Aizvērt

Andrejs Jansons

1938
Diriģents, komponists, pedagogs, obojists

Dzimis 1938. gada 2. oktobrī Rīgā. Otrā pasaules kara beigās kopā ar vecākiem devies bēgļu gaitās uz Vāciju, 1949. gadā emigrējis uz ASV.

Pirmo muzikālo izglītību ieguvis Virdžīnijas štata Norfolkas pilsētas vidusskolā, apgūstot obojas spēli. Izglītību turpinājis Džuljarda mūzikas skolā, iegūstot bakalaura grādu (1960). Paralēli papildinājis prasmes obojas spēlē Itālijas Valsts konservatorijā Venēcijā kā Itālijas valdības stipendiāts.

No 1960. gada spēlējis oboju un angļu ragu Pitsburgas un Baltimoras simfoniskajos orķestros, Metropolitena operā, Ņujorkas Pilsētas operā, Amerikas baleta teātrī un Džefrija baleta orķestrī, Fēniksas (Phoenix) pūšaminstrumentu kvintetā, vienlaicīgi veicot mācībspēka pienākumus Ratgersas Universitātē, vēlāk Fordhemas un Kalifornijas Valsts universitātē.

Kad mūziķa interešu priekšplānā 20. gadsimta 70. gados izvirzās diriģēšana un kompozīcija, viņš atsāk studijas un absolvē Manhetenas mūzikas skolu, iegūstot maģistra grādu diriģēšanā (1973), un studē kompozīciju Ratgersas (Rutgers) Universitātē, kur 1986. gadā aizstāv doktora disertāciju.

Kā viesdiriģents sadarbojies ar Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri, Philharmonia Hungarica, Milvoki simfonisko orķestri un Maskavas filharmonijas orķestri, Tallinas kamerorķestri, Jaunanglijas kamerorķestri, kā arī citiem ASV, Kanādas un Eiropas kolektīviem, ansambļiem un koriem. 1987. gadā ticis angažēts kā Bronx Arts orķestra galvenais viesdiriģents.

Bijis aktīvs arī kora mūzikas jomā – vadījis Ņujorkas Igauņu sieviešu un amerikāņu Bergen Chorale kori, Fordhemas Universitātes kori (no 1987), kopš 1975. gada bijis Ņujorkas Latviešu kora muzikālais vadītājs un galvenais diriģents. Ar šo kori vairākkārt viesojies un koncertējis Latvijā.

Plašs un daudzveidīgs ir A. Jansona kompozīciju klāsts – mūzikli un mūzika lugām, vokālā un instrumentālā kamermūzika, kora dziesmas un tautasdziesmu apdares, skaņdarbi koklēm, aranžējumi un instrumentācijas.

Darbojies arī mūzikas pētniecības un metodikas laukā – sarakstījis kokles spēles mācību grāmatu “Koklēšana” (1965, 1971, 1977), sastādījis un rediģējis kokļu ansambļu repertuāra krājumu “Koklēšana II” (1978). Līdztekus rakstījis pētījumus un lasījis lekcijas par koklēšanu, latviešu mūziku un folkloru, kā arī uzrakstījis doktora disertāciju par latviešu tautas mūzikas klasifikācijas problēmām (1986).

Ilgus gadus dedzīgi darbojies latviešu jaunatnes muzikālās izglītības laukā – mācījis koklēšanu, vadījis korus un orķestrus latviešu bērnu vasaras nometnēs Ņujorkā, Toronto, Garezerā, kā arī vadījis Ņujorkas koklētāju un dziedātāju ansambli.

A. Jansona dzīves un darbības moto ir: “Latviešu mūziku – latviešiem un pasaulei!”. Visa mūža garumā popularizējis latviešu mūziku pasaulē – ASV un Vācijā diriģējis Alfrēda Kalniņa operu “Baņuta” un “Salenieki” koncertuzvedumus, un cēlis gaismā latviešu mūzikas aizmirstos dārgumus tepat Latvijā, diriģējot Bruno Skultes operas “Vilkaču mantiniece” koncertuzvedumus un iestudējot paša komponēto mūziklu “Princese Gundega”. Ar Latvijas Radio kori un Ņujorkas Latviešu kori vadījis latviešu opermūzikas koncertus Ņujorkā un Toronto (1991), bet kopš 1980. gada kopā ar Ņujorkas Latviešu kori – ikgadējos Ņujorkas Adventa koncertus, atskaņojot latviešu autoru Ziemassvētku kantātes un oriģināldziesmas, tostarp daudzus pirmatskaņojumus.

XX un XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Goda virsdiriģents, kā arī Jaunatnes dziesmu svētku Amerikā, Pasaules Brīvo latviešu I dziesmu dienu Gotlandē (1979), Rietumkrasta VIII (1979) un XII (1992), Kanādas IX (1991), ASV X (1997) Dziesmu svētku un daudzu citu Latvijas novadu dziesmu svētku un dienu virsdiriģents.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1996), Krišjāņa Barona prēmijas laureāts (1967, 1976) un Kārļa Gopera fonda balvas īpašnieks (1972, 1974).

Uz augšu