulta un Frica Buša Londonā. Atgriezies Latvijā, 1936. gadā O. Bištēviņš uzņēmās Rīgas radiofona pastāvīgā diriģenta amatu, vadot Radiofona simfonisko orķestri, ar kuru koncertēja Tallinā, Varšavā, Berlīnē, Zalcburgā, Vroclavā, Stokholmā un Gēteborgā.

1928–2005
Baleta mākslinieks, baletmeistars, horeogrāfs, pedagogs

Dzimis 1928. gada 3. oktobrī Smoļenskas apgabalā, Krievijā. 1947. gadā absolvējis Maskavas Baleta skolu un uzaicināts strādāt uz Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātri par baleta trupas solistu (1947–1966).

1909–1983
Tautsaimnieks, ievērojams sabiedrisks darbinieks

Jānis Bogens dzimis 1909. gada 31. martā Skujenes pagastā. Pēc Cēsu Bērzaines vidusskolas beigšanas (1928) studējis tautsaimniecību Latvijas Universitātē, 1934. gadā iegūstot maģistra grādu. Līdztekus strādājis Latvijas Zemkopības ministrijā, Valsts statistikas pārvaldē, Valsts kontrolē, bet no 1936. gadā – Latvijas Finanšu ministrijā par vecāko revidentu un ministrijas pārstāvi Tirdzniecības un rūpniecības kamerā. No 1941. gada līdz 1944. gadam uzņēmies Finanšu departamenta direktora pienākumus. Regulāri publicējis rakstus Latvijas presē par finanšu un valsts saimniecības jautājumiem.

1919-1997
Inženieris, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Ādolfs Borkus dzimis 1919. gada 22. novembrī Novorosijskā. Uzaudzis un skolojies Liepājā, kur 1939. gadā absolvējis Valsts tehnikumu, apgūstot elektriķa amatu. Sekoja darba gaitas kuģu būvētavā, bet 1942. gadā Ā. Borkus pārcēlies uz Rīgu un sācis studijas Latvijas Universitātē, vienlaikus strādājot vācu elektrotehnikas uzņēmumā AEG. Darba vietai evakuējoties, Ā. Borkus nonāca Vācijā, kur sākotnēji vadījis Osnabrikas bēgļu nometni, bet vēlāk strādājis UNRRA (United Nations Relief and Rehabilitation Administration) un IRO (International Refugee Organization) dienestā.

1909–1984
Vēsturnieks, skolotājs, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Jūlijs Bračs dzimis 1909. gada 21. maijā Rīgā literātu ģimenē. Māte – rakstniece Irma Brača, tēvs – grāmatrūpnieks, bet tēvabrālis – rakstnieks Augusts Bračs.

J. Brača bērnība aizritējusi Piebalgā un Ikšķilē. Pēc klasiskās ģimnāzijas absolvēšanas Rīgā J. Bračs studējis Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē, kur 1935. gadā ieguvis vēstures maģistra grādu. Strādājis vairākās Daugavpils un Rīgas vidusskolās par vēstures, latviešu, latīņu un grieķu valodas skolotāju, kā arī bijis Rīgas lietuviešu ģimnāzijas direktors.

1910–2009
Agronoms, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Helmuts Jānis Brauķis dzimis 1910. gada 4. novembrī Valkas apriņķa Plāņu pagasta “Lapiņās” lauksaimnieka Jāņa Brauķa ģimenē. H. Brauķis 1931. gadā beidzis Smiltenes Valsts ģimnāziju. Pēc tam studējis Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē, 1939. gadā iegūstot agronoma izglītību. 1932. gadā viņš pievienojās studentu korporācijai “Talavija”, par kuru bijis atbildīgs līdz pat mūža beigām.

1949
Skolotāja, tautas deju kopas vadītāja, aktīva sabiedriskā darbiniece

Baiba Bredovska (dz. Šmita-Kalēja) dzimusi 1949. gadā Zviedrijā, bēgļu ģimenē, kas 1944. gada decembrī ar zvejnieku laivu atstājusi Latviju un naktī šķērsojusi Baltijas jūru līdz Gotlandei.

Divu gadu vecumā ar ģimeni devusies uz Kanādu, kur vēlāk absolvējusi latviešu skolas Hamiltonā, kā arī apmeklējusi latviešu draudzes svētdienas skolu. Darbojusies Ventas 10. gaidu vienībā Hamiltonā vispirms kā dalībniece, vēlāk kā vadītāja. Piedalījusies latviešu jauniešu pasākumos: dejojusi tautas dejas, dziedājusi korī, apmeklējusi latviešu kursus un nometnes. 1968. gadā bijusi Pasaules jaunatnes kongresā Berlīnē.

1910–2001
Nozīmīgs izglītības un kultūras darbinieks

Gerhards Brēmanis dzimis 1910. gada 6. maijā Rīgā. Pēc 19. pamatskolas beigšanas turpinājis izglītību Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā. 1923. gadā iestājies skautu organizācijā, bet vēlāk iecelts par Pārdaugavas skautu novada priekšnieku. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas (1929) viņš sācis tieslietu studijas Latvijas Universitātē, aktīvi iesaistoties arī studentu korporācijas “Lettonia” darbībā. Vēlāk ticis iecelts Latvijas izglītības ministra sekretāra amatā (1935–1940). Darbojies arī kā Aizsargu aviācijas pulka Kultūras nodaļas vadītāja palīgs. Vācu okupācijas laikā G. Brēmanis pārņēmis Latvijas izglītības ministrijas teātra nodaļas vadību (1941–1944).

1930
Advokāte, aktīva sabiedriska darbiniece

Eva Brennere dzimusi 1930. gada 11. novembrī Rīgā. Skolas gaitas sākusi 47. (Jura Neikena) pamatskolā. 1941. gadā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, kur turpinājusi mācības komercskolā, bet 1950. gadā ģimene pārcēlusies uz dzīvi Austrālijā. Sekojis obligātais darbs Melburnas slimnīcā. 1964. gadā E. Brennere nokārtojusi vidusskolas pārbaudījumus un sākusi jurisprudences studijas Melburnas Universitātē. Pēc universitātes absolvēšanas (1969) strādājusi par individuāli praktizējošu advokāti.

1925-2018
Kordiriģente, pedagoģe

Ievērojama diriģente un kultūras darbiniece, aktīva Latgales reģiona mūzikas dzīves veicinātāja un organizatore.

1926–1977
Diriģents, pedagogs, komponists

Ievērojams diriģents, mūzikas pedagogs un nozīmīgs Latgales mūzikas dzīves vadītājs.

1880-1968
Kordiriģents, mūzikas kritiķis, komponists

Ernests Brusubārda (citos avotos arī Brusubārdis) dzimis 1880. gada 5. augustā Ārlavas “Anužos” lauksaimnieku ģimenē. Tēvs – Reinis Brusubārdis, māte – Sofija Liene (dzimusi Karlovica), māsa – Marija. Skolas gaitas sācis Talsu pilsētas skolā. Muzikālās dotības attīstījis pie skolotāja Bērzkalna Talsos, kur apguvis vijoles spēli. Jaunības gados sācis medicīnas studijas Maskavā, bet drīz medicīnu nomainījis uz sirdij tuvo mūziku. Pēterburgā (1910–1916) apguvis vijoļspēli, ērģeļu spēli pie Žaka Handšina, kā arī solodziedāšanu, mūzikas teoriju un vēsturi. Jau 1909. gadā E. Brusubārda sāka mūzikas vērtētāja karjeru “Baltijas Vēstnesī”, līdz Pirmajam pasaules karam rakstījis arī laikrakstam “Latvija”, mūzikas kritiķa darbu turpināja līdz pat 60. gadiem.

1941
Diriģents, mūziķis

Ernests Brusubārdis II dzimis 1941. gada 8. novembrī Rīgā, diriģenta Ernesta Brusubārdas ģimenē. Pirmo izglītību mūzikā un klavierspēles pamatus ieguvis tēva vadībā. Ar ģimeni nonākot trimdā Vācijā, jau deviņu gadu vecumā sniedzis pirmo patstāvīgo koncertu. Studiju laikā Viskonsīnas konservatorijā saņēma atzinības rakstus un guvis godalgotās pirmās vietas vairākos konkursos. 1960. gadā ieguva mūzikas skolotāja diplomu, vienlaikus turpināja studijas un pārņēma tēva vadītā Brusubārdas kora diriģēšanu. Trīs gadus vēlāk, 1963. gadā, absolvēja Viskonsinas konservatoriju ar bakalaura grādu mūzikā un vēlāk, 1971. gadā, – ar mūzikas maģistra grādu kamermūzikā. Papildinājies orķestra diriģēšanā pie Milvoku Simfoniskā orķestra diriģenta Keneta Skermerhorna (Kenneth Schermerhorn). Bijis Milvoku universitātes skolas mūzikas departamenta pārzinis, diriģējis vairākus korus un orķestri, bijis arī Latviešu koru apvienības ASV priekšsēdis.

1963
Kordiriģents, pianists, pedagogs

Dzimis 1963. gada 17. aprīlī Milvoki, ASV. Pirmo muzikālo izglītību guvis tēva Ernesta Brusubārža II vadībā, zināšanas papildinājis Viskonsīnas konservatorijā un vēlāk – Viskonsīnas Universitātē, iegūstot bakalaura (2000) un maģistra (2005) grādu diriģēšanā un mūzikas pedagoģijā.

1897–1993
Inženieris, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Felikss (arī Fēlikss) Brūvelis dzimis 1897. gada 23. jūnijā Bulduros. Ieguvis inženiera mehāniķa izglītību. Austrālijā ieceļojis 1929. gadā. Šeit studējis inženierzinātnes un specializējies naftas un gāzes apkures konstrukciju izveidē. Nodibinājis un vadījis uzņēmumu “Furnace Technology”, kas nodarbojies ar rūpniecībā izmantojamu sildāmo aparātu ražošanu.

Fizioterapeite

Silvija Būmane-Sila apguvusi fizioterapeita profesiju. Studējusi ASV horeogrāfiju un kustību terapiju. Kopš studijām septiņdesmitajos gados nodarbojusies arī ar dejas vēsturi un kustības pedagoģiju.

1921-1998
Fitopatologs, dramaturgs, aktieris, režisors

Miervaldis Bumbieris dzimis 1921. gada 1. novembrī Rīgā, bērnību un pirmos skolas gadus aizvadījis Aizputē. Absolvējis Kazdangas lauksaimniecības vidusskolu (1940), sācis studijas Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību fakultātē. Jau skolas gados M. Bumbieri saistījusi literatūra. Viņa dzeja publicēta skolas, vēlāk – universitātes izdevumos.

1964
Pedagogs, horeogrāfs, režisors

Dzimis 1964. gada 25. martā Daugavpils rajonā. Mācījies Daugavpils rajona Eglaines astoņgadīgajā skolā (1971–1979), pēc tam Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā, kultūras darbinieka un deju kolektīva vadītāja specialitātē (1979–1982).

1992
Diriģents

Jurģis Cābulis savas gaitas mūzikā sācis 1999. gadā Rīgas Doma kora skolā, pēc tam bakalaura un maģistra grādu kordiriģēšanā ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie diriģentiem Andra Veismaņa un Kaspara Ādamsona.

1933–1993
Kordiriģents, pedagogs

Dzimis 1933. gada 9. janvārī Gulbenē. Mācījies Gulbenes vidusskolā un vēlāk Cēsu mūzikas vidusskolā. Muzikālo izglītību padziļinājis Latvijas Valsts konservatorijā, Jāņa Ozoliņa kordiriģēšanas klasē (1954–1959).

1976
Diriģents, pedagogs

Dzimis 1976. gada 6. maijā Liepājā. Pēc Liepājas mūzikas skolas absolvēšanas turpinājis studijas Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā, iegūstot maģistra grādu kordiriģēšanā.

1944
Kordiriģente, pedagoģe, garīdzniece

Daira Cilne (Andersone) dzimusi 1944. gada 23. jūnijā Rīgā. Otrā pasaules kara beigās ar ģimeni devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, bet 1949. gadā – uz ASV. Studējusi mūziku un filoloģiju Kalifornijas Universitātē, 1965. gadā iegūstot bakalaura grādu. Vēlāk zināšanas papildinājusi Kalifornijas Valsts universitātē Nortridžā.

1969
Diriģents, pedagogs

Dzimis 1969. gada 15. jūlijā Rīgā. Pamatizglītību mūzikā ieguvis Emīla Dārziņa mūzikas skolas kora klasē, kuru absolvējis 1987. gadā. Studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas nodaļā pie profesora Edgara Račevska un zināšanas papildinājis Vestminsteras kora koledžā Prinstonā, ASV, ko absolvējis 1995. gadā, iegūstot maģistra grādu.

1922-2006
Skolotājs, diriģents, ievērojams sabiedrisks darbinieks

Arturs (arī Artūrs) Cipulis dzimis 1922. gada 14. martā Rīgā. Mācījies Rīgas 18. pamatskolā, studijas uzsācis Rīgas Skolotāju institūtā, bet turpinājis Jelgavas Skolotāju institūtā.

Kara beigās A. Cipulis iesaukts leģionā, bet 1945. gada rudenī, nonācis Braunšveigas bēgļu nometnē, Vācijā nodibinājis Braunšveigas latviešu pamatskolu, kur strādājis par skolotāju un vēlāk – skolas pārzini. No 1950. gada bijis skolas pārzinis Ereles latviešu pamatskolā, pēc tam – izglītības darbinieks arī citās mācību iestādēs Zengvardenē, Hamburgā un Pinebergā.

1897–1962
Komponists, diriģents, mūzikas kritiķis un pedagogs

Jānis Cīrulis dzimis 1897. gada 31. decembrī Umurgā, mūziku mīlošā ģimenē, kur tēvs, lai arī amatnieks, bija arī talantīgs sadzīves mūziķis. Ģimenē bija divi dēli – Jānim bija arī brālis Jūlijs. Jānis mācījās Valmieras pamatskolā, pēc tam 1910. gadā – pilsētas skolā, kur pie mūzikas skolotāja Jēkaba Mediņa sāka apgūt vijoļspēli. Vijoļspēles apguve lietpratējā pavadībā nebija ilga, jo J. Mediņš pameta darbu skolā. 1914. gadā J. Cīrulis izvēlējās sākt mācības Ķeizariskajā mūzikas skolā un devās uz Rīgu, vienlaikus skolojoties ģimnāzijā, taču Pirmais pasaules karš mācības pārtrauca. No 1915. līdz 1917. gadam viņš dienēja Krievijas armijā. Pirmo kara gadu pavadīja Rezerves pulka dienestā Novgorodas guberņā, kur spēlēja vijoli salonorķestrī pie kapelmeistara Kaļīņina (Kalniņa). 1916. gadā nolika vidusskolas līmeņa eksāmenus Kadetu korpusā, turpināja dienestu Latviešu strēlnieku daļā Tērbatā. 1917. gada rudenī demobilizējās un jau pēc Ziemassvētkiem devās uz Pēterburgas konservatoriju, lai atsāktu mūzikas studijas. Mācības pie profesora Johannesa Nalbandjana atkal nebija ilgas. Sākoties Krievijas pilsoņu karam, J. Cīrulis nonāca Vitebskā, kur pavisam īsu laiku vadīja latviešu kori. 1918. gada vasarā viņš atgriezās dzimtenē. 1919. gadā J. Cīrulis iestājās Latvijas Konservatorijā, kur sāka apgūt vijoļspēli pie Edmondo Lučīni, taču drīz vien vijoļspēli pameta karā ievainotās labās rokas dēļ. 1921. gadā viņš vēlreiz iestājās konservatorijā, kur divus gadus apguva harmoniju un kontrapunktu kompozīcijas teorijas klasē pie prof. J. Vītola.

