Aizvērt

Andrejs Jurjāns

1856–1922
Diriģents, komponists, folkloras vācējs, mūzikas kritiķis

Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs ir ievērojams latviešu diriģents, folklorists un komponists, latviešu kantātes, simfoniskās mūzikas, svītas un koncertžanra aizsācējs.

Dzimis 1856. gada 30. septembrī Ērgļu pagasta “Meņģeļos”. Mācījies Ērgļu un Vecpiebalgas draudzes skolā, vidējo izglītību ieguvis Katrīnas skolā Rīgā (1873–1874). Studējis Pēterburgas konservatorijā ērģeles, kompozīciju un mežragu (1875–1882). Studiju gados radījis pirmās kompozīcijas, kas publicētas krājumā “Daiņa” (1877).

Pēc konservatorijas beigšanas strādājis Ķeizariskās Krievu mūzikas biedrības Harkovas mūzikas skolā, vēlākajā konservatorijā (1882–1916). Nodibinājis Harkovas latviešu palīdzības biedrību (1899) un kori, organizējis dievkalpojumus, kuros spēlējis ērģeles, un darbojies kā mūzikas kritiķis Harkovas krievu avīzē. Vienlaikus uzturējis saikni ar Latvijas mūziķiem – nodibinājis Brāļu Jurjānu mežragu kvartetu, veicis folkloras vākšanas ekspedīcijas Vidzemē un Kurzemē un darbojies Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijā. 1920. gadā iecelts par pirmo Latvijas Konservatorijas Goda profesoru.

Bijis III, IV un V Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, aktīvi piedalījies to organizēšanā un dziedātāju sagatavošanā. Darbojies arī kā II–V Vispārējo latviešu Dziesmu svētku koru karu žūrijas loceklis.

A. Jurjāna komponētās dziesmas, galvenokārt tautasdziesmu apdares, līdz pat mūsdienām iekļautas dziesmu svētku pamatrepertuārā. Visbiežāk dziedātās kompozīcijas ir: “Pūt, vējiņi”, “Aiz upītes es uzaugu”, “Kur tu skriesi, vanadziņi”, “Lūk, roze zied”, kantāte “Tēvijai” un citas.

“Šis kristālskaidrais, nesavtīgais, līdz neveiklumam dzīves jautājumos cilvēks, kam absolūti svešas kādas “politikas” dzīšana paša personas interesēs, kas dzīvoja tikai savai tautai un tās centieniem – šis cilvēks, saprotams, nevarēja tikt pie laicīgās mantas; bet jo bagātāka viņa balva cieņā un mīlā, balva, ko viņš visu mūžu krāja pūrā,” 1922. gadā teicis Straumes Jānis. (Grauzdiņa, Ilma. Izredzētie. 2008. 30. lpp.)

Uz augšu