Jānis Cīrulis

1897–1962
Komponists, diriģents, mūzikas kritiķis un pedagogs

Jānis Cīrulis dzimis 1897. gada 31. decembrī Umurgā, mūziku mīlošā ģimenē, kur tēvs, lai arī amatnieks, bija arī talantīgs sadzīves mūziķis. Ģimenē bija divi dēli – Jānim bija arī brālis Jūlijs. Jānis mācījās Valmieras pamatskolā, pēc tam 1910. gadā – pilsētas skolā, kur pie mūzikas skolotāja Jēkaba Mediņa sāka apgūt vijoļspēli. Vijoļspēles apguve lietpratējā pavadībā nebija ilga, jo J. Mediņš pameta darbu skolā. 1914. gadā J. Cīrulis izvēlējās sākt mācības Ķeizariskajā mūzikas skolā un devās uz Rīgu, vienlaikus skolojoties ģimnāzijā, taču Pirmais pasaules karš mācības pārtrauca. No 1915. līdz 1917. gadam viņš dienēja Krievijas armijā. Pirmo kara gadu pavadīja Rezerves pulka dienestā Novgorodas guberņā, kur spēlēja vijoli salonorķestrī pie kapelmeistara Kaļīņina (Kalniņa). 1916. gadā nolika vidusskolas līmeņa eksāmenus Kadetu korpusā, turpināja dienestu Latviešu strēlnieku daļā Tērbatā. 1917. gada rudenī demobilizējās un jau pēc Ziemassvētkiem devās uz Pēterburgas konservatoriju, lai atsāktu mūzikas studijas. Mācības pie profesora Johannesa Nalbandjana atkal nebija ilgas. Sākoties Krievijas pilsoņu karam, J. Cīrulis nonāca Vitebskā, kur pavisam īsu laiku vadīja latviešu kori. 1918. gada vasarā viņš atgriezās dzimtenē. 1919. gadā J. Cīrulis iestājās Latvijas Konservatorijā, kur sāka apgūt vijoļspēli pie Edmondo Lučīni, taču drīz vien vijoļspēli pameta karā ievainotās labās rokas dēļ. 1921. gadā viņš vēlreiz iestājās konservatorijā, kur divus gadus apguva harmoniju un kontrapunktu kompozīcijas teorijas klasē pie prof. J. Vītola.

“Es nekad nekomponēšu lielas instrumentālas formas,” reiz teica J. Cīrulis, atzīstot, ka pēc diviem studiju gadiem prātīgākais būtu mācības vairs neturpināt. Viņš savu radošo impulsu bija sajutis kordziesmā. Pirmā kordziesma “Maldi” komponēta vēl konservatorijas laikā, 1923. gadā. Pirmās kora dziesmas iespiestas 1924. gadā J. Graubiņa “Skolēnu koru” pirmajā un otrajā krājumā. Pēc tam viņa dziesmas parādījās VI Vispārējo dziesmu svētku rīcības komitejas izdotajās “15 dziesmāsˮ un krājumos “Dziesmu pūriņš”, “Tēvzemes dziesmasˮ. No 1922. gada J. Cīrulis regulāri publicēja rakstus par mūziku “Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā”, kur viņu uzņēma literatūrkritiķis Teodors Zeiferts, laikrakstos “Rīgas Ziņas”, “Latvis” un mēnešrakstā “Burtnieks”. Rakstīja arī “Balsī”, “Ilustrētajā Žurnālā” un daudz kur citur, kļūstot par sabiedrībā plaši atpazīstamu mūzikas recenzentu. Ap šo laiku J. Cīrulis salaulājās ar savu mūža mīlestību Valiju. Laulībā piedzima divas meitas – Ārija un Lolita.

Neilgu laiku viņš bija arī mūzikas pedagogs Rīgas Skolotāju institūtā (1936–1937) un Cēsu Skolotāju institūtā (1938–1940), kur darbojās kā diriģents, vadot vairākus novadu dziesmu svētkus. Vadīt korus bija viņa sirdslieta. Kara gados līdz pat 1944. gadam J. Cīrulis uzturējās Rīgā, jo bija teorijas stundu pasniedzējs Valsts Mūzikas skolā (bijušajā Tautas konservatorijā).