Viktors Baštiks

1912-2001
Komponists, diriģents

Viktors Baštiks dzimis 1912. gada 3. februārī Pērkones pagasta Skatres ciemā, apmēram 15 km uz dienvidiem no Liepājas. Ģimenē bija trešais, jaunākais dēls, pēc brāļiem Eduarda un Voldemāra. Abi vecāki bija zemkopji un aktīvi vietējās baptistu draudzes locekļi, kur tēvs Jānis bija draudzes kora vadītājs un māte Otīlija – šī kora dziedātāja, reizēm arī soliste, vēlākajos mūža gados kļuva pazīstama kā dzejniece, garīgu dziesmu atdzejotāja ar pseidonīmu Liesma. Kad Viktoram bija divi gadi, ģimene pārcēlās uz Liepāju, kur tēvs atvēra sīkpreču veikalu, taču drīz vien ģimenes dzīvē radās sarežģījumi un vecāku laulība beidzās ar šķiršanos. Visi trīs dēli palika mātes apgādībā.

V. Baštiks beidzis Liepājas Augusta Saulieša pamatskolu, pēc tam – Liepājas Valsts vidusskolu. Ar Liepāju saistās pirmie soļi mūzikā. Ģimenes apstākļu dēļ iespēja apgūt mūziku profesionāli nāca vēlāk nekā citiem mūziķiem. Ilgu laiku jaunieša gados ar mūziku viņš darbojies tikai tik, cik pašam gribējās, tāpēc izglītība bija izsvaidīta un pavirša – dažus gadus apguvis čella spēli pie Bieranta Ķuņķa, ērģeles pie Jāņa Tursa, kā arī mazliet teorijas Liepājas tautas konservatorijā. Pāvila draudzē notikuši viņa pirmie mēģinājumi diriģēšanā, aranžējumu un arī garīgu dziesmu radīšanā. 16 gadu vecumā uzņēmies ērģelnieka pienākumus Grobiņas baptistu draudzē. Pēc vidusskolas beigšanas par pamatdarbu kļuva ierēdņa amats Zemesgrāmatu nodaļa, vēlāk, pēc īpašu kursu beigšanas, ieguva darbu dāņu telegrāfa sabiedrībā par telegrāfistu.

Mūzikā V. Baštiku jau kopš bērnu dienām īpaši saistīja kompozīcijas lauks, tāpēc darīja visu, lai varētu iestāties konservatorijā. 1939. gadā viņš tika uzņemts Latvijas Valsts konservatorijas kompozīcijas teorijas klasē pie profesora Jāzepa Vītola, kur studēja piecus gadus, līdztekus strādādams ikdienas darbu telegrāfā un vadīdams Jelgavas baptistu draudzes kori (1940–1941) un Baptistu semināra draudzes kori (1941–1944). Viņš bija arī viens no trim virsdiriģentiem baptistu dziesmu dienā Rīgā. Pēdējā studiju pusgadā, 1944. gadā, Viktoru iesauca armijā.

Kara laikā V. Baštiks tika ievainots rokā, uz mūžu kreisās plaukstas locītavā palika šķemba. Pēc gūsta Putlosā un Zēdelgemā Vācijā Ingolštates bēgļu nometnē viņš uzņēmās kora vadītāja lomu (1946) un ar to piedalījās latviešu dziesmu svētkos Eslingenē, kā arī bija viens no latviešu baptistu piecu garīgu dziesmu dienu organizētājiem un diriģentiem. 1947. gadā viņš devās uz Angliju kopā ar Roberta Zuikas Dundagā dibināto vīru kori, kurš bija atsācis darbību jau Hāgenavas nometnē, turpinājis to Putlosā un Lībekā un kura vadību uz laiku nācās pārņemt V. Baštikam. Anglijā diriģenta V. Baštika aizvadītais darba posms bija īpaši ražīgs. Anglijā radās V. Baštika izcilās vīru kora dziesmas “Veļu laiva” (ar tekstu no Raiņa “Daugavas”) un “Kā sniegi” (teksta autors – J. Jaunsudrabiņš). Viņš bija organizācijas komitejas loceklis un virsdiriģents 1. Anglijas latviešu dziesmu dienās 1949. gadā un 2. Anglijas latviešu dziesmu dienās 1950. gadā Lesterē.

1950. gadā nodevis kora vadību R. Zuikam, V. Baštiks divus gadus vadīja angļu “Corby Choral Society” un 1952. gadā ar kuģi devās uz ASV, apmetoties Filadelfijā, kur dzīvoja un strādāja līdz mūža beigām. Brāļa Eduarda Baštika ierosmē jau bija nodibinājusies Amerikas latviešu baptistu koru apvienība ar galveno mērķi rīkot garīgas dziesmu dienas. Viktors kļuva par galveno šīs ieceres īstenotāju. Viņš bija viens no diriģentiem 40 baptistu draudžu dziesmu dienās, no 1970.g līdz 1986. gadam Amerikas latviešu baptistu koru apvienības priekšnieks, 36 gadus vadīja Filadelfijas latviešu baptistu draudzes kori.

V. Baštiks par savas dzīves galveno mērķi uzskatīja garīgo dziesmu sacerēšanu un dziesmu krājumu izdošanu. Viņš sakārtojis vairākas garīgo dziesmu grāmatas un sarakstījis 386 skaņdarbus, to skaitā 30 kantātes. Laicīgās mūzikas jomā: trīs kantātes, trīs kora dziesmu cikli, 40 kora dziesmas, 24 tautas dziesmu apdares koriem, 18 solo dziesmas un 34 instrumentāli skaņdarbi.

Īpaši liels, simbolisks gandarījuma pilns notikums viņa dzīvē bija 80 gadu vecumā 48 gadus pēc tēvzemes atstāšanas atkal stāvēt uz Latvijas zemes un diriģēt savas dziesmas Latvijas baptistu dziesmu svētkos 1992. gada 18. jūlijā Talsos. Viņš teica: “Mēs sagaidījām to dienu, par ko daudz domājām svešajā zemē, Latvijas brīvības dienu! Dziļā pateicībā Debesu Tēvam noliecam galvu un sirdi paceļam dziesmās!” V. Baštiks ar saviem darbiem ir apliecinājis, ka visu mūžu nemitīgi kalpojis Dievam un mīlējis tēvzemi. V. Baštika darbi ir vairākkārtēji skanējuši vispārējos latviešu dziesmu svētkos ASV. Viņš ir saņēmis PBLA Kultūras fonda Goda balvu un 1989. gadā Krišjāņa Barona prēmiju, bet 1991. gadā kļuvis par Latvijas Komponistu savienības ārzemju biedru.

Šīs zemes darba cēliens V. Baštikam noslēdzās 2001. gada 31. oktobrī Filadelfijā ASV.

Baštiks, Viktors (1912–2001). (b.g.). https://www.musicabaltica.com/lv/komponisti-un-autori/bastiks-viktors/

Purvs, Arvīds. (1992, 1. janvāris). Viktors Baštiks latvju mūzikas ceļos. Latvju Mūzika, 21, 2269.–2286. Latvju Mūzika, Nr.21 (01.01.1992) (periodika.lv)