Voldemārs Linde

1912-1955
Komponists, diriģents

Valdemārs Linde dzimis 1912. gada 7. augustā Jaunpils pagastā lauksaimnieka ģimenē. Ar mūziku nodarbojies jau kopš bērnu dienām, bet profesionālai tās apguvei pievērsies samērā vēlu. 1936. gadā iestājies Latvijas Konservatorijas Kompozīcijas teorijas klasē, kur mācījās pie profesoriem J. Vītola un Ā. Ābeles, un studijas beidza 1942. gadā. Laikabiedrs Alberts Jērums atmiņās rakstīja: “Linde bija guvis krietnu skolu jau pirms konservatorijas, bija lieliski sagatavots, un vismaz harmonijas kursā mēs pārējie bijām viņam tikai gausi un neveikli ceļa biedri [..]. Ne tikai skola vien, Linde kaut kā ar pirmajām dienām bija atradis savas mūzikas gultni, ievirzi [..].”

Pēc konservatorijas beigšanas V. Linde no 1942. līdz 1945. gadam uzņēmās Ventspils mūzikas skolas direktora amatu sava izsūtītā drauga Artura Sīļa vietā, vienlaikus mācot mūzikas teoriju. Ventspilī viņš vadīja kori, kur iepazinās ar savu nākamo dzīvesbiedri. 1945. gada 8. maijā V. Linde kopā ar sievu Līni izbrauca no Latvijas. Abi iespraucās uz pārpildītā ostas kuģa “Rota”, taču vēlāk, kaut kādu nojautu, mudināti pārsēdās uz mazo, jūrai nedrošo velkoni “Rupucis”. Tā bija liktenīga pārsēšanās, jo “Rota” Zviedrijas krastus tā arī nesasniedza, to pārtvēra krievu torpēdlaivas.

Pirmos sešus trimdas gadus Linde pavadīja Zviedrijā, kur viņam neklājās viegli – bieži tika mainītas darbavietas un līdz ar to arī pilsētas. Katrā vietā, kur apmetās, viņam sekoja mūzika un kori. Par pēdējo mājvietu Zviedrijā Lindem kļuva Gēteborga, taču arī ne uz ilgu – 1951. gada 18. aprīlī viņš kopā ar ģimeni atstāja Zviedriju, lai pārceltos uz dzīvi Kanādā. Četri gadi, ko dzīve viņam ļāva pavadīt otrpus okeānam, bija piepildīti un daudz veiksmīgāki, laimīgāki un aktīvāki nekā pirmie gadi trimdā. V. Linde Niagārā bija iecienīts un iemīļots. Daudz enerģijas un darba viņš veltīja paša radītajam Niagāras un Sentkatarīnas (St. Catharines) pilsētu apkārtnes apvienotajam vīru korim “Viesturs”, ar kuru bieži koncertēja. V. Linde latviešu draudzē darbojās kā ērģelnieks un bija skolotājs paša vadītajā mūzikas studijā. Viņš bija virsdiriģents 1. Kanādas latviešu dziesmu svētkos 1952. gadā. Kā komponists dzīves laikā radījis stīgu kvartetu, klaviermūziku, kā arī dziesmas solo balsij un koriem.

1955. gada 14. augustā latviešu sabiedrību Kanādā pāršalca traģiska ziņa – naktī, ar divriteni dodoties uz savu darbavietu Čipavā, Eikera inženieru birojā, ar mašīnu notriekts un uz vietas arī miris 43 gadus vecais komponists un diriģents V. Linde. 17. augustā Niagārā no viņa atvadījās dzīvesbiedre un abas meitas – Līga un Džuta, tobrīd vien septiņus un trīs gadus vecas, – un vēl 300 latviešu, dziedāja viņa vadītais vīru koris “Viesturs” un vīru dubultkvartets “Kalvis”.


Izmantotie informācijas avoti

Aizsaulē aizgājušie trimdinieki. (1968, jūlijs). Latvju Mūzika, 1, 70. Latvju Mūzika, Nr.1 (01.07.1968) (periodika.lv)

Jērums, A. (1955, 9. septembris). Komponista Valdemāra Lindes piemiņai. Londonas Avīze, 485, 5. Londonas Avīze, Nr.485 (09.09.1955) (periodika.lv)

Sakss, I. (1965, 11. augusts). Komponista Valdemāra Lindes piemiņai. Latvija Amerikā, 64, 3. Latvija Amerikā, Nr.64 (11.08.1965) (periodika.lv)

Vētra, M. (1955, 20. augusts). Trimda kļūst nabagāka. Laiks, 67, 6. Laiks, Nr.67 (20.08.1955) (periodika.lv)

Voldemārs Linde. https://timenote.info/lv/Voldemars-Linde-07.08.1912

Voldemārs Linde pēdējā gaitā. (1955, 24. augusts). Latvija Amerikā, 66, 2. Latvija Amerikā, Nr.66 (24.08.1955) (periodika.lv)