Ērika Vilipsone

1924–2018
Etnogrāfe, folkloras pētniece, māksliniece, horeogrāfe

Ērika Vilipsone dzimusi 1924. gada 17. februārī Limbažos. Kad ģimene pārcēlusies uz Daugavpili, sākusi mācības Daugavpils Valsts skolotāju institūta pamatskolā. Pēc pārcelšanās uz Liepāju mācības turpinājusi Liepājas Jāņa Čakstes pamatskolā, bet no 1938. gada apmeklējusi Rīgas 9. Zemitāna pamatskolu. Skolas gaitas turpinājusi Rīgas 2. ģimnāzijā, taču 1940. gada notikumi mācības pārtraukuši. 1942. gada viņa iestājusies Valsts Mākslas amatniecības skolā, kur gleznotāja Jēkaba Bīnes vadībā apguva ne tikai kompozīcijas pamatus, bet arī pārņēma viņa uzskatus par tautas tradīciju nozīmīgumu un kopšanu. Šis kļuva par pagrieziena punktu Ē. Vilipsones tālākās darbības lauka izvēlē.

1944. gadā Ē. Vilipsone ar māti devusies bēgļu gaitās sākotnēji uz Vāciju, bet 1947. gadā – uz Angliju. Šeit mērķtiecīgi sākusi vākt un apkopot visus pieejamos materiālus par latviešu folkloru, tērpiem un tradīcijām, tā trimdā uzturot un kopjot autentisku latvisko garu.

Ē. Vilipsones darbība bijusi saistīta arī ar atbalsta sniegšanu deju un folkloras kopām. No 1953. gada viņa bijusi tautas deju kopas “Kamoliņš” (Līdsa) padomdevēja tautas tērpu un etnogrāfiskajos jautājumos, kā arī veidojusi horeogrāfijas – sagatavojusi ap desmit deju uzvedumu, piemēram, “Mūža gadi”, “Vedības”, “Budēļu vakars”, “Tur es dzēru, tur man tika”, “Latgales un Alsungas daudzinājums”, “Saulgriežu teiksma”, “Pavasara pasaka”, kā arī virkni atsevišķu deju, kā “Rakstītāja”, “Zvejnieku dancis”, “Ganiņu polka”, “Bāleliņi” un daudzas citas.

Ilgus gadus kopā ar vīru darbojusies folkloras grupā “Dūdalnieki”.