1963
Horeogrāfs, pedagogs, režisors

Dzimis 1963. gada 26. oktobrī Siguldā. Mācījies Siguldas vidusskolā, kur iepazinis tautas dejas, dejojot Dainas Štālas un Gunta Puķīša vadībā. 1985. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu Kultūrzinību darbinieku nodaļu deju specializācijā (1981–1985), un 2008. gadā ieguvis Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra grādu teātra režijā.

1927-2024
Horeogrāfe

Dzimusi 1927. gada 6. novembrī Balvu pagastā, skolotāju Arnolda un Olgas Skrīveru ģimenē. Aizpurves pamatskolā uzsāktās skolas gaitas turpina Balvu vidusskolā un tās pabeidz Vācijā, Saules ģimnāzijā. Pāris gadus S. Darius pavada Anglijā, bet 1950. gadā pārceļas uz dzīvi Austrālijā, Kanberā. Austrālijas Nacionālajā universitātē iegūst akadēmisko grādu humanitārajās zinātnēs (1960) un iesaistās darbā Universitātes datoru nodaļā.

1936
Skolotāja, aktīva kultūras un sabiedriska darbiniece

Dace Dārziņa (dzim. Ātrena) dzimusi Rīgā 1936. gada 15. augustā akadēmiķu ģimenē. 1944. gadā kopā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās, sākotnēji uz Vāciju, bet vēlāk – uz Austrāliju. Ar izcilību absolvējusi Goleras (Gowler) vidusskolu. Studējusi pedagoģiju un filoloģiju Adelaides Universitātē, iegūstot bakalaura grādu un uzslavu par izciliem sasniegumiem. Jau studiju laikā brīvprātīgā kārtā sākusi darbu Adelaides latviešu sestdienas skolā, mācot dažādus priekšmetus. Darbu šajā skolā turpinājusi arī vēlāk, kopumā nostrādājot 35 gadus. Sākotnēji skola pārveidota par pamatskolu, vēlāk – par vidusskolu, kur D. Dārziņa strādājusi par skolas pārzini (1973–1992). Savukārt pamatdarbs pēc universitātes absolvēšanas D. Dārziņai bija Dienvidaustrālijas vidusskolās, kur viņa pasniedza vācu, franču, angļu un latīņu valodu, neilgu laiku arī vispārējo zinātni un matemātiku.

1929–2011
Kordiriģente, pedagoģe

Izcila latviešu kordiriģente, kvalitatīvi jaunas sieviešu koru kustības aizsācēja un attīstītāja Latvijā 20. gadsimta otrajā pusē. Pirmā sieviete, kas vadījusi Dziesmu svētku kopkori no virsdiriģentu tribīnes.

1914–1998
Horeogrāfs, pedagogs

Dzimis 1914. gada 8. augustā Zeltiņu pagastā. Balles dejas apguvis M. Kauliņa un M. Grebzdes deju skolā, bet tautas deju pamatus – Jēkaba Stumbra vadītajā deju kopā “Diždancis” (1940–1942). Mācījies Lilijas Graudiņas-Āboliņas ritmoplastikas studijā (1941–1945) un Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā.

1962
Dejotājs, deju kolektīvu vadītājs

Dzimis 1962. gada 15. jūlijā Krāslavas rajonā. Pamatiemaņas tautas dejās ieguvis jau skolas laikā, dejojot Dagdas kultūras nama tautas deju ansamblī “Dagda” (1978–1980).

1966
Horeogrāfs, folklorists

Latgales novada folkloras kopējs un popularizētājs, tautas mūzikas instrumentu meistars.

Dzimis 1966. gada 24. decembrī Viļānos. Beidzis Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu (1989), pēc tam izglītību turpinājis Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā, ko absolvējis 1998. gadā.

1932
Baletmeistare, režisore

Dzimusi 1932. gada 24. martā Rīgā. Mācījusies Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, 1959. gadā beigusi Maskavas Valsts Teātra mākslas institūtu. Darba gaitas sākusi Rīgas Operetes teātrī kā galvenā baletmeistare (1959–1964).

1935–2010
Inženieris, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Gunārs Modris Drulle dzimis 1935. gada 19. maijā Pļaviņās. Pamatizglītību ieguvis Vācijā, Lībekā, pēc tam pārcēlies uz Austrāliju un absolvējis Melburnas Universitātes ģimnāziju. 1955. gadā sācis studēt inženierzinātnes un absolvējis Melburnas Universitātes Inženierzinātņu fakultāti. Vienlaikus strādājis algotu darbu būvuzņēmumā – bijis atbildīgais projektu inženieris.

1908-1989
Tautsaimnieks, žurnālists, sabiedrisks darbinieks

Voldemārs Dulmanis dzimis 1908. gada 14. maijā Salgales pagastā. Absolvējis Rīgas Valsts tehnikumu (1927) un sācis darbu Valsts elektrotehniskajā fabrikā (VEF). Vienlaikus nodarbojies ar savu sirdslietu – žurnālistiku. Pirmās publikācijas atrodamas laikrakstā “Brīvā Zeme” (1928). 1934. gadā sācis strādāt Rīgas radiofonā, sākotnēji par reportieri, bet vēlāk – par redaktoru un Aktualitāšu raidījumu daļas vadītāju (1941–1944). Līdztekus sācis studijas Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē (1942–1943).

1922–2011
Diriģents, pedagogs

Viens no spilgtākajiem latviešu kordiriģentiem un pedagogiem.

Dzimis 1922. gada 30. martā Rīgā. Mācījies Krišjāņa Barona pamatskolā un Raiņa vakara vidusskolā, kuru absolvējis 1941. gadā. Zināšanas mūzikā ieguvis sākumā pie privātskolotājiem, tad Vīgneru Ernesta Rīgas Fonoloģijas institūtā.

1953–2013
Horeogrāfe, dejas pedagoģe

Dzimusi 1953. gada 20. septembrī Valmierā. Mācījusies Valmieras 1. pamatskolā un dejojusi pie skolotājas Ritas Liepiņas.

1904-2002
Vēsturnieks

Edgars Dunsdorfs dzimis 1904. gada 20. novembrī Saldū. Mācījies Saldus pilsētas skolā (1913–1914) un elementārskolā. Pirmā pasaules kara dēļ mācības pārtraucis un strādājis Saldus notāra kantorī, bet no 1920. gada – kooperatīvā “Neatkarība” par mācekli, kantoristu un grāmatvedi. Latvijas armijas obligātā dienesta laikā iestājies Latvijas kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskolā, ko absolvēja 1929. gadā. Bijis Latvijas Skautu centrālās organizācijas žurnāla "Ugunskurs" redaktors (1926–1936). Strādājis par kantoristu Latvijas Piensaimniecības centrālās savienības birojā un līdztekus studējis ekonomiku Latvijas Universitātes (LU) Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē (1929–1933). Pētījis Latvijas tautsaimniecības vēsturi Zviedrijas arhīvos Stokholmā, iegūstot ekonomikas maģistra grādu.

1909-1998
Tautas deju kopas vadītājs, horeogrāfs, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Voldemārs Dzelme dzimis 1909. gada 18. janvārī Rīgā. Jau bērnībā sācis interesēties par skautu kustību, ar kuru saistīti 73 viņa mūža gadi, un tautas dejām. Tautas dejas sācis dejot Jēkaba Stumbra deju kopā Rīgā. Dzīves gaitā izveidojušās trīs lielas mīlestības – dejām un skautu kustībai pievienojies arī teātris.

1942
Diriģents, pedagogs

Viens no pirmajiem un nozīmīgākajiem zēnu koru kustības pamatlicējiem Latvijā.

Dzimis 1942. gada 17. jūnijā Ventspils apriņķa Ances pagasta Miķeļtornī. Mācījies Jūrkrastu un Mazirbes pamatskolā, vēlāk - Ventspils mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā, kuru absolvējis 1960. gadā. Mācības turpinājis Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģēšanas nodaļā, neklātienē.

1962
Dejotājs, horeogrāfs

Dzimis 1962. gada 17. novembrī Valmierā. Mācījies Valmieras 11. varoņu vidusskolā (1970–1981). Mīlestība uz deju radusies, dejojot Ievas Adāvičas vadītajā skolas deju kolektīvā un Vairas Kraukles (Dundures) deju kolektīvā “Gauja” (1977–1981).

1928
Mehāniķis, atslēdznieks, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Egons Eversons dzimis 1928. gada 20 novembrī Jelgavas apriņķa Ukru pagasta Bitītēs. 1942. gadā beidzis Ukru pagasta pamatskolu. 1944. gada augustā devās bēgļu gaitās uz Poliju, bet 1945. gadā sasniedza Vāciju, kur apmetās DP (Displaced Persons) nometnē Iceho (Itzehoe, 1945–1948). Šeit E. Eversons 1948. gadā absolvējis nometnes ģimnāzijas trīs klases, paralēli apgūstot traktorista arodu latviešu Lauksaimniecības skolā Alterfrādē (Alt-Erfrade). No 1948. līdz 1950. gadam bijis angļu armijas sardzes dienestā CMWS (Civil Mixed Watchman Service).

1947–2016
Horeogrāfs, pedagogs

Dzimis 1947. gada 30. decembrī Madonā. Mācījies Madonas 1. vidusskolā un Cesvaines internātskolā, kur pirmos deju soļus spēris skolotājas L. Maliņas vadītajā deju kolektīvā.

1983
Ērģelnieks, diriģents, mūzikas skolotājs

Raimonds Felšs dzimis Rīgā 1983. gadā. Viņš ir Talsu luterāņu draudzes muzikālās dzīves vadītājs kopš 2002. gada, korists draudzes korī “Amenda” un kopš 2013. gada – šī kora diriģents. Strādā par mūzikas skolotāju Talsu Kristīgajā vidusskolā. LELB Lutera akadēmijā 2007. gadā ieguvis baznīcas mūziķa diplomu. 2013. gada janvārī absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju kā mūzikas skolotājs un diriģents.

1947
Horeogrāfe, pedagoģe

Dzimusi 1947. gada 22. februārī Rīgā. No divu gadu vecuma dejojusi savas mātes Zinaīdas Zeltmates vadītajā deju kolektīvā “Dzintariņš” (1949–1964). Vēlāk smēlusies pieredzi pie Ulda Žagatas un Alfrēda Spuras tautas deju ansamblī “Dancis”, divus gadus bijusi arī A. Spuras asistente.

1911–1960
Kordiriģente, komponiste, pianiste, pedagoģe

Ērika Freimane dzimusi 1911. gada 16. novembrī Liepājā. Ar mūziku sākusi nodarboties jau bērnībā. Vispirms apguva klavierspēli, vēlāk kādu laiku apmeklēja arī Liepājas Tautas konservatoriju. Kad ģimene pārcēlās uz Talsiem, Ērika mācības turpināja Talsu ģimnāzijā. Pēc skolas beigšanas no 1932. līdz 1938. gadam studēja Latvijas Valsts konservatorijas kompozīcijas klasē pie Jāzepa Vītola, absolvējot to ar brīvmākslinieces grādu. Līdztekus apguva arī kordiriģēšanas prasmes pie Pētera Paula Jozuus un privāti – dziedāšanu pie Marisa Vētras. Jau studiju laikā sāka darba gaitas. Divus gadus vadīja klavieru studiju Talsos, pēc tam bijusi arī mūzikas skolotāja Rīgā. No 1940. gada vadīja Pasta un telegrāfa departamenta darbinieku kori, vēlāk arī korus “Varavīksni”, “Dziesmoto pulku” un Vērtspapīru spiestuves darbinieku kori.

1927–1991
Kordiriģents, pedagogs

Dzimis 1927. gada 9. februārī Rāmuļu pagasta “Vidusķēsās”. Mācījies Rāmuļu (1935–1939) un Vaives pamatskolā (1939–1941), Cēsu 1. vidusskolā un vienlaicīgi Cēsu mūzikas skolā (1941–1946). Rīgā turpinājis mācības Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā (1946–1948) un Latvijas Konservatorijā, kur apguvis kora un simfoniskā orķestra diriģēšanu (1948–1953).

1955
Diriģents, pedagogs

Dzimis 1955. gada 20. martā Rīgā. Mācījies Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā.

1952–2019
Komponists, diriģents, dziedātājs, pedagogs, sabiedrisks darbinieks

Guntars Georgs Gedulis dzimis 1952. gada 27. augustā Ņujorkā ASV kādreizējo liepājnieku Visvalža Geduļa un Gundegas Gedules (dzimusi Stengrēvica) ģimenē. Ieskatu mūzikas pasaulē guvis no tēva – dziedātāja Visvalža Geduļa. Sešu gadu vecumā sācis apgūt klavierspēli, vēlāk arī klarnetes spēli, ko praktizējis skolu orķestros.

1937
Baleta solists, horeogrāfs

Dzimis 1937. gada 25. novembrī Abavas pagastā. Mācījies Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā (1951–1955) pie tādām izcilām personībām kā Arvīds Donass, Elga Drulle, Irēna Strode, Uldis Žagata. Paralēli apmeklējis baleta nodarbības M. Baranovas baleta studijā.

1942
Valodnieks, folklorists, mūziķis, pedagogs

Austris Grasis dzimis 1942. gada 1. jūnijā Rudbāržos. Kara bēgļu gaitās ar vecākiem nonācis Bavārijā Vācijā. No 1949. gada līdz 1960. gadam mācījies Ingolštates latviešu skolā un dažādās vācu skolās. 1962. gadā absolvējis Minsteres latviešu ģimnāziju. Līdztekus nodarbojies ar mūziku – mācījies klarnetes spēli, muzicējis džeza ansambļu sastāvos, dziedājis un spēlējis dažādos etnogrāfiskos uzvedumos.

1935–2018
Dejotājs-solists, horeogrāfs, pedagogs

Dzimis 1935. gada 26. janvārī Rīgā. Mācījies Asaru pamatskolā, pēc tam Jūrmalas Pumpura vidusskolā.

1940
Inženieris, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Jānis Grauds dzimis 1940. gadā Jūrmalā Latvijā. 1944. gadā ar ģimeni emigrējis uz Vāciju, kur turpmākos piecus gadus dzīvojis DP (Displaced persons) nometnē.

1949. gadā ar ģimeni pārcēlies uz Austrāliju. Līdz ar ierašanos Austrālijā aktīvi iesaistījies latviešu sabiedrībā – bērnības gados iestājies mazskautos, vēlāk darbojies skautos kā kopnieks. Studējis Jaundienvidvelsas Universitātē un 1962. gadā ieguvis grādu inženierzinātnēs.

1960
Kordiriģente, pedagoģe, skaņu terapeite

Inga Graumane dzimusi 1960. gadā. I. Graumane ir jauktā kora “Sonante” dibinātāja (1993) un mākslinieciskā vadītāja, bērnu kora “Skaņa” diriģente un kora nodaļas vadītāja Mārupes Mūzikas un mākslas skolā. Beigusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju (tagad – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), iegūstot diriģenta un mūzikas pedagoga kvalifikāciju, kā arī Latvijas Universitātē iegūstot maģistra grādu pedagoģijā. Diriģēšanas mākslu un darbu ar kori papildus mācījusies no diriģentiem Haralda Medņa un Ausmas Derkēvicas, dziedot viņu vadītajos koros “Skaņupe” un “Dzintars”. Ir bijusi dziesmu svētku ieskaņas koncerta “Dziedam Jūrmalā” (2012) virsdiriģente, IX Skolu jaunatnes dziesmu svētku (2005) koordinatore, piedalījusies arī starptautiskā žūrijā Baltkrievijā. Bijusi XIV Latviešu dziesmu svētku Kanādā, Hamiltonā, virsdiriģente 2014. gada 3.–6. jūlijā.

