Roberts Balodis

1918-1985
Diriģents

Roberts Balodis dzimis 1918. gada 16. oktobrī Smiltenē. Agrā vecumā sāka spēlēt čellu vietējā orķestrī. Mācoties vidusskolā, nodibināja dubultkvartetu. Tālākais izglītības ceļš viņu aizveda uz Jelgavu. Mācījās Jelgavas skolotāju institūtā, kur bez vispārējās izglītības ieguva arī labus mūzikas pamatus pie profesora Jēkaba Mediņa. Roberts vadīja institūta vīru kori un līdztekus mācījās arī Jelgavas tautas konservatorijā. Pēc institūta beigšanas ārpus ikdienas skolotāja pienākumiem diriģējis vairākus korus, arī pazīstamo Jelgavas vīru kori “Dziedonis”, kā arī paguvis darboties ar Jelgavas teātri. Kādu laiku viņš bija arī mūzikas skolotājs Hercoga Pētera ģimnāzijā. Rosīgo darbu Jelgavā pārtrauca Otrais pasaules karš un iesaukšana karavīru rindās.

Kara beigās R. Balodis nonāca Zedelgemas gūstekņu nometnē, kur viņš atkal no jauna nodibināja “Dziedoni”. Kora mūžs bija samērā īss, bet veica svarīgu uzdevumu tumšajā, bezcerīgajā laikā, dodot spēku cīnīties jaunajos apstākļos. Gan nometnē, gan vēlāk, pēc atbrīvošanas no gūsta, koris Vācijas latviešu bēgļu (pārvietoto personu jeb DP) nometnēs bija sniedzis vairāk nekā 100 koncertus. 1951. gadā R. Balodis pameta Vāciju un devās uz ASV. Apmetās Ņujorkas štata Longailendā, kur nodibināja un diriģēja sieviešu ansambli, ar kuru daudz koncertēja, piedalījās pasaules izstādē un televīzijas raidījumos. 1966. gadā nodibinājās Longailendas latviešu evaņģēliski luteriskā draudze, un par draudzes kora diriģentu pieņēma R. Balodi. Koris darbojās kā draudzes lokā, tā ārpus draudzes, koncertējot dažādos latviešu centros un piedaloties dziesmu dienās un dziesmu svētkos, kuros viņš bija arī virsdiriģents.

Viņš vadīja apvienotā vīru kora koncertu Filadelfijā, bija kopkora diriģents Priedaines un Garezera 3. dziesmu dienās (1971), virsdiriģents Vispārējos dziesmu svētkos Bostonā (1978) un 7. Kanādas dziesmu svētkos Toronto (1981), kā arī vadīja vīru kopkori 7. Vispārējo dziesmu svētku atklāšanas koncertā Milvokos (1983).

Liktenīgu dzīves triecienu diriģents piedzīvoja 1984. gadā, kad pārdzīvoja insultu. Uz laiku viņš atlaba, atsāka pat diriģēt, bet 1985. gada 30. oktobrī 67 gadu vecumā viņu skāra vēl viens insults, un tas apstādināja diriģenta sirdi. R. Baloža pelnu urna apglabāta Brāļu kapos Katskiļos. Pēc aizgājēja sēroja viņas dzīvesbiedre Tamāra, meita Ilze un mazmeita Krista.


Izmantotie informācijas avoti

Baštiks, V. (1987, 1. janvāris). Aizsaulē aizgājušie mūzikas darbinieki : Roberts Balodis. Latvju Mūzika, 17, 1825.–1827. Latvju Mūzika, Nr.17 (01.01.1987) (periodika.lv)

Kalniņš, N. (1985, 23. novembris). Atvadu vārdi Robertam Balodim. Laiks, 94, 6.–7. Laiks, Nr.94 (23.11.1985) (periodika.lv)

Miris diriģents Roberts Balodis. (1985, 6. novembris). Laiks, 89, 3. Laiks, Nr.89 (06.11.1985) (periodika.lv)