Meta Krišjāne-Vīgnere

1905-1958
Kordiriģente, mūzikas skolotāja

Meta Vīgnere dzimusi 1905. gadā Maskavā komponista, diriģenta un pedagoga Ernesta Vīgnera un viņa otrās sievas – mūzikas skolotājas Luīzes Smilgas – ģimenē. Mūziku sākumā apguvusi tēva vadībā. Studējusi Maskavā, vēlāk, no 1921. līdz 1926. gadam, – Latvijas Konservatorijā. Mūzikas skolotājas darbu sāka tēva vadītajā Fonoloģijas institūtā Rīgā, bet pēc tam turpināja savā privātā studijā. Ap 1942. gadu iepazinās un vēlāk apprecējās ar Eduardu Muižarāju. Viņu lielajai mīlestībai nebija lemts ilgs mūžs – 1944. gadā jauno vīru aizrāva kara ceļos. Metai dodoties uz bēgļu kuģi, viņi viens otram apsolīja satikties Rietumu pasaulē, iespējami ātri paglābjoties no kara notikumiem, taču tas tā arī nekad nepiepildījās – viņi tika šķirti uz mūžu.

Trimdā Vācijā M. Krišjāne-Vīgnere nopietnāk pievērsās koru diriģēšanai un sāka vadīt kori Hānavas nometnē. Ar kori piedalījās un bija virsdiriģente 1948. gada Pirmo vispārējo latviešu dziesmu svētku atceres dziesmu dienas atskaņu koncertā Hānavā. Vēlāk 1949.–1950. gadā radās izdevība studēt diriģēšanu Bādenes mūzikas augstskolā Karlsrūē meistarklasēs pie ievērojama vācu profesora Rumpfa, kur viņa guva vislabākās atsauksmes. Kordiriģentes talants pilnībā atplauka, kad M. Krišjāne-Vīgnere nonāca Austrālijā. Pēdējos septiņus savas dzīves gadus viņa vadīja Melburnas Latviešu biedrības jaukto kori. Darbā ar kori viņa darbojās ar pilnu atdevi un prasīja tādu pašu atdevi no dziedātājiem, kas vainagojās augstā mākslinieciskā kvalitātē. Kā virsdiriģente piedalījās Austrālijas latviešu 2., 3., 5. un 6. kultūras dienās (1952., 1953., 1955., 1956. gadā). 1952. gadā viņa apprecējās ar Teodoru Krišjāni. Laulībā abi kopā nodzīvoja sešus gadus līdz kordiriģentes nāvei.

Pēc vairāku mēnešu ilgas cīņas ar slimību 1958. gada 15. janvāra rītā 52 gadu vecumā Meta Krišjāne-Vīgnere iemiga mūža miegā. Atvadīšanās no mākslinieces notika Melburnas Sv. Marka evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Diriģentes piemiņai viņas vadītais koris “Rota” 1961. gadā laida klajā rakstu krājumu “Vainaga vijējai”.


Izmantotie informācijas avoti

B., V. (1968, 1. jūlijs). Aizsaulē aizgājušie trimdinieki. Latvju Mūzika, 1, 71. Latvju Mūzika, Nr.1 (01.07.1968) (periodika.lv)

Baznīcas ziņas. (1952, 19. maijs). Austrālijas Latvietis, 135, 3. Austrālijas Latvietis, Nr.135 (19.05.1952) (periodika.lv)

Bērzkalns, V. Latviešu Dziesmu svētki trimdā: 1946-1965. [Izdošanas vieta nav zināma]: Grāmatu draugs, 1968. 60. lpp. http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:641582

Grāvītis, O. (1998, 1. novembris). Eduards Muižarājs stāsta… Dziesmusvētki : Tautas Māksla, Kultūrvide, 11, 15. Dziesmusvētki :tautas māksla, kultūrvide, Nr.11 (01.11.1998) (lnb.lv)

P., E. (1958, 25. janvāris). Pēdējā gaitā. Austrālijas Latvietis, 420, 3. Austrālijas Latvietis, Nr.420 (25.01.1958) (periodika.lv)

Pranks, Ed. (1958, 25. janvāris). Ardievas lielai māksliniecei. Austrālijas Latvietis, 420, 5. Austrālijas Latvietis, Nr.420 (25.01.1958) (periodika.lv)