1957
Diriģents, mūzikas skolotājs

Dzimis 1957. gada 14. jūlijā Rīgā. Mācījies Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas kora nodaļā (1964–1971) un Rīgas 36. vidusskolā (1971–1973). Absolvējis Rīgas pedagoģiskās skolas Mūzikas skolotāju nodaļu (1977) un Latvijas Valsts konservatorijas Pedagoģijas nodaļu Gido Kokara diriģēšanas klasē (1981), 2002. gadā ieguvis maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

1975
Pedagoģe, diriģente, kultūras projektu vadītāja

Inguna Grietiņa-Dārziņa dzimusi 1975. gadā. Strādājusi Rīgā par mūzikas pedagoģi, bet kopš 2006. gada dzīvo Īrijā. Viņa ir bērnu mūzikas studijas/skolas ”Mazais letiņš” vadītāja, mūzikas skolas pedagoģe, diriģente un kultūras projektu vadītāja, koru “eLVē” un “LABKĪ” mākslinieciskā vadītāja un diriģente, Eiropas Latviešu apvienības (ELA) prezidija locekle, Latviešu biedrības Īrijā valdes priekšsēdētāja. Latviešu kultūras svētku Eiropā (2011) kustības aizsācēja un Eiropas Latviešu kultūras svētku mākslinieciskās padomes vadītāja (2015), kā arī Reģionālo kultūras svētku idejas autore un organizatore Britu salās, Īrijā un Eiropā (2017–2018). Pasaules Latviešu dienu idejas autore un vadītāja 2018. gada Dziesmu un deju svētkos Rīgā. 2019. gada 4.–7. jūlijā bija XV Latviešu dziesmu svētku Kanādā, Toronto, virsdiriģente.

1942
Ķīmiķis, mūziķis, tautas deju un dziesmu kopu vadītājs, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Viktors Grigulis dzimis 1942. gada 16. septembrī Rīgā. Otrā pasaules kara beigās ar vecākiem nonācis bēgļu nometnēs Vācijā, bet 1948. gadā – Anglijā, Korbijā, kur absolvējis Korbijas ģimnāziju (1962). No septiņu gadu vecuma privāti apguvis klavierspēli, bet no 1962. gada turpinājis klavierspēles studijas Londonā. Taču interese par zinātni guvusi virsroku, un V. Grigulis sācis studēt ķīmiju Londonas Universitātē, kuru absolvējis 1966. gadā (bakalaura grāds). Pēc doktora grāda iegūšanas (1969) līdz pat 1990. gadam V. Grigulis darbojies pētniecībā, bijis ķīmijas pasniedzējs un strādājis universitātes administrācijā par ķīmijas departamenta studentu uzņemšanas direktoru. V. Grigulis bijis Vestfīldas koledžas (Westfield College) Zinātnes fakultātes dekāna vietnieks un Londonas Olbani koledžas (Albany College) Ķīmijas departamenta vadītājs.

1919–1993
Tautsaimnieks, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Jānis Grīnvalds dzimis 1919. gada 7. februārī amatnieka ģimene Tukumā. Pamatizglītību ieguvis Rīgas pilsētas 24. pamatskolā, mācības turpinājis Viļa Olava komercskolā. 1937. gadā sācis studijas Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātē, iesaistoties arī korporācijas “Fraternitas Livonica” darbībā. Strādājis Rīgas pilsētas 2. slimnīcā, valsts iestādēs Rīgā un Daugavpilī un Latvijas Universitātes studentu padomes birojā.

1938–2002
Vijolnieks, pedagogs, diriģents

Andris Gūtmanis dzimis 1938. gada 10. jūnijā Liepājā. 1944. gada rudenī tēvu Feliksu iesauca Latviešu leģionā un nosūtīja uz Pomerānijas reģionu, bet Andra māte Alma ar diviem maziem bērniem, Andri un viņa māsu Māru, pameta Liepāju un devās ceļā uz Vāciju. Krieviem strauji tuvojoties, Gūtmaņu ģimenei laimīgā kārtā izdevās nokļūt bēgļu nometnē Dānijā, un no turienes 1948. gadā ar dāņu Sarkanā Krusta piešķirtiem 50 dolāriem kabatā viņi aizbrauca uz Buenosairesu Argentīnā, jo tajā laikā tā bijusi vienīgā zeme, kas pieņēma imigrantus bez ārstu pārbaudēm. Vien 12 gadu vecumā Andris pievērsās mūzikai, kas kļuva par viņa sirdslietu uz mūžu. Viņš vispirms iemācījās spēlēt klavieres un 14 gadu vecumā pie privātskolotājiem Buenosairesā apguva arī vijoli.

1904-1983
Komponiste, diriģente

Tikla Ilstere dzimusi 1904.g. 29. februārī Vestienas pagastā muzikālā ģimenē. Viņas tēvs Viļums Ilsters dibinājis un vadījis instrumentālo ansambli, kā arī pūtēju orķestri Vestienā, ar tiem piedalījies sarīkojumos un pavadījis mēmo filmu seansus, brālis Vilis bijis pazīstams pianists. No 1911. līdz 1920. gadam ģimene dzīvoja Dienvidkrievijā, kur Tikla privāti mācījās mūziku. Atgriezusies Latvijā, iestājās Rīgas. 4. vidusskolā, kuru pabeidza 1922. gadā. Latvijas Universitātē gada laikā ieguva pamatskolas skolotājas tiesības, bet 1926. gadā izvēlējās iet mūzikas ceļu un iestājās Latvijas Konservatorijas J. Vītola kompozīcijas klasē, kuru 1936. gadā beidza kā brīvmāksliniece. No 1934. gadam līdz 1944. gadam strādāja par Voldemāra Pūces vadītā Latvju drāmas ansambļa mūzikas konsultanti un tā izrādēm komponējusi skatuves mūziku. Līdztekus no 1935. līdz 1938. gadam strādājusi Kultūras fonda Centrālajā nošu bibliotēkā, pēc tam līdz 1944. gadam bijusi sufliere Latvijas Nacionālajā operā.

1919-1962
Mūziķis, ķīmiķis, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Arnolds Jankovskis dzimis 1919. gada 10. janvārī Stendē, miris 1962. gada 27. novembrī Toronto Kanādā.

Bērnība un skolas gadi aizritējuši Aizputē mūzikas ietekmē, jo A. Jankovska tēvs Krišs Jankovskis ir bijis Aizputes Mūzikas skolas dibinātājs. A. Jankovskis beidzis Aizputes Valsts ģimnāziju un studējis Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā.

1938-2022
Diriģents, komponists, pedagogs, obojists

Dzimis 1938. gada 2. oktobrī Rīgā. Otrā pasaules kara beigās kopā ar vecākiem devies bēgļu gaitās uz Vāciju, 1949. gadā emigrējis uz ASV.

1919–1978
Komponists, diriģents, ērģelnieks, mūzikas kritiķis

Alberts Jērums dzimis 1919. gada 1. janvārī Igaunijā, Puriku mājās, nelielā bijušajā pusmuižā Valgas apriņķa Karulā, Jēkaba un Minnas ģimenē. Noslēdzoties Brīvības cīņām un sākoties jaunizveidoto valstu robežu vilkšanai, 1920. gadā Alberta vecāki pārdeva Purikas un pārcēlās uz Latviju, Lugažu pagasta Šķirstniekiem netālu no Valkas. Nākot no mūzikas mīļotāju ģimenes, Alberts nemaz neapsvēra citu profesijas izvēli ārpus mūzikas. Jau bērnībā apguva klavieru un pūšamo instrumentu spēli.

1873–1937
Diriģents, ērģelnieks, pedagogs

Ievērojams un daudzpusīgs latviešu mūzikas dzīves darbinieks. Visa mūža garumā dalījis uzmanību starp divām mūzām – ērģeļspēli un kordiriģēšanu.

1949
Horeogrāfs, kultūras dzīves organizators

Dzimis 1949. gada 30. oktobrī Rīgā. Pirmos deju soļus apguvis tautas deju kolektīvā “Dzintariņš” Zinaīdas Zeltmates vadībā un Skolotāju nama deju kolektīvā pie E. Jercumas.

1856–1922
Diriģents, komponists, folkloras vācējs, mūzikas kritiķis

Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs ir ievērojams latviešu diriģents, folklorists un komponists, latviešu kantātes, simfoniskās mūzikas, svītas un koncertžanra aizsācējs.

1866–1948
Dziedātājs, pedagogs, diriģents, komponists

Dziedātājs, komponists, diriģents, pedagogs, mūzikas kritiķis un tautas dziesmu vācējs. Pirmais latviešu profesionālais vokālais pasniedzējs, licis pamatus un izveidojis Latviešu operu.

1858–1923
Diriģents, ērģelnieks, komponists, pedagogs

Piederējis rosīgāko 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma latviešu mūziķu pulkam.

1944
Diriģente, pedagoģe

Guna Kalmīte-Skujiņa ir dzimusi 1944. gadā Rīgā, gleznotāja Jāņa Kalmītes ģimenē. Vecāki devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kad viņa vēl bija pavisam maza, tāpēc pirmās atmiņas ir saistītas ar atrašanos bēgļu nometnē.

1906-1975
Ērģelnieks, komponists, diriģents, publicists

Arnolds Kalnājs (dzim. Berkholcs) dzimis 1906. gada 13. septembrī Vaives pagasta Lejasūbelēs kā astotais no desmit bērniem ģimenē. Mācījies Vaives pagasta skolā, tad Āraišu draudzes skolā, kur pie O. Zariņa apguvis ērģeļu un klavieru spēles pamatus. Mācības turpinājis Cēsu Bērzaines ģimnāzijā un Cēsu mūzikas skolā. 1927.–1932. gadā studējis Latvijas Konservatorijā ērģeļu klasē pie Pētera Paula Jozuus un kompozīcijas teorijas klasē pie Jāzepa Vītola un Ādolfa Ābeles.

1879–1951
Komponists, diriģents, ērģelnieks, pianists, publicists

Izcils latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās atskaņotās latviešu nacionālās operas “Baņuta” autors.

1904-2000
Komponists, diriģents, ērģelnieks

Jānis Kalniņš dzimis 1904. gada 3. novembrī Pērnavā Igaunijā, ievērojamā komponista Alfrēda Kalniņa ģimenē. Tēvs tolaik bija Pērnavas Sv. Nikolaja baznīcas ērģelnieks. Vēlāk Kalniņu ģimene pārcēlās uz Liepāju, kur Jānis uzauga. Kad viņam bija septiņi gadi, tēva vadībā bija jau iemācījies spēlēt ērģeles, klavieres un mūzikas teorijas pamatus.

1890–1962
Diriģents, pedagogs

Dzimis 1890. gada 23. novembrī Tērbatā (tagadējā Tartu, Igaunijā). Mācījies vijoļspēli Rīgas Ķeizariskajā mūzikas skolā (1904–1909) un Pēterburgas mūzikas skolā (1910), studējis Pēterburgas konservatorijā (1913–1916).

1949
Uzņēmējs, ķīmijas inženieris, horeogrāfs, sabiedriskais darbinieks

Edvīns Kalviņš izglītību ieguvis Toronto Universitātē (Kanādā), Ķīmijas inženieru fakultātē.

1943
Jurists, uzņēmējs

Justs Nikolajs Karlsons dzimis 1943. gadā Rīgā. Justa N. Karlsona tēvs bija prokurors, arī māte Mirjama bija studējusi jurisprudenci un strādājusi Doma baznīcas kancelejā.

J. Karlsons ir jurists un uzņēmējs, partneris advokātu birojā Sanfrancisko.

Viņa vecvectēvs Kristaps Bergs 1887. gadā lika pamatus Berga bazāram Pierīgas kāpostu laukā. 1992. gadā J. Karlsons ar savu māsu un brālēnu atguva šo ģimenes īpašumu.

1905-1982
Latvijas armijas virsleitnants, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Mārtiņš Rūdolfs Kazainis dzimis 1905. gada 23. janvārī Alūksnes novada Ilzenes pagastā. Mācījies Kara skolā (1925–1928), pēc tam devies kara dienestā, kur uzdienējies līdz 8. Daugavpils kājnieku pulka virsleitnanta pakāpei. Otrā pasaules kara laikā darbojies Cēsu apriņķa 281. policijas bataljona sastāvā, 1943. gadā iesaukts leģionā, vēlāk ar 15. divīzijas karavīriem nosūtīts cīņās uz Vāciju.

1952
Māksliniece, publiciste

Andra Kīna (dzim. Pārupe) dzimusi 1952. gada 5. decembrī Pērtā Rietumaustrālijā. Māte Gunta Pārupe bija gleznotāja, un ģimene radošumu uzskatīja par svarīgu gan personīgai, gan arī visas kultūras attīstībai. A. Kīna absolvējusi Pērtas latviešu sestdienas skolu, dejojusi latviešu tautas deju kopā “Pērkonītis” un spēlējusi Pērtas latviešu dramatiskajā kopā – šeit A. Kīna iejutusies dažādās lomās, taču īpaši svarīga bija Baibas loma Raiņa lugā “Pūt, vējiņi”, kas tika uzvesta un izrādīta Austrālijas latviešu 24. kultūras dienās.

1967
Diriģents, pedagogs

Dzimis 1967. gada 30. novembrī Rīgā. Pirmo profesionālo muzikālo izglītību ieguvis Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā (1975–1986).

1962
Diriģents, pedagogs

Dzimis 1962. gada 29. novembrī Rīgā. Pirmie soļi mūzikā aizsākti Jāzepa Mediņa mūzikas skolas klavieru klasē, pēc tam – Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas kora klasē.

1944
Diriģents, pedagogs

Dzimis 1944. gada 22. aprīlī Rīgā. 1962. gadā beidzis Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas kordiriģentu klasi, mācības turpinājis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, kur Ludmilas Pismennajas vadībā absolvējis Kordiriģēšanas nodaļu (1967) un asistentūru (1974).

1921–2017
Diriģents, pedagogs

Ievērojams un iemīļots 20. gadsimta otrās puses latviešu diriģents.

1921–2011
Diriģents, pedagogs

Viens no izcilākajiem un ietekmīgākajiem 20. gadsimta otrās puses latviešu kordiriģentiem.

1962
Diriģents, pedagogs

Uldis Kokars dzimis ievērojamā diriģenta Imanta Kokara ģimenē. Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, sākotnēji apgūstot vijoles un klavierspēli, bet vēlāk – kordiriģēšanu. Augstāko izglītību ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, iegūstot bakalaura un maģistra grādu kordiriģēšanā pie profesora I. Kokara. Paralēli apguvis simfoniskā orķestra diriģēšanu pie V. Sinaiska, R. Glāzupa, P. Megi, M. Baša, J. Zirņa un V. Gaiļa.

1935-2001
Inženieris, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Vidvuds (dažos avotos – Vidvūds un Videvuds) Koškins dzimis 1935. gada 17. augustā Baldonē. Pirmos piecus dzīves gadus pavadījis Indrā, Latgalē. Kara laikā ģimene pārcēlusies vairākkārt, līdz 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, kur apmetusies vairākās bēgļu nometnēs, bet visilgāk uzturējusies Rēgensburgas bēgļu nometnē, kur V. Koškins pabeidzis pamatskolu.

1898–1977
Farmaceits, mūziķis, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Juris Krīgens dzimis 1898. gada 24. decembrī Dunikā. Pēc klasiskās proģimnāzijas beigšanas Liepājā sācis aptiekāra mācekļa gaitas. 1918. gadā Tērbatas Universitātē ieguvis aptiekāra palīga grādu. 1919. gada oktobrī iesaukts Latvijas armijā un ieskaitīts Aizputes kājinieku pulkā par rakstvedi. Piedalījies Latvijas Atbrīvošanas karā. 1920. gadā iecelts par Liepājas Garnizona lazaretes saimniecības pārzini un atvaļināts no aktīvā kara dienesta.

J. Krīgens pēc Latvijas atbrīvošanas cīņām no Liepājas pārcēlies uz Bārtu, pēc tam uz Rucavu. Tur iesaistījies pagasta pašvaldības, kooperācijas, draudzes pārvaldes un kultūras dzīves pasākumos.

