Aizvērt

Milda Lasmane

1890–1976
Horeogrāfe, pedagoģe, latviešu deju meistare

Dzimusi 1890. gada 19. augustā Rīgas apriņķa Plāteres pagasta “Upītēs”. Beigusi Natālijas Draudziņas ģimnāzijas pedagoģijas klasi (1909).

1910. gadā devusies darba gaitās uz Maskavu, kur vienlaicīgi papildinājusi zināšanas dažādās deju studijās. Pēc Pirmā pasaules kara atgriezusies Rīgā (1920) un strādājusi Lietuviešu pamatskolā. Mācījusies Latvijas Konservatorijā (1922–1923) un Beatrises Vīgneres plastiskās dejas skolā (1923–1927).

Nākamās darba gaitas saistītas ar teātri – māksliniece bijusi deju un kustību iestudētāja Nacionālā teātra, Krievu drāmas teātra un Zemnieku drāmas teātra izrādēs (1930–1940). Paralēli veidojusi apvienoto deju kolektīvu deju horeogrāfijas priekšnesumiem masu pasākumos, piemēram, vadot 1600 lielu dejotāju grupu Mazpulku organizācijas svētkos Rīgā (1930). Kopš 1945. gada strādājusi par vecāko pionieru vadītāju un deju metodikas pedagoģi, pasniegusi latviešu tautas dejas Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (1953–1956).

Nodarbojusies arī ar metodisku materiālu apkopošanu un izdošanu – sastādījusi vairākus deju un rotaļu krājumus, tostarp “Latviešu tautas dejas” (1962), kas vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu bija vienīgā rokasgrāmata tautas deju apguvē. Vairāk nekā 100 latviešu deju, rotaļdeju, rotaļu un sarīkojumu deju autore, kā arī tautas kultūras mantojuma pētniece. Ar lielu pietāti un mīlestību vākusi folkloras materiālus – deju, rotaļu, ieražu aprakstus un teicēju stāstīto. “Vai jaunrades process bija tikai pozitīvs? Laikam jau nē, jo gan etnohoreologs Harijs Sūna, gan dejas skolotāja Milda Lasmane ar laiku kritiski izturējās pret jaunrades procesu, kura rezultātā dejotāji novēršas no tautas dejas. “Ak, šis skaistais vārds “jaunrade””, izsaucās Milda Lasmane un skumji secināja, ka horeogrāfi gan rada jaunas dejas, bet aizmirst par tautas deju.” (Spīčs, Ernests. No saknēm līdz galotnēm augt – vai “Dancis” dejo tautas deju? Tvnet.lv. 2016. g. 21. apr.)

1.–6. Deju svētku virsvadītāja, 4.–6. Deju svētku Goda virsvadītāja, 2. un 3. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsvadītāja.

Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1934), LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1955).

Uz augšu