Aizvērt

Modris Gipmanis

1937
Baleta solists, horeogrāfs

Dzimis 1937. gada 25. novembrī Abavas pagastā. Mācījies Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā (1951–1955) pie tādām izcilām personībām kā Arvīds Donass, Elga Drulle, Irēna Strode, Uldis Žagata. Paralēli apmeklējis baleta nodarbības M. Baranovas baleta studijā.

Dejojis Rīgas Operetes teātrī (1960–1964), bijis solists Latvijas Valsts filharmonijā (1965–1968) un Valsts deju ansamblī “Daile” (1968–1983). “Dailes” laiks ir īpašs – mākslinieks piedalās latviešu dejas parādēs Maskavas Lielajā teātrī un Kremļa Kongresu pilī, dodas unikālā koncertturnejā pa Volgas pilsētām (1970) un piedzīvo aplausus Francijā, Somijā, Japānā, Vācijā. 1985. gada Deju svētkos Daugavas stadiona piecos deju koncertos piedalās Latvijas spilgtākie raksturdejotāji, izpildot U. Žagatas “Sendanci”. Dejotāju priekšplānā ir M. Gipmanis. Viņam raksturīga izkopta plastika, izteikts artistiskums un spilgta individualitāte. Mākslinieka izpildījumā jaunu veidolu iegūst pat sen zināmās dejas “Diždancis” un “Raibie cimdi”.

Kā repetitors strādājis ar tautas deju ansambli “Kalve” un “Laima” (1975–1980). Īpaši veiksmīga sadarbība veidojusies ar Aiju Baumani, strādājot par repetitoru tautas deju ansamblī “Rotaļa” (1974–1989). Tieši šajā laikā deju kolektīvs paceļas vēl nebijušā līmenī – 1983. gada Deju svētku skatē tas ierindojas 1. vietā un saņem Nopelniem bagātā tautas deju ansambļa titulu. Nākamajā Deju svētku skatē 1985. gadā “Rotaļa” tiek atzīta par labāko deju kolektīvu un saņem LPSR Nopelniem bagātā kolektīva goda nosaukumu. Dejotāju iedvesmots M. Gipmanis rada horeogrāfijas, kuras pamana un prēmē deju konkursos, dejo novadu un lielajos deju svētkos: “Skaisti dziedi, lakstīgala”, “Zīlīte, žubīte”, “Trīs sidraba upes tek”, “Kreicpolka” un “Bārtas dancis”.

Kopš 1990. gada mākslinieks vada deju kolektīva “Rotaļa” vidējās paaudzes deju grupu un deju kolektīva “Sendancis” senioru grupu. Ansambļu repertuārs ir mākslinieciski dažāds un interesants – tiek dejotas gan latviešu etnogrāfiskās dejas un to apdares, gan skatuviskās dejas, gan senās balles dejas, kā arī ziņģu danči, gūstot neviltotu publikas atzinību.

10. Deju svētku virsvadītājs.

Saņēmis Rīgas domes Kultūras departamenta gada balvu “Baltais zvirbulis” (2008) un Ministru kabineta Atzinības rakstu (2017).

Uz augšu