1905-1958
Kordiriģente, mūzikas skolotāja

Meta Vīgnere dzimusi 1905. gadā Maskavā komponista, diriģenta un pedagoga Ernesta Vīgnera un viņa otrās sievas – mūzikas skolotājas Luīzes Smilgas – ģimenē. Mūziku sākumā apguvusi tēva vadībā. Studējusi Maskavā, vēlāk, no 1921. līdz 1926. gadam, – Latvijas Konservatorijā. Mūzikas skolotājas darbu sāka tēva vadītajā Fonoloģijas institūtā Rīgā, bet pēc tam turpināja savā privātā studijā. Ap 1942. gadu iepazinās un vēlāk apprecējās ar Eduardu Muižarāju. Viņu lielajai mīlestībai nebija lemts ilgs mūžs – 1944. gadā jauno vīru aizrāva kara ceļos. Metai dodoties uz bēgļu kuģi, viņi viens otram apsolīja satikties Rietumu pasaulē, iespējami ātri paglābjoties no kara notikumiem, taču tas tā arī nekad nepiepildījās – viņi tika šķirti uz mūžu.

1952
Pianiste, kordiriģente, pedagoģe

Dzimusi 1952. gada 19. jūlijā Adelaidē, Austrālijā. Mūzikas teorijas un klavierspēles pamatus apguvusi pie pianistes Benitas Vembris. Jau pusaudzes gados sākusi muzicēt ansambļos kā dziedātāja un pianiste. Augstāko izglītību klavierspēlē ieguvusi Adelaides Universitātē (1973), kur pēc tam turpinājusi studēt muzikoloģiju.

1915
Latviešu leģiona komandieris, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Jānis Elmārs Krūka dzimis 1915. gada 18. maijā Baldonē. 1939. gadā salaulājies ar rakstnieci, skolotāju un sabiedrisko darbinieci Toniju Melleri-Melderi (1918–2003).

1939. gadā beidzis Latvijas Kara skolu un dienējis 5. Cēsu kājinieku pulkā. Latviešu leģionā komandējis rotu 15. divīzijas izlūku bataljonā. Apbalvots ar 1. un 2. šķiras Dzelzs krustu (un citām goda zīmēm).

1957
Projektu vadītāja, aktīva sabiedriskā darbiniece

Gunta Krūmiņa dzimusi 1957. gadā, 25. novembrī Toronto Kanādā, absolvējusi Toronto Universitāti un vairākus gadus strādājusi par projektu vadītāju bezpeļņas organizāciju sektorā. Brīvajā laikā aktīvi iesaistījusies brīvprātīgos darbos latviešu sabiedrībā Toronto. Viņa bijusi administratore un vicepriekšsēde Latviešu nacionālajā apvienībā Kanādā, kā arī iesaistījusies dziesmu un deju svētku rīkošanā, 1996. un 2000. gadā pildot administratores, 2004. gadā priekšsēdes pienākumus XI un XII Latviešu dziesmu un deju svētkos Toronto un informācijas nozares vadītājas pienākumus XV Latviešu dziesmu un deju svētkos Toronto. Viņa ir arī dejojusi tautas deju kopā “Daugaviņa” un pašlaik dejo “Dižajā dancī”.

1924
Inženieris, skolotājs, sabiedrisks darbinieks

Bruno Krūmiņš dzimis 1924. gada 19. jūlijā Rankas pagastā. Beidzis Rankas pamatskolu, mācījies Cēsu un Jelgavas skolotāju institūtos, absolvējis Cēsu Valsts ģimnāziju. Mobilizēts Latviešu leģiona 15. divīzijā, pēc tam nokļuvis Vācijā, kur 1946. gadā beidzis skolotāju kursus un bijis bēgļu nometnes latviešu pamatskolas pārzinis (1947–1948).

1949. gadā emigrējis uz Austrāliju. 1962. gadā absolvējis Adelaidas Universitātes Tehnoloģijas fakultātes Ķīmijas nodaļu. Vairāk nekā piecpadsmit gadu darbojies sadzīves ierīču ražošanas nozarē – bijis vecākais materiālu tehnologs un konstrukcijas pārbaudes nodaļas vadītājs. 1979. gadā Adelaidas Universitātē ieguvis skolotāja diplomu.

1919–1996
Medicīnas darbinieks, nozīmīgs sabiedrisks darbinieks

Jānis Reinholds Kūkums dzimis 1919. gada 26. jūnijā Skultes pagasta Mazrevos. Pēc ģimnāzijas beigšanas 1942. gadā iestājies Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, bet studijas pārtraucis iesaukums Latviešu leģiona 15. divīzijas sanitārajā rotā. Pēc kara atsācis studijas Histoloģijas katedrā Baltijas universitātē, Vācijā, taču 1949. gadā tās pārtraucis, jo emigrējis uz Austrāliju. Šeit J. Kūkums ieguvis diplomu medicīniskās laboratorijas tehnoloģijā (1961) un līdz aiziešanai pensijā bijis nodarbināts Kvīnslendas Universitātes Medicīnas fakultātes pētniecības laboratorijā. Piedalījies dažādos zinātniskos kongresos un publicējis zinātniskus rakstus neiroloģijā.

1880-1956
Pedagogs, kordiriģents

Paulis (citos avotos – Pauls) Kunstmanis dzimis 1880. gada 14. maijā Līvbērzes Zeļļos amatnieka ģimenē. Skolas gaitas sācis Līvbērzes pagastskolā un turpinājis Jelgavas Aleksandra pilsētas skolā. Trīs gadus apmeklējis Irlavas skolotāju semināru. Par pirmo darbavietu jaunajam pedagogam 1900. gadā kļuva Jelgavas kurlmēmo skola.

1955
Militārās vēstures pētnieks, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Andris Kursietis dzimis 1955. gadā Londonā Anglijā. Viņa tēvs Fricis bija viens no Daugavas Vanagu organizācijas dibinātājiem Zēdelgemas karavīru gūstekņu nometnē 1945. gada decembrī.

A. Kursietis sācis darba gaitas kā valsts darbinieks muitas departamentā Londonā 1975. gadā un pēc trim gadiem tika aicināts uz Briseli, kur bija Eiropas Komisijas ierēdnis. Dzīvojot Beļģijā, aktīvi darbojies Daugavas Vanagu (DV) organizācijā kā Beļģijas nozares sekretārs un 1982.–1987. gadā DV Centrālajā valdē kā jaunatnes nozares vadītājs.

1927–2017
Diriģents, komponists

Dzimis 1927. gada 23. februārī Priekuļos. Mācījies Auces pamatskolā un Rīgas 1. vidusskolā. Sākotnēji studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (1945–1951), tad Latvijas Konservatorijā, Jāņa Dūmiņa un Teodora Kalniņa kordiriģēšanas klasē (1950–1955).

1952
Kordiriģents, čellists, komponists, skolotājs, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Juris Ķeniņš dzimis 1952. gadā Toronto Kanādā.

Juris Ķeniņš aktīvi darbojies kā mūziķis un mūzikas skolotājs gan latviešu, gan kanādiešu sabiedrībā.

Beidzis Toronto Universitāti ar izglītību mūzikā un pedagoģijā, viņš 30 gadus strādājis par mūzikas skolotāju Toronto vidusskolās, turpinot karjeru kā čellists, diriģents, komponists, lektors un rakstnieks, meistarkursu vadītājs un arī apmācot stīgu kvartetus Toronto Universitātes Mūzikas fakultātē.

1965
Diriģents, kultūras organizāciju vadītājs

Dzimis 1965. gada 22. aprīlī Limbažos. Mācījies Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā (1972–1983).

1907–2002
Tautsaimnieks, publicists, ievērojams sabiedrisks darbinieks

Jānis Labsvīrs dzimis 1907. gada 13. martā Valkas apriņķa Bilskas pagastā. 1910. gadā kopā ar ģimeni pārcēlies uz Smilteni un 1916. gadā pabeidzis Smiltenes tirdzniecības skolu. Sekojušas mācības Smiltenes vidusskolā (1921–1924). Studējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tautsaimniecības nodaļā (1924–1930), iegūstot maģistra grādu. Strādājis par skolotāju Ventspils arodskolā, Gulbenes komercskolā un Jelgavas tehnikumā.

1904-1977
Mācītājs, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Pēteris Laiviņš dzimis 1904. gada 30. janvārī Rīgā. Absolvējis Pētera Dzeņa ģimnāziju (1922) un pēc tam iestājies Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē. 1930. gadā pārgājis uz Teoloģijas fakultāti, kuru beidzis 1936. gadā (dažos avotos minēts 1935. gads). 1937. gadā ticis ordinēts par mācītāju un sācis darbu Durbes luterāņu baznīcas draudzē.

1890–1976
Horeogrāfe, pedagoģe, latviešu deju meistare

Dzimusi 1890. gada 19. augustā Rīgas apriņķa Plāteres pagasta “Upītēs”. Beigusi Natālijas Draudziņas ģimnāzijas pedagoģijas klasi (1909).

1948
Angļu valodas pasniedzēja, tautas deju kopu vadītāja, aktīva sabiedriska darbiniece

Ingrīda Leimane (dzim. Rožkalns) dzimusi 1948. gada 17. oktobrī Kopenhāgenā Dānijā, bet bērnību un skolas gadus pavadījusi Anglijā. Beigusi pamatskolu un ģimnāziju Ziemeļanglijā, Līdsā, apmeklējusi latviešu skolu Bredfordā. Pirmie deju soļi sperti jau bērnudārzā, bet pēc skolas beigšanas sākusi dejot tautas deju kopā “Sakta”, kur vecmeistares Veras Rulliņas vadībā padziļināti apguvusi tautas dejas mākslas žanru.

1921–1985
Baletdejotājs, baletmeistars, pedagogs, Latvijas Valsts Operas un baleta premjers

Viena no spilgtākajām 20. gadsimta otrās puses latviešu baleta personībām.

1984
Diriģente, dziedātāja, komponiste

Laura Leontjeva ir dzimusi 1984. gadā Latvijā. L. Leontjeva ir profesionāla diriģente, dziedātāja, kuru raksturo vitalitāte un harismātiska enerģija. Darbības stilā un muzikālo izpausmju veidā atspoguļojas viņas interese gan par klasisko un tautas mūziku, gan par latviešu un pasaules populāro mūziku.

1902-1969
Baletdejotājs, baletmeistars, ievērojams pantonīmas aktieris, izcils komisko lomu atveidotājs

Eižens Leščevskis (īstajā vārdā Zenons Simeons) dzimis 1902. gada 20. novembrī Rīgā. Pirmās profesionālās baleta nodarbības apmeklējis baleta studijā Krievijā, atrodoties bēgļu gaitās Pirmā pasaules kara laikā. Pēc atgriešanās Latvijā turpinājis izglītību privātā baletskolā, mācījies pie N. Sergejeva (1922–1925) un A. Fjodorovas, arī Parīzē pie O. Preobraženskas un D. Morēnas.

1926
Ķīmiķis, zinātnieks, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Jānis Aleksandrs Lielmežs dzimis Nītaurē 1926. gada 1. jūnijā. Nītaurē pagājusi bērnība. Skolas gadi saistīti ar Rīgu – ar 24. un 26. pilsētas pamatskolu, Rīgas 1. Valsts ģimnāziju un Rīgas pilsētas 1. ģimnāziju.

1944. gadā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Pēc kara beidzis pilnu vidusskolas kursu Virtembergas-Bādenes pavalsts Latviešu skolu direktorātā. No 1946. līdz 1948. gadam studējis būvinženierzinātni Štutgartes Tehniskajā augstskolā.

1952
Kordiriģents, pedagogs

Dzimis 1952. gada 7. janvārī Rīgā. Mācījies Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas Kora nodaļā (1959–1970). Izglītību turpinājis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kora diriģēšanas nodaļā pie Imanta Kokara (1970–1975).

1921–1982
Diriģents, inženieris

Haralds Lindemanis dzimis 1921. gada 25. februārī Valkā, bet audzis un skolojies Liepājas pusē. Svētās Annas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā 1943. gadā salaulājies ar Dagniju Lubkovski. Bēgļu gaitās abi nonāca Vācijā, kur Haralds studēja mūziku konservatorijā, viņa sieva Dagnija – medicīnu. Jau tur viņš aktīvi darbojās latviešu bēgļu sabiedrībā. Bija Eslingenes kora diriģents un evaņģēliski luteriskās draudzes ērģelnieks, Eslingenes latviešu teātra mūzikas konsultants. Viņam bija tas gods būt vienam no virsdiriģentiem Eslingenes dziesmu svētkos 1947. gadā.

1912-1955
Komponists, diriģents

Valdemārs Linde dzimis 1912. gada 7. augustā Jaunpils pagastā lauksaimnieka ģimenē. Ar mūziku nodarbojies jau kopš bērnu dienām, bet profesionālai tās apguvei pievērsies samērā vēlu. 1936. gadā iestājies Latvijas Konservatorijas Kompozīcijas teorijas klasē, kur mācījās pie profesoriem J. Vītola un Ā. Ābeles, un studijas beidza 1942. gadā. Laikabiedrs Alberts Jērums atmiņās rakstīja: “Linde bija guvis krietnu skolu jau pirms konservatorijas, bija lieliski sagatavots, un vismaz harmonijas kursā mēs pārējie bijām viņam tikai gausi un neveikli ceļa biedri [..]. Ne tikai skola vien, Linde kaut kā ar pirmajām dienām bija atradis savas mūzikas gultni, ievirzi [..].”

1964
Kordiriģente, pedagoģe

Dzimusi 1964. gada 24. maijā Tukumā. Mācījusies Rēzeknes 5. vidusskolā (1971–1979) un Rēzeknes mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā (1979–1983). Studējusi Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļā (1983–1988), vienlaikus strādājot par Latvijas Valsts universitātes sieviešu kora “Minjona” diriģenti (1985–1988).

1923-1999
Kordiriģents, ērģelnieks, komponists

Dzimis 1923. gada 11. novembrī Viļakā, mūziķu ģimenē – māte absolvējusi Pēterburgas konservatoriju un strādāja par mūzikas skolotāju Ludzā, bet tēvs bija Ludzas baznīcas ērģelnieks. Vecāki, īpaši māte, bija pirmie dēla mūzikas skolotāji. Kad 1940. gadā tēvam aizliedza pildīt ērģelnieka pienākumus, tos, būdams vien sešpadsmit gadus jauns, uzņēmās Staņislavs Līvmanis. Vēlāk viņš diriģēja arī draudzes kori.

1968
Horeogrāfe, deju kolektīvu vadītāja

Jau no bērnu dienām dejojusi kolektīvā “Dzirkstelīte”, vēlāk meistarību kaldinājusi tautas deju ansamblī “Liesma” un tautas deju ansambļa “Daile” studijā.

1926-2018
Grāmatvedis, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Armands Ļauļa dzimis 1926. gada 4. martā Blīdenes pagasta Mazdūrās Zemgalē. 1942. gadā absolvējis Blīdenes pamatskolu un iestājies Dobeles valsts ģimnāzijā. 1944. gadā ar ģimeni emigrējis uz Vāciju, bet 1947. gadā – uz Austrāliju. Pirmie gadi aizvadīti Tasmānijā, bet 1949. gadā sekojusi pārcelšanās uz Melburnu. Šeit apguvis grāmatveža profesiju, kas bijis viņa maizes darbs visa mūža garumā.

1936–2008
Horeogrāfs, pedagogs

Dzimis 1936. gada 18. aprīlī Balvu rajona “Taureskalnā”. Pamatizglītību guvis Balvu 1. vidusskolā, pirmos deju soļus spēris M. Aizpures vadībā. Mācības turpinājis Cēsu 1. vidusskolā (1953–1955), kļūstot par Cēsu jauniešu deju kolektīva dalībnieku, kur Mildas Letiņas vadībā nodejoti vidusskolas gadi. Pēc kādas veiksmīgas uzstāšanās, viņš saņēmis uzaicinājumu dejot Valsts deju ansamblī “Sakta”. Četrus gadus studējis Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē (no 1955), tomēr dejas māksla ņēmusi virsroku, un visi tālākie mūža gadi veltīti dejai.

