Aizvērt

Ādolfs Borkus

1919-1997
Inženieris, aktīvs sabiedrisks darbinieks

Ādolfs Borkus dzimis 1919. gada 22. novembrī Novorosijskā. Uzaudzis un skolojies Liepājā, kur 1939. gadā absolvējis Valsts tehnikumu, apgūstot elektriķa amatu. Sekoja darba gaitas kuģu būvētavā, bet 1942. gadā Ā. Borkus pārcēlies uz Rīgu un sācis studijas Latvijas Universitātē, vienlaikus strādājot vācu elektrotehnikas uzņēmumā AEG. Darba vietai evakuējoties, Ā. Borkus nonāca Vācijā, kur sākotnēji vadījis Osnabrikas bēgļu nometni, bet vēlāk strādājis UNRRA (United Nations Relief and Rehabilitation Administration) un IRO (International Refugee Organization) dienestā.

1949. gadā emigrējis uz Austrāliju, kur pirmo gadu aizvadījis kā mežstrādnieks. Pēc pārcelšanās uz Adelaidi Ā. Borkus strādājis par tehnisko rasētāju Austrālijas kopvalsts celtniecības departamentā, līdztekus Adelaidas Universitātē iegūstot bakalaura grādu elektrotehnikā (1967). No 1972. gada līdz par mūža nogalei strādājis Austrālijas kopvalsts satiksmes departamentā par Dienvidaustrālijas un Ziemeļu teritorijas jūras navigācijas staciju nodaļas vadītāju.

Kopš ierašanās Adelaidā viņš daudz spēka un pūļu veltījis darbam latviešu organizācijās – bijis Adelaidas latviešu skolas padomes loceklis, darbojies vadošos amatos Adelaidas Latviešu biedrībā, Daugavas Vanagu Adelaidas nodaļā un Latviešu palīdzības fondā. Būdams Latviešu nama kooperatīva valdes priekšsēdis, organizēja kooperatīva mājas iegādi, kur laika gaitā izveidojies Latviešu nama “Tālava” komplekss.

Ā. Borkus bijis ilggadējs un nozīmīgs Adelaidas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes vadītājs – viņa vadībā uzbūvēta Sv. Pētera baznīca un sāktas ikgadējās bērnu un jauniešu vasaras nometnes tradīcijas.

Bijis aktīvs Daugavas Vanagu vīru kora dziedātājs un kora administratīvais vadītājs, kā arī ilggadējs studentu organizācijas Patria biedrs.

Ā. Borkus bijis Austrālijas latviešu 36. kultūras dienu (1986) rīcības komitejas priekšsēdis, piedalījies arī vairāku citu kultūras dienu organizēšanā.

Par nopelniem sabiedriskajā darbā apbalvots ar Karalienes Sudraba jubilejas medaļu (The Queen’ s Silver Jubilee Medal). Par darbību latviešu sabiedrībā saņēmis Adelaidas Latviešu biedrības Atzinības rakstu (1981).

Izmantotie informācijas avoti

Austrālijas trimdas latviešu sabiedriski kulturālās dzīves kopsavilkums faktos un skaitļos. (b.g.). statistika.pdf (historia.lv)

V. L. (1989, 22./29. decembris). Rosīga darbinieka jubileja. Austrālijas Latvietis, 2007./8., 4. Austrālijas Latvietis, Nr.2007–2008 (22.12.1989) (periodika.lv)

V. L. (1994, 16. decembris). 75 mūža gadi. Austrālijas Latvietis, 2252, 4. Austrālijas Latvietis, Nr.2252 (16.12.1994) (periodika.lv)

Uz_augšu