Alberts Jērums

1919–1978
Komponists, diriģents, ērģelnieks, mūzikas kritiķis

Alberts Jērums dzimis 1919. gada 1. janvārī Igaunijā, Puriku mājās, nelielā bijušajā pusmuižā Valgas apriņķa Karulā, Jēkaba un Minnas ģimenē. Noslēdzoties Brīvības cīņām un sākoties jaunizveidoto valstu robežu vilkšanai, 1920. gadā Alberta vecāki pārdeva Purikas un pārcēlās uz Latviju, Lugažu pagasta Šķirstniekiem netālu no Valkas. Nākot no mūzikas mīļotāju ģimenes, Alberts nemaz neapsvēra citu profesijas izvēli ārpus mūzikas. Jau bērnībā apguva klavieru un pūšamo instrumentu spēli.

Pabeidzis Cimzes ģimnāziju Valkā, 1937. gadā devās uz Rīgu, kur iestājās Latvijas konservatorijas ērģeļu un kompozīcijas teorijas klasē pie Jāzepa Vītola. Visai ātri viņš kļuva par sekmīgāko un pamanāmāko audzēkni, kā arī Vītola personisko draugu. Vienlaikus ar studijām bija mūzikas kritiķis laikrakstā “Tēvija” un “Rīts” un ieguva skolotāja darbu Rīgas valsts mūzikas skolā. 1942. gadā pabeidza studijas konservatorijā ar pirmo atonālo klavieru sonāti latviešu mūzikā, kā arī tapa kantāte “Debesu kalējs”, stīgu kvartets un divdaļīga “Andante” lielam orķestrim. A. Jērums apņēma par sievu aktrisi Veltu Krūzi, un drīz vien 1943. gadā ģimene sakuploja ar meitu Ingu.

Otrā pasaules kara gaita pārtraucs daudzsološā mākslinieka ierasto dzīvi. Saņemtā mobilizācijas pavēle A. Jērumu aizrāva prom no ģimenes Latvijā. 1944. gadā Vācijas ziemeļos noslēdzās viņa kara dienests un sākās trimdas gaitas. Kādu laiku viņš apmetās Detmoldā (viesnīcā “Frische Quelle”), kur jau dzīvoja komponists Jānis Cīrulis, pianists Voldemārs Meļķis, vijolnieks Ferdinands Heinrichsons, dziedātāja Elfrīda Karlsone–Kukaine (precēta – Bērziņa), vēlāk arī prof. J. Vītols. A. Jērums daudz komponēja, kā arī bija pasniedzējs Baltijas Mūzikas skolā (UNRRA Baltic DP Music College) un koncertēja. 1947. gadā, zaudējis cerības atgriezties Latvijā, A. Jērums pārcēlās uz dzīvi Anglijā. 1948. gadā nodibināja Londonas latviešu kori, zināmu arī kā Jēruma kori, un vadīja to līdz sava mūža galam. Vienlaikus vadīja arī citus latviešu un angļu korus. Anglijā nodibināja ģimeni ar Laumu Grigoru, Rīgas Kristus luterāņu draudzes dibinātāja atvasi, un 1953. gadā viņiem piedzima meita Jāna.

A. Jērums ir bijis Anglijas latviešu dziesmu dienu tapšanas idejiskais dzinējspēks, kā arī viens no virsdiriģentiem deviņās dziesmu dienās: 1949.–1951., 1954., 1958., 1961., 1967., 1971. un 1975. gadā. Latviešu dziesmu svētkos un dziesmu dienās pasaulē, sākot no 1950. gada, viņš ieviesis jaunrades koncertu tradīciju, tuvinot šo koncertu izcilu muzikālu pasākumu statusam. 60. gadu sākumā viņš bijis arī viens no Eiropas latviešu dziesmu svētku ierosinātājiem un vadījis kopkori četros no tiem (1964, 1968, 1973, 1977), kā arī izvirzījis ideju par visu kontinentu latviešu koru pulcēšanu Pasaules Brīvo latviešu dziesmu dienām 1979. gadā Gotlandes salā, Zviedrijā. Bijis virsdiriģents latviešu dziesmu svētkos Kanādā 1965., 1970. un 1976. gadā. Darbojies arī vairākās latviešu un britu kultūras organizācijās, rakstījis par mūziku presē un bijis iecienīts žūriju, redkolēģiju loceklis.

A. Jērums tika aizsaukts mūžībā piecas dienas pēc savas 59. jubilejas, 1978. gada 6. janvārī, vēl pagūstot dot metus dziesmu svētku rotai “Pasaules Brīvo latviešu dziesmu dienām Gotlandē” 1979. gada jūnijā, kuru ierosinātājs bija viņš pats. Apglabāts 14. janvārī Brūkvudas kapsētā Londonā. Tajā pašā gadā ASV Latviešu koru apvienība nodibināja A. Jēruma piemiņas stipendiju fondu.