1955
Diriģente, pedagoģe

Dzimusi 1955. gada 20. decembrī Toronto, Kanādā. Beigusi Toronto latviešu pamatskolu un ģimnāziju. Bērnībā apguvusi dziedāšanu, saksofona un klavierspēli Toronto Karaliskajā konservatorijā. Izglītību turpinājusi Rietumontario Universitātē, iegūstot bakalaura grādu mūzikas pedagoģijā (1982).

1964
Horeogrāfs

Dzimis 1964. gada 20. maijā Ogres rajona Tīnūžu pagastā. Pirmos deju soļus spēris 1. klasē Neredzīgo biedrības kultūras nama bērnu deju kolektīvā pie A. Gribules. Vēlāk padziļinājis praktisko pieredzi bijušā baletdejotāja Paula Toniga vadītajā tautas deju ansamblī “Vija” (1979–1985). Paralēli mācījies Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumā (1983–1986), iegūstot klubu darba un deju kolektīvu vadītāja izglītību. Vadījis klubu “Rāzna” Rēzeknes rajonā.

1963
Diriģente, pedagoģe

Muzikālo izglītību uzsākusi Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas Kordiriģentu nodaļā (1978–1982), mācības turpinājusi Latvijas Valsts konservatorijas Mendeļa Baša kordiriģēšanas klasē (1982–1987), Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Mūzikas fakultātes maģistrantūrā (1995–1996) un Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūta doktorantūrā (1996–2000).

1907–1979
Dziedātājs, diriģents, komponists, skolotājs

Ernests Māršaus (dažos avotos – Māršavs) dzimis 1907. gada 6. decembrī Jaungulbenes pagastā. Bērnība un pirmie skolas gadi aizvadīti Rugāju pagastā. Līdztekus skolas gaitām Silenieku pamatskolā apgūti arī vijoles spēles pamati. Mācības turpinājis Rēzeknes skolotāju institūtā, kuru absolvējis 1930. gadā. E. Māršaus sācis aktīvas diriģenta un mūzikas skolotāja gaitas – strādājis Rēzeknes skolotāju institūtā un Rēzeknes arodskolā, diriģējis Riebiņu katoļu draudzes kori, bet 1934. gadā kļuvis par Jaunlatgales [Abrenes] pamatskolas skolotāju un pārzini (līdz 1940). Līdztekus darbojies Rēzeknes XVII aizsargu pulkā (1931–1934) un Jaunlatgales XIX aizsargu pulkā, bijis Rēzeknes, Ludzas un Abrenes mazpulku fiziskās audzināšanas instruktors un Abrenes aizsargu pulka rotas komandieris un kora diriģents.

1938–1987
Diriģents, pedagogs

Dzimis 1938. gada 17. martā Aizputes apriņķī. Mācījies Liepājas 3. vidusskolā, kā arī Liepājas mūzikas skolā. Pēc Liepājas strādājošo jauniešu vakarskolas beigšanas, iestājies Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē (1957), kur sācis dziedāt brāļu Kokaru vadītajā universitātes korī. Kopš 1961. gada turpinājis studijas Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģēšanas nodaļā, absolvējot Gido Kokara kordiriģēšanas klasi (1966).

1954
Horeogrāfe, pedagoģe

Dzimusi 1954. gada 19. februārī Rīgā. Mācījusies Cēsu 1. vidusskolā. Pirmā interese par deju radusies dejojot I. Pūcīša vadītajā skolas deju kolektīvā. Profesionālo izglītību ieguvusi Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā (1976), zināšanas padziļinājusi Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā (1981–1986).

1926
Grāmatvedis, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Žanis Alfreds Mediķis dzimis 1926. gada 3. janvārī Mērsraga pagasta Laugaļu mājās kā jaunākais dēls triju dēlu ģimenē. Mācījies Mērsraga pamatskolā, kuru absolvējis 1940. gadā. Izglītību turpinājis Kandavas Valsts arodskolas mehānikas nodaļā.

1885–1971
Komponists, diriģents, pedagogs, mūzikas kritiķis, ērģelnieks

Viens no spilgtākajiem unikālās Mediņu dzimtas pārstāvjiem latviešu mūzikā.

1906–2000
Diriģents, pedagogs, ērģelnieks

Dzimis 1906. gada 16. augustā Jaunlaicenes pagasta “Opekalnā”. Mācījies Lazdonas draudzes skolā un Rīgas pilsētas 1. vidusskolā (1920–1924). Mūzikas pamatzināšanas ieguvis tēva, bet vēlāk pianista Arvīda Dauguļa vadībā. Īslaicīgi studējis matemātiku un astronomiju Latvijas Universitātes Dabaszinātņu fakultātes Matemātikas nodaļā (1924–1925). Mūziku mācījies Vīgneru Ernesta vadītajā Fonoloģijas institūtā, bet 32 gadu vecumā iestājies Latvijas Konservatorijā, kur padziļināti apguvis kompozīciju, diriģēšanu un ērģeļspēli (1938–1949).

Pirmās diriģenta gaitas aizsācis jau 19 gadu vecumā, kad pēc tēva nāves pārcēlies uz dzīvi Madonas apriņķī un pārņēmis tēva vadīto Lazdonas draudzes kori (1925–1940). Vēlāk uzņēmies diriģēt Madonas aizsargu pulka vīru kori, Madonas ģimnāzijas zēnu kori, kā arī Latvijas Skautu izlases kori.

1968–2013
Horeogrāfe, dejas pedagoģe

Arta Melnalksne (Mazitāne) dzimusi 1968. gada 8. augustā Rīgā. Mācījusies Rīgas 2. vidusskolā (tagad – Rīgas Valsts 2. ģimnāzija).

1874–1954

Diriģents, komponists, folkloras vācējs, mūzikas kritiķis

Ievērojams latviešu diriģents un komponists, devis milzīgu ieguldījumu tautas mūzikas materiālu vākšanā un apkopošanā.

1978
Diriģents

Pirmo izglītību mūzikā Aigars Meri guvis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas kora klasē, pēc tam – Jelgavas Mūzikas koledžā. Kora un simfoniskā orķestra diriģēšanu studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, iegūstot maģistra grādu. Zināšanas papildinājis meistarklasēs pie Luca Kēlera (Lutz Köhler), Žolta Naģa (Zsolt Nagy), Pēra Burina (Per Borin), kā arī Nēmes Jervi (Neeme Järvi) Vasaras akadēmijā, Baireitas operas festivālā un Lietuvas Teātra un mūzikas akadēmijā.

1958–2013
Komponists, pianists, mūzikas pedagogs un diriģents

Imants Mežaraups dzimis 1958. gada 10. oktobrī Filadelfijā, Pensilvānijas štatā ASV. Mācījies mūzikas skolā (Settlement music school) Filadelfijā (1967–1976) un to beidzis ar Leona Bankina (Bunkin) godalgu kā izcilākais pianists. Studējis Pensilvānijas Universitātē (1976–1983), kur ieguva divus bakalaura grādus: mūzikā un inženierzinātnēs ar magna cum laude, pēc tam – maģistra grādu kompozīcijā. Maģistra posmā mācījās pie Džordža Krama (George Crumb), Džordža Rohberga (George Rochberg) un Ričarda Vērnika (Richard Wernick) un papildus studēja diriģēšanu, ko turpināja arī doktora grāda studijās. Saņēmis Michael Hurley Cross balvu. Mūzikas studijas turpinājis Boijeres (Esther Boyer) Mūzikas augstskolā Tempļa (Temple) universitātē Filadelfijā (1989–1995), kur ieguva doktora grādu kompozīcijā, kā arī pilnveidoja zināšanas diriģēšanā. Uzņemts Pī Kappa Lambda mūzikas goda biedrībā. Saņēmis Dr. B. Stimson Carrow balvu mūzikas pedagoģijā un Dean Emeritus Helen Laird Tribute godalgu.

1933–2011
Horeogrāfs, pedagogs

Viens no aktīvākajiem un daudzpusīgākajiem latviešu tautas dejas tradīcijas kopējiem un uzturētājiem Ziemeļamerikā, aktīvi veicinājis sadarbību starp Latvijā un trimdā dzīvojošajiem horeogrāfiem un dejotājiem.

1932
Inženieris, aktīvs teātra un sabiedrisks darbinieks

Dzimis Rīgā 1932. gada 7. jūlijā. 1944. gadā ar māti un māsu Ritu devies bēgļu gaitās uz Vāciju, kur dzīvojis bēgļu nometnē. Tur pabeidzis latviešu pamatskolu un vienu vidusskolas klasi.

1949. gadā ģimene pārcēlusies uz Austrāliju. Melburnā Ivars Mirovics piecus gadus strādājis dažādos darbos. Pašmācības ceļā sagatavojies un nokārtojis ģimnāzijas gala eksāmenus un iestājies Melburnas Universitātes Inženierzinību fakultātē.

1969
Horeogrāfe, deju kolektīvu vadītāja

Dzimusi Lielvārdē. 1987. gadā absolvējusi E. Kauliņa Lielvārdes vidusskolu un sākusi studēt dejas pedagoģiju Kultūras darbinieku tehnikumā. Prasmes tautas dejās papildinātas, dejojot tautas deju ansamblī “Lāčplēsis” Vaira Ceimera un Daumanta Ola vadībā. Ieguvusi maģistra grādu dejas pedagoģijā.

1921–2004
Uzņēmējs, trimdas sabiedrisks darbinieks

Jānis Muhks (Muchks) dzimis 1921. gada 4. janvārī Rīgā žurnālistes Arvīdas Muhkas (pseidonīms – Anna Muhka) un pulkveža, Kara tiesas tiesneša Hermaņa Muhka ģimenē.

1940. gadā J. Muhks absolvējis Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju, pēc tam uzsācis studijas Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē. Studijas pārtrauca iesaukšana Latviešu leģionā 1943. gadā.

Karam beidzoties, J. Muhks nonācis gūstā tā sauktajā angļu zonā Vācijā, vēlāk kopā ar sievu Ruti, ar ko iepazinās kara laikā, dzīvojis bēgļu nometnē Lībekā, no kurienes 1948. gadā izceļojis uz Zviedriju.

1970
Horeogrāfe

Dzimusi 1970. gada 15. augustā Saldū. Dejas pamatus apguvusi tautas deju ansambļa “Kursa” dejotāju rindās, skolotājas Veltas Lodiņas vadībā. Beigusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļu (1988–1992), Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti (1997) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultāti (2002).

1962
Kordiriģents, pedagogs, kultūras vēsturnieks

Dzimis 1962. gada 7. janvārī Rīgā. Mācījies Rīgas 6. vidusskolā, pēc tam Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, Paula Kveldes un Vitolda Rijnieka Kordiriģēšanas klasē (1981–1986). 2006. gadā ieguvis izglītības zinātņu maģistra grādu Latvijas Universitātē, kur turpinājis studijas doktorantūrā.

1921-2008
Teologs, sabiedrisks darbinieks

Laimons (arī Laimonis) Jānis Mušinskis dzimis 1921. gada 22. decembrī Jelgavā, kur pavadījis bērnību un pabeidzis Annas pamatskolu. Pēc tam kļuvis par mācekli elektroinstalācijas jomā. Jau agri sajutis saikni ar kristietību, 16 gadu vecumā iestājies kristīgajā pulciņā un plānojis mācīties Šveices misijas skolā, taču šo nodomu izjauca Otrais pasaules karš. Kara laikā piedalījies cīņās, kara beigās nokļuvis Vācijā, bēgļu nometnē Volterdingenē.

1960
Matemātiķis, informācijas tehnoloģiju speciālists, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Andrejs Neimanis dzimis 1960. gada 24. aprīlī Karlsrūē Vācijā. Apmeklējis Minsteres latviešu ģimnāziju, kuru absolvējis 1978. gadā. Šeit dejojis skolēnu deju kopā “Circenītis”. Uzsācis matemātikas studijas Minsteres Universitātē, vienlaikus pārņēmis “Circenīša” vadību. Astoņdesmito gadu sākumā ar deju kopu regulāri koncertējis Vācijas latviešu pasākumos, arī Vācijas latviešu dziesmu dienās Minhenē 1981. gada vasarā.

1888-1985
Operdziedātājs, sabiedrisks darbinieks

Kārlis Nīcis dzimis 1888. gada 18. jūlijā Viesītes pagasta Zīlītēs. Skolas gaitas sācis Eķengrāves skolā un turpinājis Jēkabpils apriņķa skolā, kuru absolvējis 1905. gadā. 18 gadu vecumā pārcēlies uz Jelgavu un strādājis dzelzs lietuvē. Drīz vien devies uz Rīgu, kur sākumā bijis nodarbināts ostā par krāvēju, bet pēc tam – Rīgas 2. stacijas kancelejā.

1902-1981
Vijolnieks, pedagogs, diriģents

Arvīds Norītis dzimis 1902. gada 24. decembrī Rīgā, kurpnieka Eduarda Norīša un šuvējas Emīlijas Norītes (dzimusi Riņķe) ģimenē, kur mūzika bija lielā cieņā. Ģimene Rīgā bija ienācēji un mitinājās pagraba dzīvoklī Elizabetes un Baznīcas ielas stūrī, kur tēvs bija iekārtojis darbnīcu. Jau četru gadu vecumā Arvīds ģimenē apguvis ermoņiku un cītaras spēli. Vijoli sācis mācīties septiņu gadu vecumā – sākumā privāti pie skolotājas M. Brantas, vēlāk Gustava Gižicka mūzikas skolā, kur pēc gada notikusi viņa pirmā publiskā uzstāšanās. Arvīds tika uzskatīts par brīnumbērnu. Vien 10 gadu vecumā 1912. gadā iestājies Gustava Peina Rīgas Pirmajā mūzikas institūtā, kur vijoles klasi vadīja itāliešu izcelsmes mūziķis Edmundo Lučīni (Edmundo Lucini). Smagie dzīves apstākļi lika A. Norītim agri sākt patstāvīga mūziķa darbu Rīgas kinematogrāfos: sākumā “Kolizejā”, tad “Aquarium”, kas turpinājās visus Pirmā pasaules kara gadus. Visu vēl sarežģīja tēva nāve 1918. gada tīfa epidēmijā.

1906-1994
Komponists, diriģents, ērģelnieks

Jānis Norvilis dzimis 1906. gada 25. janvārī Madonas apriņķa Praulienas pagasta “Vecsētās”. Drīz pēc Jāņa dzimšanas ģimene pārcēlās uz Liezēres pagasta “Kalna dzirnavām”. Tēvs Kārlis bija dzirnavnieks, kalējs un lauksaimnieks, kurš mīlēja pa vakariem muzicēt, spēlējot vijoli kopā ar dzirnavu puišiem. Arī Jānis iesaistījās tēva ansamblī. Tā arī bija viņa pirmā “mūzikas skola”, kas rosināja interesi un mīlestību pret mūziku. Pamatizglītību viņš ieguva Kārzdabas pamatskolā, bet pēc tam Rīgā iestājās Pētera Dzeņa privātģimnāzijā, kur dziedāšanu un kori vadīja komponists Jānis Reinholds. Diemžēl kora vadītājs Jāņa balsi, kas vēl nebija pieredzējusi balss lūzumu, izbrāķējis, sakot, ka “tik augstu jau tikai meitenes dzied”. Kādu laiku J. Norvilis ar mūziku nodarbojās privāti, apmeklējot stundas pie Alfrēda Kalniņa. 1922. gadā, vien 17 gadu vecumā, J. Norvilis nokārtoja iestājeksāmenus un iestājās Latvijas Konservatorijā profesora Arvīda Dauguļa klavieru klasē, kurā studēja līdz 1930. gadam. 1923. gadā viņš iestājās arī speciālās kompozīcijas teorijas klasē pie profesora Jāzepa Vītola, kā arī viesprofesoru Emīla Kupera un somu diriģenta Georga Šnēfogta vadībā sāka simfoniskā orķestra diriģēšanas studijas, ko pabeidza 1928. gadā.

