Arnolds Kalnājs
1906-1975
Ērģelnieks, komponists, diriģents, publicists
Arnolds Kalnājs (dzim. Berkholcs) dzimis 1906. gada 13. septembrī Vaives pagasta Lejasūbelēs kā astotais no desmit bērniem ģimenē. Mācījies Vaives pagasta skolā, tad Āraišu draudzes skolā, kur pie O. Zariņa apguvis ērģeļu un klavieru spēles pamatus. Mācības turpinājis Cēsu Bērzaines ģimnāzijā un Cēsu mūzikas skolā. 1927.–1932. gadā studējis Latvijas Konservatorijā ērģeļu klasē pie Pētera Paula Jozuus un kompozīcijas teorijas klasē pie Jāzepa Vītola un Ādolfa Ābeles.
Pēc studiju beigšanas bijis ērģelnieks Cēsu Svētā Jāņa baznīcā, vadījis Cēsu draudzes, 10. Cēsu aizsargu pulka un Raiskuma mežsaimniecības vīru korus. 1932. gadā tapusi viņa pirmā kompozīcija – dziesma “Baltās smiltis”, kas veltīta dziesmas vārdu autoram E. Treimanim, bet pāris gadus vēlāk savu dziesmu “Jaunais rīts” ar Ainas Ābeles tekstu viņš iesūtījis IX Vispārējo dziesmu svētku konkursam, kur ieguvis 2. godalgu. No 1932. līdz 1940. gadam bijis Cēsu Skolotāju institūta ērģeļu un klavieru klases skolotājs.
Īsi pirms Latvijas okupācijas 1940. gadā veiktā uzvārda maiņa glāba A. Kalnāju un viņa ģimeni no izvešanas. Šajā gadā viņš apprecējās ar koristi Almu Sietiņu, ģimene sakuploja ar divām meitām un dēlu. Izglābšanās sekas bija darba zaudēšana, tāpēc viņš pārcēlās uz Smilteni, kur dabūja ģimnāzijas skolotāja vietu. Jau 1941. gadā pēc pirmās krievu okupācijas atgriezās atpakaļ Cēsīs un līdz 1944. gadam strādāja par mūzikas skolas direktoru un dziedāšanas skolotāju Cēsu vidusskolā.
Dodoties bēgļu gaitās, 1944. gadā ar ģimeni nokļuvis Vācijā, līdzi vedot latviešu kora dziesmu notis, kuras noderēja, 1945. gadā dibinot Nirnbergas bēgļu nometnes jaukto kori "Dziesmu vairogs" ar 90 dziedātājiem. Jau 1946. gadā trimdā nokļuvušie latvieši rīkoja Vācijā pirmās dziesmu dienas. A. Kalnājs bijis trimdas dziesmu svētku idejas ierosinātājs, galvenais īstenotājs un visu piecu Franku novada dziesmu dienu (1946) un Pirmo latviešu vispārējo dziesmu svētku 75 gadu atceres dziesmu dienu Fišbahā (1948) virsdiriģents. 1949. gadā A. Kalnājs izceļojis no Eiropas uz ASV, Kalamazū. Viņa koris sekojis viņam līdzi, un viņš to vadījis līdz aiziešanai mūžībā. Viņš bijis virsdiriģents pirmajos piecos vispārējos dziesmu svētkos Ziemeļamerikā no 1953. līdz 1973. gadam.
Darbojies “Latvju Mūzikas” redkolēģijā. Komponējis kantāti vīru korim ar simfoniskajam orķestrim, skaņdarbus klavierēm, divus darbus ērģelēm, tautas dziesmu apdares koriem, vairāk nekā 40 oriģināldziesmu. Starp tām skanīgākās: “Pie Daugavas”, 1945; “Upe nesa ozoliņu”, 1945; “Dainu zemei”, 1960; “Dziesmai nerimstot”, 1970; “Pūti, pūti, zilais vējš”, 1966; kantāte vīru korim ar simfonisko orķestri “Trauksme 18. novembra naktī”, 1970, Martas Grimmas vārdi.
A. Kalnājs mūžībā aizsaukts 1975. gada 22. martā. Apbedīts Riversaidas kapsētā, Kalamazū, pāris soļu aiz viņa skolotāja profesora Ādolfa Ābeles kapa.
Izmantotie informācijas avoti
Arnolds Kalnājs (Berkholcs). (b.g.). https://www.lmic.lv/lv/muziki/arnolds–kalnajs–berkholcs–1553#album
Arnolds Kalnājs atmiņu pēdās. (1978, 1. janvāris). Latvju Mūzika, 10, 885.–895. Latvju Mūzika, Nr.10 (01.01.1978) (periodika.lv)
Arnolds Kalnājs. (b.g.). https://www.latviansongfestfund.com/arnolds–kalnajs/
