Jānis Grīnvalds

1919–1993
Tautsaimnieks, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Jānis Grīnvalds dzimis 1919. gada 7. februārī amatnieka ģimene Tukumā. Pamatizglītību ieguvis Rīgas pilsētas 24. pamatskolā, mācības turpinājis Viļa Olava komercskolā. 1937. gadā sācis studijas Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātē, iesaistoties arī korporācijas “Fraternitas Livonica” darbībā. Strādājis Rīgas pilsētas 2. slimnīcā, valsts iestādēs Rīgā un Daugavpilī un Latvijas Universitātes studentu padomes birojā.

1944. gadā mobilizēts un ar latviešu gaisa izpalīgu vienību nosūtīts uz Itāliju, kur 1945. gadā nonācis amerikāņu gūstā. Pēc atbrīvošanas nokļuvis DP (Displaced Persons) nometnē Memingenē, kur darbojies Jauniešu Kristīgajā savienībā YMCA (Young Men’a Christian Association) un nometnes komitejā. 1949. gadā izceļojis uz Austrāliju, nonākot Rietumaustrālijā, Greilandes ieceļotāju nometnē. Sekojis smags darbs superfosfāta fabrikā. 1950. gadā J. Grīnvalds uzsācis studijas Rietumaustrālijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu. Turpmāko aktīvo darba mūžu strādājis Rietumaustrālijas pavalsts Zemesceļu departamentā (1958–1984).

Līdztekus maizes darbam visu mūžu aktīvi darbojies latviešu sabiedrībā, veicot dažādus pienākumus – bijis viens no Latviešu biedrības Rietumaustrālijā dibinātājiem un tās priekšsēdis (1964–1976), valdes loceklis, darbojies arī revīzijas komisijā. Bijis Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē prezidija vicepriekšsēdis Pērtā (1973–1992), Pērtas organizāciju apvienības ģenerālsekretārs, Daugavas Vanagu Pērtas nodaļas sekretārs, Pērtas latviešu centra valdes loceklis, kā arī darbojies dažādos amatos Baltiešu komitejas un Apspiesto nāciju padomēs.