Kaspars Svenne
1911-2012
Kordiriģents, aktīvs sabiedrisks darbinieks
Kaspars Svenne dzimis 1911. gada 4. oktobrī Somijā, Kuntillas muižā, netālu no Viborgas (Viborg). Vēlāk ģimene atgriezusies K. Svennes mātes dzimtajās vietās Mēmeles pagastā, taču drīz vien Pirmā pasaules kara bēgļu gaitas aizvedušas uz Krievijas dienvidiem. 1920. gadā ģimene pārcēlusies atpakaļ uz Latviju, Rēzekni, kur Kaspars Svenne absolvējis Rēzeknes Valsts vidusskolu, vienlaikus apgūstot arī klavieru un vijoles spēli.
No 1928. līdz 1932. gadam K. Svenne studējis Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē, bet pēc tam pievērsies savai sirdslietai – mūzikai, studējot Daugavpils Valsts skolotāju institūtā. To K. Svenne absolvējis 1934. gadā. Pēc atgriešanās Rēzeknē studējis Rēzeknes Tautas konservatorijā (1935–1939) un strādājis par skolotāju Rēzeknē un Rīgā, kā arī vadījis dubultkvartetu un Arodbiedrības kori. Jaundibinātajā Latgales teātrī bijis mūzikas konsultants (1935–1949), izveidojis teātra kori un orķestri. Piedalījies arī Latgales dziesmu svētkos (1940), diriģējot Rēzeknes apriņķa vīru korus.
Otrā pasaules kara laikā nonācis Dānijas bēgļu nometnēs. Kopā ar Zentu Griķi 1945. gadā Olborgā (Aalborg) nodibinājis latviešu pamatskolu un bērnudārzu, kā arī darbojies komisijā, kas koordinēja skolu darbu dažādās Dānijas nometnēs. Šajā laikā K. Svenne atsācis nodarboties ar kordiriģēšanu – nodibinājis un vadījis Olborgas latviešu bēgļu nometnes kori (1945–1947), kā arī noorganizējis pirmo Dānijas latviešu koru kopkoncertu, kurā stājies arī pie kopkora diriģenta pults (1946).
1947. gadā K. Svenne pārvests uz Vāciju, kur vadījis Melles (Melle) un Volterdingenes (Wolterdingen) latviešu nometņu korus (1947–1950), bet 1950. gadā ar ģimeni emigrējis uz Austrāliju. Sākotnēji viņš apmeties Batērstas (Bathurst) bēgļu nometnē, bet pēc tam pārcelies uz Adelaidi, kur strādājis Dienvidaustrālijas dzelzceļu virsvaldes grāmatvedības nodaļā līdz pat aiziešanai pensijā 1976. gadā.
Latviešu sabiedrībā K. Svenne iesaistījās uzreiz pēc ieceļošanas Austrālijā – 1951. gadā kopā ar Ē. Biezaiti nodibināja Adelaides Latviešu biedrības jaukto kori “Dziesmu laiva”, kuru vadīja līdz pat 1979. gadam. K. Svenne bija ilggadējs Adelaides luterāņu draudzes ērģelnieks, kopā ar Bruno Krūmiņu izveidojis un vadījis Latviešu radio stundas. Bijis arī Austrālijas Latviešu teātra mūzikas konsultants, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) Mūzikas nozares vadītājs (no 1977) un Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda (PBLA KF) mūzikas nozares referents.
Sākot ar 1952. gadu, četrdesmit gadu garumā K. Svenne bijis ļoti daudzu Austrālijas latviešu kultūras dienu virsdiriģents un rīcības komitejas loceklis. K. Svenne bijis 2. (1952), 3. (1953), 6. (1956), 7. (1957), 8. (1958), 9. (1959), 10. (1960), 11. (1961), 13. (1963), 14. (1964), 15. (1965), 16. (1966), 17. (1967), 18. (1968), 21. (1971), 22. (1972), 25. (1975), 26. (1976), 27. (1977), 28. (1978), 29. (1979), 32. (1982), 37. (1987), 40. (1990) un 41. (1991) Austrālijas latviešu kultūras dienu virsdiriģents, kā arī V Vispārējo latviešu dziesmu svētku Amerikā (1973) kopkora diriģents.
1979. gadā K. Svenne ar ģimeni pārcēlās uz Kanberu, kur aktīvi iesaistījās Kanberas mūzikas dzīvē – vadīja Kanberas Latviešu biedrības jaukto kori, lasīja referātus par aktuālām mūzikas tēmām un piedalījās radio pārraidēs. 2000. gadā K. Svenne ar ģimeni pārcēlās uz Sidneju. Viņš bija Sidnejas latviešu vīru kora goda diriģents un virsdiriģents kora jubilejas koncertos.
K. Svenne apbalvots ar LAAJ Atzinības rakstu (1994), PBLA Kultūras fonda Goda diplomu (1995), Daugavas Vanagu Atzinības rakstu, kā arī Latvijas Republikas V šķiras Atzinības krustu (2008).
Mīlestību uz mūziku apstiprina Kaspara Svennes teiktais: “Nav otras mākslas nozares, kur tik daudzas sirdis vienlaicīgi pukstētu vienā rakstā, nav otras mākslas, kur tik daudz mutes vienlaicīgi runātu vienu valodu, nav otras mākslas, kas tik tieši un intensīvi pārnestu klausītājam tautas sāpes un ciešanas, tautas ilgas un cerības.ˮ (Citāts no laikraksta Latvietis, Nr. 716, 2022, 31. augustā.)
Izmantotie informācijas avoti
Greste, O., Svenne, I. (2011, 19. oktobris). Kasparam Svennem 100. Austrālijas Latvietis, 3058, 5. Austrālijas Latvietis, Nr.3058 (19.10.2011) (periodika.lv)
Kronīte, A. (2022, 31. augusts). Sen tas bij’. Latvietis, 716. Laikraksts "Latvietis": Sen tas bij'
Krūmiņš, B. (2012, 12. aprīlis). Kaspara Svennes dzīves stāsts. Latvietis, 196. Laikraksts "Latvietis": Kaspara Svennes dzīves stāsts
Saiva, G. (2012, 12. aprīlis). Kaspars Svenne Dānijā. Latvietis, 196. Laikraksts "Latvietis": Kaspars Svenne Dānijā (latviannewspaper.com)
Svenne, K. (1996, janvāris). Latviešu koris Adelaidē. Latvju Mūzika, 25, 2946–2955. Latvju Mūzika, Nr.25 (01.01.1996) (periodika.lv)
Svenne Kaspars. (1990). No Latvju enciklopēdija 1962–1982 (4. sējums, 526.–527. lpp.). Rockville: Amerikas Latviešu apvienības Latviešu institūts.
