Miervaldis Bumbieris

1921-1998
Fitopatologs, dramaturgs, aktieris, režisors

Miervaldis Bumbieris dzimis 1921. gada 1. novembrī Rīgā, bērnību un pirmos skolas gadus aizvadījis Aizputē. Absolvējis Kazdangas lauksaimniecības vidusskolu (1940), sācis studijas Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību fakultātē. Jau skolas gados M. Bumbieri saistījusi literatūra. Viņa dzeja publicēta skolas, vēlāk – universitātes izdevumos.

Otrā pasaules kara laikā darbojies Aizputes apriņķa pārvaldē, vēlāk brīvprātīgi stājies karavīru rindās un cīnījies 25. Abavas bataljona sastāvā.

1944. gadā ar ģimeni emigrējis uz Vāciju, dzīvojis latviešu bēgļu nometnēs Eihštetē un Rēgensburgā. Tieši šeit, darbojoties Eihštetes bēgļu nometnes teātrī (1945) un Rēgensburgas dramatiskajā ansamblī (1946–1949), atklājies M. Bumbiera aktiera talants.

1949. gadā ģimene devusies uz Austrāliju un apmetusies Adelaidā. Pēc ieceļošanas Miervaldis Bumbieris pirmos septiņus gadus strādājis fizisku darbu Dienvidaustrālijas dzelzceļu dienestā. Pēc tam bijis laborants Adelaidas Universitātes Veita lauksaimniecības pētniecības institūta (The Waite Research Institute) fitopatoloģijas departamentā (1958–1973) un studējis Adelaidas Universitāte (1974–1979), iegūstot lauksaimniecības zinātņu maģistra grādu. Bijis viens no Austrālāzijas Fitopatoloģijas apvienības dibinātājiem un biedrs. Piedalījies starptautiskos fitopatologu kongresos un publicējis zinātniskus rakstus periodiskajos izdevumos “Australian Journal of Biological Sciences”, “Plant Disease Reporter” un “Australian Journal of Science”.

Līdztekus maizes darbam viņš rakstījis lugas un darbojies kā aktieris (no 1952) un režisors (no 1958) Adelaidas latviešu teātra ansamblī. Šeit uzvestas arī viņa sarakstītās lugas “Klaidonis” (1968), “Es redzu sauli” (1969), “Stamahits un es” (1970), “Mans krusttēvs” (1974), “Laime bija tik tuvu” (1975) un “Vienas ziemas hercogs” (1989), kas apkopotas krājumā “Pīpes dūmos” (1986). M. Bumbieris kopumā piedalījies ap simt iestudējumos, atveidojot vairāk nekā četrdesmit galveno varoņu lomas.

M. Bumbieris aktīvi darbojies latviešu sabiedriskajās organizācijās – bijis Daugavas Vanagu (DV) Austrālijas valdes priekšsēdis, Kultūras daļas vadītājs (1967–1970), centrālās valdes loceklis (1975–1978), Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē vicepriekšsēdis Dienvidaustrālijā. Iesaistījies arī Adelaidas evaņģēliski luteriskās draudzes un Latviešu nama kooperatīva darbībā, muzicējis DV Adelaidas nodaļas pūtēju orķestrī un dziedājis DV Adelaidas nodaļas vīru korī “Daugava”.

Austrālijas latviešu 22. kultūras dienu Adelaidā (1972) rīcības komitejas priekšsēdis, ar Adelaidas latviešu teātra ansambļa priekšnesumiem kuplinājis daudzu Austrālijas latviešu kultūras dienu programmas.

Apbalvots ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības Krišjāņa Barona prēmiju (1992), Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē Atzinības rakstu (1994), Daugavas Vanagu Atzinības rakstu un Zelta nozīmi.


Izmantotie informācijas avoti

Ar Aizputi un novadu saistītie. Miervaldis Bumbieris. (21.03.2019). BUMBIERIS Miervaldis (aizpute.lv)

Friandscaron;valds, J. (1998, 1. maijs). Miris Miervaldis Bumbieris. Austrālijas Latvietis, 2410, 3. Austrālijas Latvietis, Nr.2410 (01.05.1998) (periodika.lv)

Miervaldis Bumbieris. (b.g.). Literatūra andndash; Personas andndash; Miervaldis Bumbieris (literatura.lv)