1922–2000
Uzņēmējs, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Hugo Videvuts Okšis (Okše) dzimis 1922. gada 26. augustā Kocēnu pagastā. Skolas gaitas sācis Valmieras pilsētas 1. pamatskolā, pēc tam absolvējis Valmieras Valsts ģimnāziju. 1941. gadā iesaistījies aizsardzības spēkos un ticis nosūtīts uz instruktoru skolu Vācijā, kuru sekmīgi absolvējis. Pēc tam karojis frontē Krievijā, vēlāk apmācījis jauniesauktos. Kara gaitas beidzis kā Latviešu leģiona 15. divīzijas 32. pulka štāba rotas virsseržants.

1953
Kordiriģents, pedagogs

Dzimis 1953. gada 23. oktobrī Rīgā. Pirmo profesionālo izglītību mūzikā guvis Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā, absolvējot kora klasi (1972).

1923–2010
Komponists, diriģents, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Dzimis 1923. gada 16. septembrī Jaunsaules pagasta “Strautiņos”. Viņa tēvs Žanis Ozoliņš pašmācības ceļā bija apguvis vairākus instrumentus – harmonikas, akordeonu, ērģeles – un šīs prasmes nodeva tālāk dēlam. Vēlāk Ē. Ozoliņš turpināja mācības pie vietējā mūzikas skolotāja. Pēc tēva nāves viņš pārņēma ērģelnieka pienākumus divās pagasta draudzēs, bet 1941. gadā kļuva par Jaunsaules kora diriģentu. 1944. gadā Ē. Ozoliņš tika iesaukts Latviešu leģionā. Pēc kara dažādās bēgļu nometnēs Vācijā un Anglijā diriģējis korus, ansambļus un orķestri, kā arī piedalījies koru sagatavošanā Anglijas latviešu dziesmu dienām.

1908–1981
Diriģents, pedagogs, komponists

Dzimis 1908. gada 30. maijā Jelgavā. Mācījies Šķibes, tad Dobeles pamatskolā un vidusskolā (1923–1926), aktīvi darbojies skolas orķestrī un korī.

1945
Diriģents, pedagogs, aranžētājs

Dzimis 1945. gada 4. decembrī Liepājas apriņķa Grobiņā. Mācījies Grobiņas pamatskolā, absolvējis Liepājas mūzikas vidusskolu (1965) un studējis Ļeņingradas Valsts konservatorijā, kur beidzis Nikolaja Romanovska diriģēšanas klasi (1973).

1974
Diriģents, pedagogs

Dzimis 1974. gada 18. maijā. Pamatizglītību mūzikā guvis Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā, pēc tam absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas nodaļu Edgara Račevska klasē, iegūstot bakalaura (1996) un maģistra (1998) grādu, vēlāk pabeidzis Imanta Rešņa simfoniskā orķestra diriģēšanas klasi (2003). Zināšanas papildinājis meistarklasēs pie Helmuta Rillinga Vācijā, Ģintara Rinkeviča Lietuvā un Vasilija Sinaiska Sanktpēterburgā.

1899-1981
Diplomāts, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Teodots Visvaldis Ozoliņš dzimis 1899. gada 20. novembrī Mangaļos. Skolas gaitas sācis Mangaļu pamatskolā (1908–1913), pēc tam turpinājis R. Gēgera komercskolā Rīgā (1916–1918). 1924. gadā viņš nokārtojis eksāmenu Valsts vidusskolā pieaugušajiem Rīgā un studējis tieslietas Kopenhāgenas Universitātē (1924–1928).

1896-1973
Diriģents, komponists

Valdemārs Ozoliņš dzimis 1896. gada 5. novembrī lauksaimnieku ģimenē Vestienas pagasta “Aizkalnu” mājās Gaiziņkalna apkārtnē. Mācījies Vestienas pagastskolā, kur apguva arī klavierspēli pie skolotāja Avotiņa, un draudzes skolā. Vēlāk skolojās Jaunjelgavas tirdzniecības skolā. 1914. gadā sāka studijas Pēterburgas konservatorijā ērģeļu klasē pie profesora Žaka Handšina, pēc tam apguva kompozīcijas teoriju Maskavas konservatorijā pie Georgija Katuāra. 1921. gadā atgriezās dzimtenē un līdz 1931. gadam studēja Latvijas Konservatorijā profesora Jāzepa Vītola kompozīcijas un profesora Jāņa Mediņa diriģēšanas klasē.

1980
Diriģents, dziedātājs, televīzijas personība un gastronomijas blogeris

Jānis Ozols dzimis 1980. gada 1. novembrī Rīgā, jurista Nikolaja Ozola (1937–2007) un pārdevējas Lilitas Blomes (vēlāk Ozola, 1942–2003) ģimenē. Vecākiem ar mūziku nav bijis saistības, vien tik, cik mātes gadiem ilgais darbs mūzikas skaņuplašu veikalā.

1954
Horeogrāfs

Dzimis 1954. gada 2. maijā Jelgavā. Dejot sācis jau agrā bērnībā. Latviešu tautas dejas pamatus apguvis sava tēva vadītajā Jelgavas kultūras nama tautas deju ansamblī “Diždancis” kā dejotājs (no 1976), vēlāk kā vadītāja asistents.

1923–2011
Horeogrāfs, kultūras darbinieks

Dzimis 1923. gada 20. martā Jelgavas apriņķa Valgundes pagasta “Mežgaiļos”. Mācījies Jelgavas skolotāju institūtā (1941–1943).

1960
Dziedātāja, vijolniece, koklētāja, diriģente un pedagoģe

Laura Padega Zamura dzimusi 1960. gadā Ņujorkā. Ieguvusi mūzikas bakalaura grādu Vasara koledžā (Vassar College) un maģistra grādu vijoļspēlē Tempļa universitātē (Temple University).

1927-2000
Aktīvs sabiedrisks darbinieks

Guntis Juris Pārups dzimis 1927. gada 24. maijā Rīgā. Otrā pasaules kara laikā 16 gadu vecumā tika pieņemts Latvijas gaisa izpalīgos. G. J. Pārups atstāja Latviju 1945. gadā un 19 gadu vecumā nonāca Vircburgas (Würzburg) bēgļu nometnē Vācijā, kur satika savu nākamo sievu Guntu Kļaviņu. 1949. gadā G. J. Pārups emigrēja uz Austrāliju, kur sākotnēji apmetās Batērstas (Bathurst) un Gretas (Greta) nometnēs, bet pēc tam pārcēlās uz Pērtu.

1944
Kordiriģente, pedagoģe

Dzimusi 1944. gada 25. februārī Talsos. Skolas gaitas sākusi Neretas pusē, turpinājusi Talsos. Muzikālo izglītību guvusi Jelgavas mūzikas vidusskolā, to absolvējot 1966. gadā. Studējusi Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļā, vēlāk – Mūzikas pedagoģijas nodaļā, maģistra grādu ieguvusi Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūtā.

1903–1998
Ērģelnieks, komponists, vijolnieks, kordiriģents, pedagogs

Helmers Pavasars dzimis 1903. gada 19. maijā Valmieras apriņķa (tag. Gulbenes novada) Lejasciemā mācītāja ģimenē. Kad Helmeram bija trīs gadi, ģimene pārcēlās uz Valmieru, kur viņš nodzīvoja līdz 18 gadu vecumam. Jau bērnībā apguva vijoļspēli pie Jēkaba Mediņa, vēlāk to pilnveidoja un apguva arī klavierspēli Valmieras mūzikas skolā. 1919. gadā iesaistījās Brīvības cīņās no Skolnieku rotas. Pabeidzis Valmieras vidusskolu, 1921. gadā pārcēlās uz Rīgu un iestājās Latvijas Konservatorijā speciālās teorijas jeb kompozīcijas klasē pie J. Vītola, ko pabeidza 1928. gadā ar brīvmākslinieka grādu. Divus gadus vēlāk, 1930. gadā, absolvēja vēlreiz, šoreiz vijoles klasi pie Ādolfa Meca, taču vijolnieka karjeru neizvērsa. Par pirmo H. Pavasara darba vietu 1928. gadā kļuva 26. Rīgas pilsētas pamatskola, kur viņš mācīja vijoles un klavieru spēli. Gadu vēlāk kļuva par ērģelnieku Rīgas Sv. Jāņa baznīcā un sāka vadīt baznīcas kori.

1930–2006
Scenogrāfs, publicists un sabiedrisks darbinieks

Gunārs Pāvuls dzimis 1930. gada 8. martā Rīgā. Pēc Otrā pasaules kara emigrējis uz Zviedriju, kur 1959. gadā pabeidzis Gēteborgas Mākslas skolas glezniecības klasi. Ar panākumiem strādājis Gēteborgas, Helsingborgas un Malmes teātrī par scenogrāfu dekoratoru.

1976
Horeogrāfe, pedagoģe

Dzimusi 1976. gada 12. februārī Rīgā. Pirmos deju soļus spērusi tautas deju ansamblī “Dzintariņš” (1978–1994) Zinaīdas Zeltmates un Olgas Freibergas vadībā.

1948
Diriģents, pedagogs, politiķis

Dzimis 1948. gada 1. decembrī Siguldā. Mācījies Rīgas 5. vidusskolā (1955–1966) un Pāvula Jurjāna mūzikas skolas akordeona klasē. Izglītību turpinājis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, Alfrēda Tuča akordeona klasē (1966–1969).

1942
Muzikoloģe, diriģente, dziedātāja, koncertmeistare

Gunta Plostniece studējusi muzikoloģiju un ieguvusi bakalaura grādu cum laude (ar izcilību) Filadelfijas Mūzikas akadēmijā un maģistra grādu Pensilvānijas Universitātē, aizstāvot disertāciju par Jāzepa Vītola solo dziesmām. Disertācija publicēta Amerikas Muzikologu apvienības izdevumā “A Selected List of Masters’ Theses in Musicology”. Papildinājusies dziedāšanā pie Vīnes operas solistes Adeles Ņūfīldas (Newfield) un klavierspēlē pie Natālijas Hinderasas (Natalie Hinderas).

1904-1980
Diriģents, sabiedrisks darbinieks

Andrejs Pommers dzimis 1904. gada 22. jūlijā Pēterburgā, latviešu ģimenē. Jau septiņu gadu vecumā sācis mācīties klavieru spēli pie pazīstamā ērģelnieka Jāņa Tursa. Tēvs viņam mācījis latviešu tautasdziesmas, pats piedziedādams otru balsi, vai korī mācītu vai arī paša improvizētu. Arī Andrejs iepraktizējis šo dziedāšanas tehniku un draugu pulkā labprāt licis šai otrai balsij skanēt. Klavierspēli mācījies līdz 14 gadu vecumam, pēdējos divus gadus – arī ērģeļu spēli.

1895–1963
Komponists, pedagogs, mūzikas kritiķis

Jēkabs Poruks dzimis 1895. gada 23. maijā Druvienas pagastā. Skolas gaitas uzsācis Druvienas pagasta skolā un Liezēres draudzes skolā, kuru pabeidzis 1908. gadā. Pēc pārcelšanās uz Rīgu mācības turpinājis Millera reālskolā un pēc tam – Rīgas pilsētas reālskolā (1910–1914).

Studējis inženierzinātnes Pēterpils Politehniskajā institūtā (1914–1915) un psiholoģiju Pēterpils Psihoneiroloģiskajā institūtā (1916–1917). Pirmā pasaules kara laikā mācījies karaskolā (1917–1918). Strādājis Rīgas statistikas birojā par pārzini (1919), pēc tam par sekretāru Dzelzceļu virsvaldē (1919–1922).

1918
Baletdejotājs, horeogrāfs

Dzimis 1918. gada 28. decembrī Rīgā. Pirmās iemaņas baletā guvis M. Štālas baleta studijā un Valsts Operas un baleta teātra baletskolā (1944–1950).

1915-1970
Diriģents

Jānis Puisēns dzimis 1915. gada 27. aprīlī Krievijā, vecākiem atrodoties bēgļu gaitās. Atgriezies Latvijā un bērnību aizvadījis Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā. Daugavpilī absolvējis Latgales Tautas konservatoriju (1936), strādājis par ērģelnieku Sauleskalna draudzē un vadījis draudzes kori. Iestājies Latvijas Konservatorijā, N. Vanadziņa ērģeļu un J. Vītola kompozīcijas klasē, taču nelabvēlīgu ģimenes apstākļu dēļ studijas pārtraucis. Pēc tam atgriezies Latgalē un bijis ērģelnieks Balvu novada draudzēs, bijis Rēzeknes Aizsargu pulka Dricēnu nodaļas kora diriģents.

1971
Dejotājs, horeogrāfs, dejas pedagogs, organizators

Dzimis 1971. gada 4. jūnijā Rīgā. Pamatizglītību ieguvis Rīgas 4. vidusskolā (tagad – Rīgas Angļu ģimnāzija) (1977–1989). Pēc tam mācījies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā, kuru pabeidza 1993. gadā. 1998. gadā sācis studēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, kur 2000. gadā aizstāvējis maģistra grādu pedagoģijā. 2006. gadā Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvis Humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās.

1926-2023
Diriģents, komponists, vijolnieks, mūzikas kritiķis, publicists

Dzimis 1926. gada 22. martā Meņģeles pagastā. Bērnībā apguvis vijoļspēli un dziedājis Jāņa Milzarāja vadītajā Latvijas jaunatnes Sarkanā krusta bērnu korī.

1936-2022
Kordiriģents, pedagogs, komponists

Dzimis 1936. gada 11. jūlijā Skrundas pagastā. Mācījies Turlavas pamatskolā, mūziku padziļināti apguvis Liepājas mūzikas vidusskolā un Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, vēlāk studējis Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģentu klasē (1955–1960).

1961
Horeogrāfe, pedagoģe

Dzimusi 1961. gada 8. oktobrī. Pamatizglītību ieguvusi Rīgas 2. vidusskolā (1968–1979). Dejas pedagoģiju studējusi Kultūras darbinieku tehnikumā (1979–1981).

1888-1983
Pedagogs, diriģents, dziedātājs, rakstnieks un mūzikas kritiķis

Eduards Ramats dzimis 1888. gada 12. septembrī Cēsu apriņķa Vaives pagasta “Lībiešos” galdnieka ģimenē. Mācījies Āraišu draudzes skolā (1898–1901), tad Cēsu pilsētas skolā (1903–1907) un ģimnāzijā, kuru pabeidzis 1909. gadā un ieguvis mājskolotāja tiesības. Strādājis Rīgā, Markeviča privātskolā, līdztekus studējot mūziku Rīgas ķeizariskajā mūzikas skolā un mācoties dziedāšanu pie Pāvula Jurjāna līdz 1914. gadam. Pirmā pasaules kara laikā strādājis par armijas kapelmeistaru līdz 1917. gadam. Pēc tam iestājies Maskavas ķeizariskajā konservatorijas dziedāšanas un diriģentu klasē pie profesora Barkala, vienlaikus dziedājis baritonu Maskavas Lielajā operā kopā ar Šaļāpinu, Sobinovu, Semjanovu u.c. Atgriezies Latvijā, divas sezonas – 1920. un 1921. gadā – dziedājis Nacionālajā operā Rīgā, bet 1922. gadā devies papildināt zināšanas uz Romu Itālijā. Pēc tam Rīgā strādājis par dziedāšanas skolotāju un koru vadītāju 1. Valsts ģimnāzijā un Valsts komercskolā pieaugušajiem, kā arī rīkojis savus dziesmu vakarus un dziedājis radiofonā. Ar jaunatnes koriem piedalījies visos neatkarīgās Latvijas dziesmu svētkos. Kopš 1936. gada diriģējis paša nodibināto Dzelzceļa aizsargu pulka orķestri un kori.

