Ausma Derkēvica
1929–2011
Kordiriģente, pedagoģe
Izcila latviešu kordiriģente, kvalitatīvi jaunas sieviešu koru kustības aizsācēja un attīstītāja Latvijā 20. gadsimta otrajā pusē. Pirmā sieviete, kas vadījusi Dziesmu svētku kopkori no virsdiriģentu tribīnes.
Dzimusi 1929. gada 21. jūlijā Rīgā. Pēc vidusskolas beigšanas iestājusies Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, studējusi Latvijas Konservatorijā (1954–1959).
No 1964. līdz 1972. gadam strādājusi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā par pedagoģi, no 1959. līdz 1964. gadam vadījusi Tautas mākslas nama Mūzikas sektoru. Paralēli diriģējusi Latvijas PSR Revolūcijas veterānu kori (1958–1970) un kopā ar diriģentu un dzīvesbiedru Imantu Cepīti vadījusi Tautas kori “Dzintars”. Šis koris ir viens no pirmajiem, kas guvis lielus panākumus aiz “dzelzs priekškara”, iegūstot 1. vietu Belas Bartoka koru konkursā Debrecenā 1968. gadā. Koris savu pirmo, tāpat kā daudzas turpmākās starptautiskās uzvaras ieguvis ne vien sieviešu koru grupās, bet arī visu koru konkurencē.
Kora “Dzintars” izaugsme un darbs ar komponistiem, mudinot viņus radīt muzikāli un tehniski sarežģītus skaņdarbus, raksturo A. Derkēvicu kā kvalitatīvi jaunas sieviešu koru kustības aizsācēju un attīstītāju Latvijā. Trīsdesmit gadus izcilajā tandēmā ar I. Cepīti vadījusi Valsts Akadēmisko kori (1969–1989). Sadarbībā ar pasaules vadošajiem orķestriem, diriģentiem un solistiem iestudējusi daudz izcilāko lielformas vokāli instrumentālo skaņdarbu.
“Tāds jau mums tas darbiņš bija: es vairāk nodarbojos ar mākslinieciskiem, Cepītis – ar organizatoriskiem jautājumiem. Pēc saviem dotumiem mēs bijām bezdievīgi atšķirīgi cilvēki. Man organizēšana bija pilnīgi sveša, man nebija ne talanta, ne patikšanas uz tādu darbu. Toties es labprātāk nodarbojos ar mūziku, tā man padevās. Radošos jautājumos mēs bijām viens no otra neatkarīgi. Muzikāli es savu ceļu gāju pilnīgi patstāvīgi, un Cepītis to respektēja.” (Grauzdiņa, Ilma. Izredzētie. 2008. 169. lpp.)
Vadījusi diriģēšanas meistarklases Vācijā un Kanādā, bijusi vairāku starptautisko konkursu goda patronese.
XVI–XXII Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģente, XXIII un XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Goda virsdiriģente.
LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbiniece (1972), LPSR Tautas skatuves māksliniece (1977), LPSR Valsts prēmijas laureāte (1980), Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere (1995), Lielās mūzikas balvas ‘94 par mūža ieguldījumu latviešu kora mākslā laureāte. Par 1996. gada veikumu koris “Dzintars” apbalvots ar Kultūras ministrijas prēmiju, diriģentei par ieguldījumu Latvijas mākslā piešķirta Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendija (1999).
