Paulis Kunstmanis

ReadSpeaker webReader: Listen

1880-1956
Pedagogs, kordiriģents

Paulis (citos avotos – Pauls) Kunstmanis dzimis 1880. gada 14. maijā Līvbērzes Zeļļos amatnieka ģimenē. Skolas gaitas sācis Līvbērzes pagastskolā un turpinājis Jelgavas Aleksandra pilsētas skolā. Trīs gadus apmeklējis Irlavas skolotāju semināru. Par pirmo darbavietu jaunajam pedagogam 1900. gadā kļuva Jelgavas kurlmēmo skola.

Izglītības papildināšanas nolūkos 1902. gadā viņš devās uz Pēterburgu, kur 1904. gadā beidza divgadīgos kurlmēmo skolu skolotāju kursus, līdztekus izmantojot jauniegūtās zināšanas praksē – skolā. Pēc skolotāju kursu beigšanas gadu strādāja par kurlmēmo skolas pārzini Kaukāza reģionā, Tiflisā (pēc 1936. gada – Tbilisi), taču drīz atgriezās Pēterburgā, jo smagi saslima ar purva drudzi jeb malāriju. Kad 1909. gadā ieguva matemātikas mājskolotāja tiesības, blakus darbam kurlmēmo skolā līdz 1917. gadam bija matemātikas pasniedzējs E. Kuzņecovas sieviešu ģimnāzijā Pēterburgā, bet 1918.–1920. gadā – Jenakijevas pilsētas komercskolā Ukrainā.

P. Kunstmanis 1921. gadā atgriezās Latvijā, strādāja par skolotāju Valsts kurlmēmo skolā Jelgavā līdz pat 1932. gadam, pēc tam bija Valmieras kurlmēmo skolas direktors (1932–1936) un Rīgas kurlmēmo skolas direktors (1936–1940). Vienlaikus bija Vidzemes kurlmēmo biedrības priekšsēdētājs un nedzirdīgo žurnāla “Kurlmēmo Dzīve” redaktors. Vēlāk tika ievēlēts par Latvijas Nedzirdīgo biedrības priekšsēdētāju (1937–1940).

P. Kunstmanis darbojās arī mūzikas lauciņā. Vēl būdams seminārists, diriģēja dzimtā pagasta dziedāšanas biedrības “Dziesmu kronis” jaukto kori, bet pēc tam, dzīvojot Pēterburgā, dziedāja profesora Jāzepa Vītola jauktajā korī. No 1921. līdz 1930. gadam Jelgavā diriģēja piecus korus un pasniedza arī mūzikas stundas. Pēcāk Valmierā vadīja Latviešu biedrības kori, bet Rīgā – pilsētas nomaļnieku kori. Piedalījās visos dziesmu svētkos Latvijā.

Otrā pasaules kara laikā P. Kunstmanis devās trimdā. Vācijā viņš nodibināja kori. Bija arī virsdiriģents Lielhesenes apgabala latviešu dziesmu dienā Hānavā pie Maincas (Hānavas novada latviešu dziesmu diena) 1946. gada 27. oktobrī. Vēlāk emigrēja uz Austrāliju, kur kļuva par Melburnas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieku un diriģēja draudzes kori. Mūžībā devās 1956. gadā 76 gadu vecumā naktī no 26. uz 27. septembri, vakaru vēl paspējot pavadīt draudzes kora mēģinājumā.

Apbalvots ar IV šķiras Atzinības Krustu (1940).

Izmantotie informācijas avoti

Bendrups, P. (1956, 6. oktobris). Miris Paulis Kunstmanis. Austrālijas Latvietis, 356, 5. Austrālijas Latvietis, Nr.356 (06.10.1956) (periodika.lv)

Karlsons, Ž. (1931). Mācības spēki. No Valsts centrālais paidagoģiskais institūts, 1925andndash;1930 (195.andndash;196. lpp.). Jelgava: Valters un Rapa. Valsts centrālais paidagoģiskais institūts, 1925-1930. (1931) (lndb.lv)

Pauniņa, L. (2020, 28. decembris). Atceroties izcilo surdopedagogu Pauli Kunstmani andndash; 140 (1880andndash;1956). https://www.lns.lv/lat/par_mums/vesture/?doc=20433.