1943
Komponists, diriģents, pedagogs, vijolnieks

Imants Ramiņš dzimis 1943. gada 18. septembrī Ventspilī. Otrā pasaules kara beigās ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1948. gadā tālāk caur Mērbekas bēgļu nometni uz Kanādu, kur apmetās Kokrenā Ontārio provincē. Mācījās pie Toronto simfoniskā orķestra koncertmeistara Alberta Praca (Albert Pratz). 1962. gadā vijoles specialitātē saņēma Toronto Karaliskās konservatorijas ARCT diplomu, vienlaikus pabeidza arī Dzērvisa vidusskolu. 1966. gadā ar bakalaura grādu mūzikā absolvēja Toronto Universitāti, kur mācījās kompozīciju pie profesora Tālivalža Ķeniņa, Elmera Aiselera (Elmer Iseler) un Čārlza Pīkera (Charles Peaker). Pēc tam sekoja studijas Zalcburgas Akademie Mozarteum, kur viņš papildinājās kompozīcijā, vijoļspēlē, diriģēšanā, kā arī spēlēja orķestrī “Camerata Academica” (1966–1968).

1971
Kordiriģente, cilvēkresursu vadības eksperte

Jolanta Rauga dzimusi 1971. gadā Rīgā. Mūzikas bakalaura grādu kora diriģēšanas specialitātē ieguvusi 1994. gadā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur studēja kora diriģēšanu pie Jevgēnija Augustinoviča un Romāna Vanaga. 2000. gadā ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu sabiedrības vadībā Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē.

1884–1956
Diriģents, ērģelnieks

Viens no izcilākajiem 20. gadsimta pirmās puses latviešu kora, orķestra un operizrāžu diriģentiem.

1938-2010
Deju kolektīvu vadītājs, horeogrāfs

Dzimis 1938. gada 4. septembrī Valmieras rajona Dauguļu pagastā. No 1949. līdz 1955. gadam bijis izsūtījumā Amūras apgabalā, kur mācījies lauksaimniecības tehnikumā.

1971
Kordiriģente

Dzimusi 1971. gada 9. decembrī Neretā. Mācījusies Jēkabpils 1. vidusskolā (1979–1987), Jēkabpils mūzikas skolā (1980–1987) un Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā (1987–1991).

1962
Komponiste, aranžētāja, diriģente

Lolita Ritmane (Ritmanis) dzimusi 1962. gada 1. novembrī ASV, Portlendā Oregonas štatā. Lolitas vecāki Andris un Asja Ritmaņi atstāja Latviju Otrā pasaules kara laikā un 1949. gadā pārcēlās uz dzīvi Amerikā. Lolitai ir māsa Brigita Ritmanis-Jameson un brālis Alberts Ritmanis.

1909–1970
Filologs, literatūrkritiķis, literatūrzinātnieks

Jānis Rudzītis dzimis 1909. gada 24. martā Bērzaunes pagastā, lauksaimnieka ģimenē. Pamatizglītību ieguvis Bērzaunes pamatskolā, mācības turpinājis Madonas ģimnāzijā, to absolvējot 1928. gadā. Studējis baltu filoloģiju Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē (1929–1936). No 1933. gada publicējis rakstus un recenzijas periodiskajos izdevumos, kā arī strādājis Rīgas radiofona literārajā nodaļā par referentu literatūras lietās (1936–1944).

1959
Diriģente, koklētāja un pianiste

Gaida Rulle dzimusi 1959. gadā Stokholmā bēgļu ģimenē kā otrās paaudzes latviete. Viņas brālis – mūziķis Gundars Rullis. Dzīves laikā iegūtas ļoti daudzveidīgas zināšanas. Viņa pārvalda piecas valodas – latviešu, zviedru, angļu, vācu un franču valodu. Mācījusies dažādu tautu etnogrāfiju, tērpu un mūzikas vēsturi, kā arī apgūtas noderīgas praktiskās iemaņas: viņa prot aust, šūt un izšūt, konstruēt apģērba piegrieztnes un gatavot mežģīnes, kā arī izgatavot sudraba rotas.

1905-1974
Folkloriste, skolotāja, tautas deju kopu vadītāja

Vēra Rulliņa (arī Vera, dzim. Matease, agrāk prec. Krauze) dzimusi 1905. gada 21. martā Cēsīs. Mācījusies Cēsu ģimnāzijā, studējusi Latvijas Valsts fiziskās izglītības institūtā, ko absolvējusi 1925. gadā, iegūstot sporta skolotājas diplomu. Latviešu tautas dejas žanru apguvusi pie J. Rinkas, J. Bernsona un M. Kauliņa, bet 1933. gadā apmeklējusi muzikāli ritmiskās vingrošanas vasaras kursus Austrijā, iegūstot vērtīgus pamatus lielāku inscenējumu veidošanai.

1908-1983
Diriģents, mežradznieks, pedagogs

Voldemārs Rullis dzimis 1908. gada 4. jūnijā Olainē. Mācījies Malnavas lauksaimniecības vidusskolā. Visu brīvo laiku veltījis mūzikai, līdz nolēmis aizraušanos padarīt par profesiju. V. Rullis iestājās Latvijas Konservatorijas mežraga klasē, kuru absolvēja 1936. gadā. Topošais mūziķis apmeklēja arī kordiriģēšanas nodarbības pie Paula Jozuus. Vēl būdams students, no 1934. gada diriģējis vairākus pūtēju orķestrus. Pēc Konservatorijas beigšanas strādājis par mūzikas un dziedāšanas skolotāju 2. Daugavpils ģimnāzijā, vadījis arī ģimnāzijas jaukto kori un orķestri. Vienlaikus bijis 18. Daugavpils aizsargu pulka štāba orķestra diriģents un pūšamo instrumentu klases vadītājs Daugavpils Tautas konservatorijā, kā arī vairāku dziesmu dienu un Latgales Dziesmu svētku (1940) pūtēju orķestru virsdiriģents.

1942
Fiziķis, ievērojams sabiedriskais un kultūras darbinieks

Juris Ruņģis dzimis 1942. gada 6. maijā Latvijā. Skolas gaitas sācis Vācijā un tās turpinājis Austrālijā, Kanberā. Studējis fiziku Austrālijas Nacionālajā universitātē, iegūstot bakalaura (1963), pēc tam – maģistra (1965) grādu fizikā. 1969. gadā Rietumaustrālijas Universitātē viņam piešķirts doktora grādu fizikā. J. Ruņģis ilgus gadus strādājis Nacionālajā mērīšanas laboratorijā (National Measurement Institute) dažādos vadošos amatos. Profesionālajā nozarē viņš ir pārstāvējis Austrāliju starptautiskās organizācijās un saņēmis vairākus IEC (International Electrotechnical Commission) apbalvojumus.

1922–2004
Diriģents, dziedātājs, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Haralds Rutups dzimis 1922. gada 25. martā Rīgā. Mācījies Rīgas Pilsētas arodskolā un Raiņa vakara ģimnāzijā. Vienlaikus mācījies mūzikas teoriju un pilnveidojis dziedāšanas prasmes pie Edgara Smildziņa. Otrā pasaules kara laikā iesaukts vācu armijas izpalīgos, pēc tam iesaistīts Latviešu leģiona 15. divīzijā, līdz nonācis bēgļu nometnē Vācijā, Vircburgā (Würzburg). Pēc kara H. Rutups absolvējis Vircburgas latviešu ģimnāziju un studējis dziedāšanu. Uzstājies kā solists Vircburgas latviešu operas ansamblī un dziedājis Vircburgas pilsētas vācu operas korī.

1914–1989
Horeogrāfe, pedagoģe

Viena no izcilākajām latviešu skatuviskās dejas meistarēm pēckara periodā Latvijā.

1916–2004
Ērģelniece, kordiriģente, ievērojama sabiedriska darbiniece

Ērika Sarkanbārde dzimusi 1916. gada 12. aprīlī Tverā Krievijā. Bērnību un pirmās skolas gaitas aizvadījusi Limbažos. Latvijas Farmācijas pārvaldē ieguvusi farmaceites palīga diplomu un darba gaitas sākusi Limbažu aptiekā, studējusi Latvijas Universitātes Farmācijas fakultātē.

1903-1975
Baletdejotājs, horeogrāfs, aktīvs sabiedriskais darbinieks

Rūdolfs Saule dzimis 1903. gada 27. janvārī Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā, 1917. gadā, viņš uzsāka mācības V. Olava komercskolā. Tur kādā skolas uzvedumā viņu pamanīja aktrise un dzejniece Biruta Skujeniece, kura viņu uzaicināja uz savu izveidoto “Intīmo teātri”, kur aizsākās R. Saules skatuves gaitas. “Intīmajā teātrī” R. Saule pievērsās baletam. Tur viņš satika Osvaldu Lēmani, kurš vēlāk kļuva slavens kā Latvijas Nacionālās operas baletmeistars un horeogrāfs.

1935
Pedagoģe, horeogrāfe

Viena no Deju svētku spilgtākajām un aktīvākajām personībām.

Dzimusi 1935. gada 24. oktobrī Rīgā. Pirmo izglītību guvusi Rīgas 19. septiņgadīgajā skolā, paralēli apmeklējusi Beatrises Vīgneres plastikas skolu, pēc tam – Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (1946–1952).

1929
Inženieris, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Aivars Saulītis dzimis 1929. gada 27. oktobrī (pēc citiem avotiem – 22. oktobrī) Rīgā. Bērnību pavadījis Ainažos, pamatizglītību ieguvis Krišjāņa Valdemāra Ainažu pamatskolā. 1943. gadā sāka mācības Rīgas Valsts tehnikumā. 1944. gadā ģimene devusies bēgļu gaitās uz Vāciju. Pēc kara mācījies Eslingenes latviešu ģimnāzijā, to absolvējot 1948. gadā. 1949. gadā ģimene devusies uz Austrāliju un sākumā apmetusies Bonegilas nometnē. Pateicoties labajām angļu valodas zināšanām, Aivars Saulītis tika nodarbināts nometnes sociālā dienesta departamenta birojā. 1950. gadā ģimene pārcēlusies uz dzīvi Melburnā, un A. Saulītis sācis darbu elektrisko motoru ražošanas fabrikā. Vienlaikus iesāktas studijas Melburnas Universitātes Inženieru fakultātē (1951–1952), kuras diemžēl ģimenes apstākļu dēļ netika pabeigtas.

1906-1980
Mežsaimnieks, aktīvs sabiedriskais darbinieks

Teodors Silkalns dzimis 1906. gada 26. augustā Rīgā. Studējis mežkopību Latvijas Universitātē, bijis mežkopju biedrības “Šalkone” biedrs. 1935. gadā, nodibinoties Latvijas Amatniecības kamerai, sācis tur darbu.

1954
Horeogrāfe, deju kolektīvu vadītāja

Dzimusi Aiovā, ASV. Dejot sākusi agrā bērnībā. Sākumā mācījusies baletu un džeza dejas, bet pēc pārcelšanās uz dzīvi Milvoki (1972) iestājusies Viskosīnas Universitātē un paralēli apguvusi latviešu tautas dejas pamatus deju grupā “Metieniņš”. Tās vadītāja Ildze Rudzīte, redzot jaunietes talantu un interesi, ātri vien viņu iesaistīja deju kopas vadībā, kā arī pamudināja horeografēt pirmās dejas. Iesaistoties Toronto latviešu sabiedrībā, M. Simsone sāka dejot deju kolektīvā “Daugaviņa” un “Diždancis” pie Zigurda Miezīša, kurš kaldināja jaunās mākslinieces talantu vēl spožāk.

1969
Kordiriģents, pedagogs

Dzimis 1969. gada 27. jūnijā Rīgā. Mācījies Rīgas 1. mūzikas skolā un Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas skolā.

1981
Kordiriģente, pedagoģe, dziedātāja, aranžētāja

Krisīte Skare ieguvusi mūzikas bakalaura grādu Masačūsetsas Amherstas universitātē (University of Massachusetts Amherst), mūzikas maģistra grādu Jaunanglijas Mūzikas konservatorijā un pedagoģijas maģistra grādu Hārvarda Pedagoģiskajā augstskolā (Harvard Graduate School of Education).

1917-1991
Diriģente, operdziedātāja

Alma Skudra-Kārkliņa dzimusi 1917. gada 1. aprīlī Gostiņos, netālu no Pļaviņām. Skudru ģimenē jau paaudzi agrāk skanējusi dziesmas un mūzika – Almas tēvs un viņa brāļi bija dziedātāji un mūziķi. Viņas tēvam bija skanīga tenora balss un absolūtā dzirde. Jau no agrām bērnības dienām viņai mācījuši mīlēt mūziku un lasīt notis. Jaunībā Alma piedalījusies ekspedīcijā, apbraukājot Latvijas laukus un savācot gandrīz 800 tautasdziesmu, par šo veikumu saņēmusi lielu atzinību – valsts balvu.

A. Skudrai bijusi tuva daba. Divus gadus viņa studējusi agronomiju, bet vēlāk, 30. gadu beigās, iestājusies Latvijas Valsts konservatorijas vokālajā klasē. Šajā laikā viņa jau vadījusi korus un dziedātāju ansambļus Rīgā un Pļaviņās.

1963
Horeogrāfe, deju kolektīvu vadītāja

Dzimusi 1963. gadā 8. maijā Saldū. Mācoties Saldus 2. vidusskolā, uzsāk dejot tautas deju ansamblī “Kursa” pie vadītājas Veltas Lodiņas. Šeit parādījusies mīlestība uz deju un likti pirmie soļi nākamās profesijas izvēlē.

1905–1976
Komponists, diriģents

Dzimis 1905. gada 22. februārī Kijevā, latviešu būvuzņēmēja Pētera Skultes un viņa sievas itālietes Viktorijas Ricolati (Victoria Rizzolatti) ģimenē. Komponista vecāki 20. gadsimta sākumā labāka darba meklējumos katrs no savas dzimtās zemes bija atbraukuši uz Kijevu, tur iepazinušies un 1903. gadā nodibinājuši ģimeni. Bruno bija pirmdzimtais, vēlāk piedzima vēl četri dēli – Voldemārs, Ādolfs, Ferdinands un Oļģerts.

1966
Diriģents, komponists

Ričards Skulte dzimis 1966. gadā ASV, Ņujorkā, talantīgu mūziķu ciltī, un pirmie mūzikas skolotāji viņam bija tēvs Oļģerts un tēvabrāļi Bruno un Ādolfs. Ričards jau bērnībā sāka mācīties klavierspēli, vēlāk pašmācības ceļā apguva ģitāras un basģitāras spēli. Viņš piedalījies vairākās mūzikas nometnēs, komponējis un spēlējis rokgrupās, un dziedājis vīru ansamblī “Straumeˮ Brigitas Alkas vadībā.

1953
Pedagoģe, horeogrāfe

Dzimusi 1953. gada 24. jūnijā Daugavpils rajona Šederē. Absolvējusi Daugavpils 1. vidusskolu (1970), pēc tam mācījusies Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumā (1972–1973) un Pēterburgas Kultūras akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā (1974–1978). Beigusi Pēterburgas Teātra akadēmijas skatuves kustību asistentūru (1982–1986) un studējusi Latvijas Universitātes doktorantūrā (1998–2002).

1928–2001
Baleta mākslinieks, horeogrāfs

Dzimis 1928. gada 30. martā Stelpes pagastā. Beidzis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (1947–1951). Trīsdesmit mūža gadi (1947–1976) pavadīti uz Operas un baleta teātra skatuves, tostarp kopā ar baleta zvaigznēm Māri Liepu, Haraldu Ritenbergu, Uldi Žagatu un Arturu Ēķi. Mākslinieks bijis spilgts raksturlomu dejotājs.

1887-1968
Skolotājs, agronoms, mācībspēks

Pēteris Starcs ir dzimis 1887. gada 29. janvārī Aronas pagastā (kādreiz – Lubejas pagasts). Mācījies Līderes draudzes skolā (1896–1902), Lazdonas ministrijas skolā (1902–1903), Valmieras skolotāju seminārā (1903–1906), pēc tam strādājis Vestienā par tautskolotāju (1906–1911).

