Aizvērt

Zinaīda Sama

1914–1989
Horeogrāfe, pedagoģe

Viena no izcilākajām latviešu skatuviskās dejas meistarēm pēckara periodā Latvijā.

Dzimusi 1914. gada 8. jūlijā Rīgā. Beigusi Rīgas 11. pamatskolu (1928), pēc tam mācījusies Rīgas pilsētas komercskolā (1928–1932) un apmeklējusi Helēnas Tangijevas-Birznieces baletstudiju, vēlāk – Sam-Hiora ķermeņtehnikas augstskolu un Beatrises Vīgneres plastikas skolu. Paralēli strādājusi par audēju fabrikā “Rīgas zīds” (1932–1940), no 1940. gada – Rīgas tekstilrūpnieku arodbiedrībā, sākotnēji kā kancelejas darbiniece, bet pēc tam kā 11 deju kolektīvu vadītāja. Diemžēl Otrais pasaules karš šo darbu pārtrauc.

1942. gadā radusies iespēja strādāt Rīgas Jaunajā teātrī kā baletmeistara asistentei (1942–1943). 1944. gadā Z. Sama pārcēlusies uz Talsiem, kur nodibinājusi vairākus amatierkolektīvus. Īpašus panākumus ne tikai Talsu apriņķī, bet visā Latvijā gūst deju kolektīvs “Rota”, kurš jau pirmajā darbības gadā tiek izvirzīts uz Vissavienības strādnieku un kalpotāju mūzikas un horeogrāfijas pašdarbības skati Maskavā un lepojas ar 2. vietu Dziesmu svētku deju kolektīvu sacensībās (1948).

Sākot ar 1948. gadu māksliniece vada Darba rezervju skolu deju kolektīvus Rīgā. Tieši šeit ir meklējums vēlāk plaši pazīstamā tautas deju ansambļa “Gatve” pirmsākums. Jau II Padomju Latvijas Dziesmu un Deju svētkos deju kolektīvs izcīna 2. vietu. No 1960. gada ar deju kolektīvu strādāja divi pedagogi – Gaļina Libere un Zinaīda Sama (1960–1966), kuru darbs 1962. gadā vainagojās ar izciliem panākumiem, kad “Gatvei” par īpašiem sasniegumiem piešķirts Tautas deju ansambļa nosaukums.

1950. gadā Z. Sama pārņēmusi Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes Kultūras nama (tagad – Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā ģilde”) deju kolektīva (tagad – tautas deju ansamblis “Līgo”) vadību. Mākslinieces vadībā kolektīvs kļuvis par vienu no labākajiem Latvijas amatiermākslas kolektīviem un sniedzis pilnas programmas koncertus Akadēmiskajā Drāmas teātrī un Operas un baleta teātrī (1952), piedalījies baleta iestudējumos “Brīvības sakta“, “Laima“, kinofilmā “Uz jauno krastu“ un Latviešu literatūras un mākslas dekādē Maskavā (1955). Kolektīvs izcīnījis III Padomju Latvijas Dziesmu un Deju svētku Ceļojošo Sarkano karogu (1955) un piedalījies VI Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā Maskavā (1957).

No Z. Samas izveidotajām horeogrāfijām minamas jaundejas “Pie Gaujas”, “Rīgas deja”, “Jāņu deja” un “Gatves dejas” apdare (dejota 3. Deju svētkos 1955).

2. Deju svētku virsvadītāja, vairāku republikas rajonu deju kolektīvu virsvadītāja, aktīvi piedalījusies E. Melngaiļa Tautas mākslas nama horeogrāfijas padomes darbā un žūrijas komisiju darbā.

Uz augšu