Egons Eversons
1928
Mehāniķis, atslēdznieks, aktīvs sabiedrisks darbinieks
Egons Eversons dzimis 1928. gada 20 novembrī Jelgavas apriņķa Ukru pagasta Bitītēs. 1942. gadā beidzis Ukru pagasta pamatskolu. 1944. gada augustā devās bēgļu gaitās uz Poliju, bet 1945. gadā sasniedza Vāciju, kur apmetās DP (Displaced Persons) nometnē Iceho (Itzehoe, 1945–1948). Šeit E. Eversons 1948. gadā absolvējis nometnes ģimnāzijas trīs klases, paralēli apgūstot traktorista arodu latviešu Lauksaimniecības skolā Alterfrādē (Alt-Erfrade). No 1948. līdz 1950. gadam bijis angļu armijas sardzes dienestā CMWS (Civil Mixed Watchman Service).
1950. gadā E. Eversons izceļojis uz Austrāliju. Sekojuši obligātie darba līguma gadi valsts norīkotajās darbavietās (1950–1952), bet pēc tam E. Eversons bijis nodarbināts dažādās darbavietās un amata kursos Kanberā (1953–1961). No 1961. gada līdz pat pensijas gadiem strādājis par automehāniķi, atslēdznieku un darbnīcas vadītāju zinātniskās pētniecības organizācijā CSIRO (Commonwelth Scientific and Industrial Research Organization) Kanberā (1961–1993).
Kopš ierašanās Kanberā – gan strādājot maizes darbā, gan, vēl jo vairāk, būdams pensijā – aktīvi iesaistījies Kanberas latviešu sabiedriskajā dzīvē, it īpaši Kanberas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes vadībā, būdams draudzes priekšnieks no 1975. gada. E. Eversons piedalījies dokumentālās grāmatas “Kanberas latviešu saime: piecdesmit gadi, 1947–1997” (Kanbera : Kanberas Latviešu biedrība, 1998) tapšanā. 1996. gadā pārņēmis Kanberas latviešu biļetena “Ziņotājs” redaktora darbu, ko turpina arī 2022. gadā.
Kopā ar sievu Vitu E. Eversons ir bijis atbildīgs par Latvijas vēstniecības Austrālijā (Eiropas Savienības pārstāvniecības Austrālijā paspārnē) Latvijas stenda iekārtošanu un pārzināšanu Kanberas Daudzkultūru festivālā. Kopš un arī pirms Atmodas laika abi aktīvi organizējuši Kanberas latviešu palīdzības sūtījumus uz Latviju, kā arī atbalstījuši dažādas iestādes un pretošanās organizācijas Latvijā.
E. Eversons piedalījies daudzās Austrālijas kultūras dienās kā koru un deju kopu dalībnieks, kā arī darbojies vairāku kultūras dienu rīkošanā un organizēšanā, tostarp bijis Austrālijas latviešu 40. kultūras dienu (1990) rīcības komitejas priekšsēdis. Šajās kultūras dienās īpaši bagātīgas bija mākslas izstādes ar plašu darbu klāstu – bija apskatāmi gan mākslinieku no Latvijas, kā Ausekļa Baušķenieka, Birutas Delles, Arta Butes, Ilmāra Blumberga, Viļa Vizuļa darbi, gan Austrālijas mākslinieku Venitas Salnājas, Guntas Pārupes, Reiņa Zustera, Jāņa Šēnberga, Imanta Tillera un Haralda Norīša darbi. Par izstādi atbildīgais bija toreizējais Austrālijas Nacionālās galerijas kuratora palīgs Harijs Piekalns.
Taču šajās kultūras dienās diemžēl neiztika bez nepatīkamiem starpgadījumiem – dažu Latvijas mākslinieku darbi tā arī nesasniedza Austrāliju, bet tautas deju ansamblim “Kalve” pēdējā brīdī tika aizliegts lidojums uz Austrāliju.
E. Eversons apbalvots ar Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē Atzinības rakstiem (1996 un 2008), Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas Virsvaldes un arhibīskapa Atzinības rakstiem (1989. gadā – arhibīskaps A. Lūsis, 2001. un 2014. gadā – arhibīskaps E. E. Rozītis). Apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2016).
Izmantotie informācijas avoti
Darius, S. (2017, 7. maijs). Dimanta kāzu atcere. Latvietis, 458. Laikraksts "Latvietis": Dimanta kāzu atcerehttps://www.laikraksts.com/raksti/7173
Eversons, E. (2022. gada 1. februāris). Biogrāfija. [Elektroniska vēstule Latvijas Nacionālajai bibliotēkai]
Zariņš, A. (1991, 18./25. janvāris). Atkal Kanberā. Austrālijas Latvietis, 2059./60., 1., 5., 13. Austrālijas Latvietis, Nr.2059-260 (18.01.1991) (periodika.lv)