1921–2013
Baleta soliste, baletmeistare, pedagoģe, horeogrāfe

Dzimusi 1921. gada 19. augustā Penzā, Krievijā. Mācījusies Fjodorovas baleta studijā (1928–1932) un Latvijas Nacionālās Operas baleta skolā (1932–1939). Zināšanas papildinājusi Maskavas Lielā teātra Horeogrāfijas skolā, un pēc tam kļuvusi par Latvijas Nacionālās operas baleta solisti (1939–1941 un 1944–1957), vēlāk par operas baletmeistari, inscenētāju un repetitori (1948–1991).

1923–1999
Horeogrāfs, zinātnieks, pedagogs

Viena no spilgtākajām un daudzpusīgākajām Latvijas personībām dejas žanrā 20. gadsimtā.

1920–2000
Inženieris, ievērojams teātra darbinieks

Imants Sveilis dzimis 1920. gada 22. aprīlī Liepājā. Pēc gada Sveiļu ģimene pārcēlusies uz dzīvi Daugavpilī. Mācījies Daugavpils 1. Valsts ģimnāzijā, ko absolvējis 1939. gadā. Jau skolas laikā parādījusies interese par teātri un mūziku, viņš dziedājis skolas dubultkvartetā, apmeklējis daudzas Daugavpils pilsētas teātra izrādes, darbojies skautu organizācijā.

1911-2012
Kordiriģents, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Kaspars Svenne dzimis 1911. gada 4. oktobrī Somijā, Kuntillas muižā, netālu no Viborgas (Viborg). Vēlāk ģimene atgriezusies K. Svennes mātes dzimtajās vietās Mēmeles pagastā, taču drīz vien Pirmā pasaules kara bēgļu gaitas aizvedušas uz Krievijas dienvidiem. 1920. gadā ģimene pārcēlusies atpakaļ uz Latviju, Rēzekni, kur Kaspars Svenne absolvējis Rēzeknes Valsts vidusskolu, vienlaikus apgūstot arī klavieru un vijoles spēli.

1926-2013
Aktīvs sabiedriskais darbinieks

Konstantīns Sventeckis dzimis 1926. gada 21. maijā Makašēnu pagastā netālu no Rēzeknes. Pamatizglītību ieguvis vietējās skolās.

1944
Diriģente, izglītības jautājumu speciāliste, aktīva sabiedriskā darbiniece kultūras jomā

Ilze Šakare (dzimusi Ristamecs) dzimusi 1944. gada 29. februārī Irlavā Tukuma apriņķī. Drīz pēc viņas piedzimšanas ģimene devās bēgļu gaitās. 1946. gadā, kad Ilzei bija vien divi gadi, ģimene apmetās uz dzīvi Zviedrijā, Gēteborgā. Ilzes ģimene bija cieši saistīta ar pedagoģiju un skolu, kā arī ārpusskolas darbību un Gēteborgā iesaistījās latviešu skolas darbā. Ilzes vecmāmiņa Helene Dārzniece vēl cara un Latvijas brīvvalsts laikos bija tautskolotāja, Pētertāles skolas pārzine un turpināja skolotājas darbu arī Zviedrijā, mamma Laimdota Gēteborgā noorganizēja un vadīja tautas deju kopu “Ritenītis”, un arī Ilzes dzīves aicinājums bija līdzīgs – strādāt ar bērniem un jauniešiem.

1961
Diriģents, komponists

Dzimis 1961. gada 10. septembrī. Pamatizglītību mūzikā guvis Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā, pēc tam mācījies Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļā, Jevgenija Augustinoviča klasē (1985).

1907-1986
Skolotājs, literāts, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Eduards Šmugajs dzimis 1907. gada 2. decembrī Viļānu pagasta Medinskos. Absolvējis Rēzeknes skolotāju institūtu (1929), pēc tam strādājis par skolotāju un skolas pārzini Abrenes apriņķa skolās. 1936. gadā sācis studijas Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātē, kuru absolvējis 1941. gadā. Aktīvi darbojies korporācijā Lacuania (no 1939).

Otrā pasaules kara laikā dienējis Latviešu leģionā. Pēc gūsta nokļuvis bēgļu nometnē Vācijā, uzsācis studijas Getingenes Universitātē, bet tās pārtraucis, jo pieņēmis piedāvājumu pārņemt latviešu nometnes priekšnieka un skolas pārziņa amatu.

1940
Horeogrāfe, pedagoģe

Dzimusi 1940. gada 22. aprīlī Rīgā. Dejas mākslas pamatus apguvusi Helēnas Tangijevas-Birznieces privātstudijā (1946), zināšanas pilnveidojusi dejojot Zinaīdas Samas vadītajā Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes Kultūras nama (tagad – Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā ģilde”) deju kolektīvā (1946–1958) un Harija Sūnas un Ulda Žagatas vadītajā tautas deju ansamblī “Dancis” (1958–1969).

1935-2023
Horeogrāfs, dejas pedagogs, inženieris, kino ražošanas organizators

Dzimis 1935. gada 28. jūlijā Rīgā. Pēc Rīgas Politehniskā institūta beigšanas (1959) sācis strādāt Rīgas Kinostudijā kā galvenais inženieris (1968–1978), vēlāk kā direktora vietnieks (1978–1990) un direktors (1990–1998), pasniedzis kinotehnoloģiju Latvijas Kultūras akadēmijā.

1927–2014
Horeogrāfs, pedagogs

Dzimis 1927. gada 8. jūlijā Kalnciema pagastā. Mācījies Kalnciema pamatskolā, Valsts Bulduru dārzkopības-biškopības skolā, Bulduru dārzkopības tehnikumā, kā arī beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti (1967). Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pedagoģijas katedrā aizstāvējis un ieguvis pedagoģijas maģistra grādu par tēmu “Skolu jaunatnes sagatavošana deju svētkiem un to pedagoģiskais aspekts” (1997).

1916-2004
Virsnieks, lidotājs novērotājs, aktīvs sabiedriskais darbinieks

Valdemārs Švāns dzimis 1916. gada 7. janvārī Krievijā, kur viņa vecāki nokļuva Pirmā pasaules kara laikā bēgļu gaitās. Absolvējis ģimnāziju, V. Švāns brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā, beidza instruktoru rotas un virsnieku vietnieku kursus un tika uzņemts Latvijas Kara skolā, pēc tās beigšanas nonāca aviācijas pulkā un tika komandēts uz Kara aviācijas skolu, ko 1940. gadā beidza kā lidotājs novērotājs.

1926–2002
Dziedātājs, diriģents, sabiedrisks darbinieks

Alfrēds Tālbergs dzimis 1926. gada 1. decembrī Ventspils apriņķa Puzes pagastā kā vecākais dēls daudzbērnu ģimenē – viņam bija pieci jaunāki brāļi un viena māsa, kas mirusi agrā jaunībā. Skolas gaitas nācās beigt agrāk nekā ierasts – 1943. gadā viņš tika iesaukts leģionā. Otrā pasaules kara beigas sagaidījis Vācijā. Neilgu laiku pavadījis bēgļu nometnē, līdz 1947. gadā emigrējis uz Angliju ar darba nosūtījumu. Darba līgumam beidzoties, īsu laiku, no 1954. līdz 1957. gadam, mitinājies pie Lazdiņu ģimenes Lesterē. Līdztekus pamatdarbam mācījies privātstundās dziedāšanu. Uzstājies ar solo dziesmām latviešu sarīkojumos, kā arī dziedot duetus. Pārcēlies uz Korbiju, lai dziedātu tolaik tik slavenajā Zuikas vīru korī. Tur A. Tālbergs aktīvi piedalījies latviešu sabiedriskajā dzīvē – bijis ELJA Korbijas kopas loceklis, dziedājis ne vien Zuikas vīru korī, bet arī “Drūmo” kvartetā kopā ar Valdi Aueru, Gunāru Ādamsonu un vēlāko Zuikas vīru kora diriģentu Vili Lāci.

1907–1965
Baletdejotāja, horeogrāfe, baletmeistare, pedagoģe

Viena no izcilākajām personībām Latvijas baleta vēsturē.

1972
Diriģents, kultūras pasākumu organizators

Dzimis 1972. gada 7. maijā Rīgā. Pirmo profesionālo muzikālo izglītību ieguvis Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā (1979–1991). Studijas turpinājis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie profesora Jāņa Zirņa un Imanta Kokara (1991–2001). Stažējies Lielbritānijā un Vācijā, papildinot zināšanas baroka mūzikas interpretācijā.

1906-1985
Aktīvs sabiedrisks darbinieks

Voldemārs Tomsons dzimis 1906. gada 29. septembrī Salacas pagastā. Skolas gaitas vadījis Latvijas valsts sākuma gados, tam sekojis iesaukums armijā. Pēc obligātā dienesta viņš kļuvis par 8. Daugavpils kājnieku pulka virsdienesta instruktoru Cēsīs.

1917–1967
Diriģents, pedagogs

Dzimis 1917. gada 17. janvārī Petrogradā. Kopš 1920. gada dzīvojis Rīgā un mācījies Rīgas 1. pamatskolā un Rīgas 1. ģimnāzijā (1930–1933). Skolas laikā apguvis dažādu instrumentu spēli, aktīvi darbojies skolas orķestrī un korī.

1983
Deju pasniedzēja, horeogrāfe

Guna Trukšāne dzimusi un augusi Jelgavā, kur 2002. gadā absolvējusi Jelgavas 2. ģimnāziju. 2009. gadā ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studiju programmā “Iestāžu un uzņēmumu ārējie sakari”.

1905–1963
Kordiriģents

Jānis Ūdris dzimis 1905. gada 9. novembrī Vidzemes vidienē, Cēsu apriņķa Sērmūkšu pagasta “Ošos”. Mācījies Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā. Pēc skolas absolvēšanas, interesējoties par pedagoģiju, 1925. gadā sāka studijas Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē, bet drīz vien pārgājis uz Latvijas Konservatoriju. Iestājies profesora P. Jurjāna dziedāšanas klasē, ko pabeidzis ar brīvmākslinieka grādu 1938. gadā. Jau studiju laikā pievērsies koru vadīšanai. Vadījis vairākus Rīgas korus, arī jaukto kori “Birztaliņa”. Priekšpēdējā vācu okupācijas gadā J. Ūdris bija virsdiriģents arodbiedrību rīkotajās dziesmu dienās Rīgā un Ogrē. Viņš piedalījies arī Latviešu mūzikas veicināšanas biedrības izveidē, no kuras tapa Rīgas Tautas konservatorija, tagadējā Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola.

1970
Diriģents, komponists, pedagogs

Dzimis 1970. gada 4. jūnijā Daugavpilī. Mācījies Daugavpils 13. vidusskolā, pēc tam Daugavpils mūzikas vidusskolā (1989).

1964
Kordiriģente, pedagoģe

Ilze Valce (Džeriņa) dzimusi 1964. gada 31. martā Jelgavā. Izglītību mūzikā aizsākusi Aizputes mūzikas skolā un turpinājusi Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā. 1987. gadā beigusi Latvijas Valsts konservatoriju, tālāk studējusi Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūrā, Kordiriģēšanas un orķestra diriģēšanas klasē (1993–1995) un doktorantūrā (no 2004).

1910–1998
Trompetists, diriģents, ārsts

Ferdinands Valdmanis dzimis Rīgā 1910. gada 30. janvārī. Studējis Latvijas Konservatorijā bazūnes klasē, kuru ar brīvmākslinieka grādu pabeidzis 1943. gadā. Līdztekus mūzikas studijām mācījās arī Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, kuru pabeidzis 1942. gadā. F. Valdmanis spēja savienot mūziku ar medicīnu arī strādājot: spēlēja Rīgas Radiofona un Nacionālās operas orķestrī, kā arī bija ārsts Rīgas vēža klīnikā, specializējoties rentgenoloģijā un staru terapijā. 1944. gadā Latvijas Konservatorijā viņu ievēlēja par docentu un bazūnes klases vadītāju.

1960
Diriģents, pedagogs

Dzimis 1960. gada 19. augustā Rīgā. Absolvējis Emīla Dārziņa speciālo mūzikas skolu (1978) un Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kora un orķestra diriģēšanas nodaļu, iegūstot diplomu kora un simfoniskā orķestra diriģēšanā, kā arī mūzikas pedagoģijā (1983). Maģistra grādu mūzikā ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (2003). Zināšanas papildinājis kordiriģentu kursos ASV un Baha akadēmijā, Vācijā, (1992–1993).

1965
Diriģents, pedagogs

Andris Veismanis augstāko izglītību ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas klasē pie profesoriem Imanta Kokara un Jāņa Dūmiņa. Maskavā studējis simfoniskā orķestra diriģēšanu pie profesora Jurija Simonova, kā arī Parīzē specializējies senajā mūzikā pie klavesīnista un diriģenta Viljama Kristī.

1850–1933
Diriģents, komponists, folkloras vācējs

Ievērojams koru un orķestru diriģents, komponists un folkloras vācējs. Pirmais latviešu mūziķis, kurš ieguvis profesionālo izglītību Maskavas konservatorijā, kā arī viens no latviešu profesionālās mūzikas aizsācējiem.

1906–2001
Diriģents, pedagogs, komponists

Viens no latviešu izcilākajiem 20. gadsimta kora, orķestra un operizrāžu diriģentiem.

1924–2018
Etnogrāfe, folkloras pētniece, māksliniece, horeogrāfe

Ērika Vilipsone dzimusi 1924. gada 17. februārī Limbažos. Kad ģimene pārcēlusies uz Daugavpili, sākusi mācības Daugavpils Valsts skolotāju institūta pamatskolā. Pēc pārcelšanās uz Liepāju mācības turpinājusi Liepājas Jāņa Čakstes pamatskolā, bet no 1938. gada apmeklējusi Rīgas 9. Zemitāna pamatskolu. Skolas gaitas turpinājusi Rīgas 2. ģimnāzijā, taču 1940. gada notikumi mācības pārtraukuši. 1942. gada viņa iestājusies Valsts Mākslas amatniecības skolā, kur gleznotāja Jēkaba Bīnes vadībā apguva ne tikai kompozīcijas pamatus, bet arī pārņēma viņa uzskatus par tautas tradīciju nozīmīgumu un kopšanu. Šis kļuva par pagrieziena punktu Ē. Vilipsones tālākās darbības lauka izvēlē.

1907-1986
Pedagogs, kordiriģents

Daumants Augusts Vītols dzimis 1907. gada 20. oktobrī Vitrupes (agrāk Ķirbižu) pagasta pamatskolā, kur tēvs Fricis Vītols bijis skolas vadītājs, pārzinis. Sešu gadu vecumā sācis mācības tēva vadītajā skolā, pēc absolvēšanas gadu mācījies Limbažu valsts vidusskolā. No 1922. līdz 1926. gadam skolojies pie diriģenta, vēlākā konservatorijas profesora Jēkaba Vītoliņa Rīgas Skolotāju institūtā. Jau 1925. gadā institūtā D. Vītols vadījis vīru dubultkvartetu. Skolas nobeiguma koncertam sagatavojis E. Dārziņa dziesmu “Sapņu tālumā” aptuveni 200 balsu lielā institūta kora izpildījumā. Muzikālo izglītību papildinājis Rīgas Pirmajā mūzikas institūtā, kur viens no skolotājiem bijis arī komponists Jānis Ivanovs.

1985
Mūzikas pedagogs, diriģents

Edgars Vītols dzimis 1985. gada 21. oktobrī Rīgā. Aizraušanās ar mūziku un kori radusies jau vidusskolā. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) Bakalaura grādu mūzikas pedagoģijā ar specializāciju kora diriģēšanā ieguvis 2009. gadā. Šajā laikā vienlaikus studējis arī Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātes studiju programmā “Tiesību zinātņu bakalaurs”. Turpinājis studijas JVLMA maģistrantūras programmā “Mūzika”, 2011. gadā iegūstot maģistra grādu kora diriģēšanā. 2018. gadā ieguvis pedagoģijas zinātņu doktora grādu Latvijas Universitātē (LU).