Aizvērt

Zigurds Miezītis

1933–2011
Horeogrāfs, pedagogs

Viens no aktīvākajiem un daudzpusīgākajiem latviešu tautas dejas tradīcijas kopējiem un uzturētājiem Ziemeļamerikā, aktīvi veicinājis sadarbību starp Latvijā un trimdā dzīvojošajiem horeogrāfiem un dejotājiem.

Dzimis 1933. gada 3. oktobrī Rīgā. Bērnības gadus pavadījis Gulbenē, bet 1944. gadā kopā ar vecākiem devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Šeit arī radusies pirmā saskare ar deju, darbojoties Veras Slaviešas vadītajā tautas deju grupā Minsterē. Vēlāk pārcēlies uz dzīvi Kanādā (1951), Toronto Universitātē ieguvis aeronautikas inženierzinātņu grādu. Pēc tam pasniedzis fiziku un matemātiku Parkdales vidusskolā Kanādā.

Ar dejošanu intensīvi sācis nodarboties 1952. gadā tautas deju kopā “Diždancis”, bet 1959. gadā pārņēmis kolektīva vadību. Deju kopa Z. Miezīša vadībā var lepoties ar vairākkārtējām uzvarām deju sacensībās, piedalīšanos dažādos sarīkojumos, festivālos un trimdas latviešu dziesmu svētkos un dziesmu dienās.

3. Latviešu dziesmu svētku Kanādā ietvaros mākslinieks noorganizējis pirmo latviešu tautas deju lieluzvedumu Ziemeļamerikā (1961). Kopš tā laika Z. Miezītis ir vairāku Dziesmu svētku rīcības komiteju loceklis, tautas deju lieluzvedumu vadītājs Kanādā, Amerikā un Eiropā. Bijis arī Kanādas 9. Dziesmu svētku Toronto (1991) rīcības komitejas priekšsēdis.

Ap 30 jaundeju autors, tostarp radījis deju uzvedumu “Koklētājs un velns” ar Bruno Skultes mūziku (1969). Aktīvi piedalījies jaunrades deju konkursos gan ārzemēs, gan Latvijā. XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku (2013) deju lieluzveduma repertuārā tika iekļauta Z. Miezīša deja “Saules meitas vedības”.

Pašaizliedzīgi darbojies arī kā dejas pedagogs – piedalījies gandrīz visās 2 x 2 un 3 x 3 nometnēs, pārraudzījis un sekmējis tautas deju vadītāju kursus. Augstu vērtējams Z. Miezīša ieguldījums grāmatas “88 latviešu tautas dejas un apdares” tapšanā (1973). Šajā vēsturiski svarīgajā izdevumā apkopotas 20. gadsimta 20. gadu oriģināldejas, ko tolaik pierakstīja un publicēja Johanna Rinka un Jēkabs Stumbris.

Ar 1990. gadu īpaši stiprinājušās mākslinieka saiknes ar Latviju. Viņš aktīvi organizējis ārzemju latviešu piedalīšanos Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. 2003. gadā Rīgas Latviešu biedrības namā tika sarīkots vērienīgs Z. Miezīša autorkoncerts, piedaloties Latvijas labākajiem tautas deju kolektīviem. “Soļi mūs ved no senās pirmsvēsturiskās pagātnes cauri mežiem un līdumiem... prasot no mums pilnīgu padošanos tradīcijām, kas tāpat kā saule un mēness, gada laiki, cilvēka mūža ritmi vada mūs no šūpuļa līdz veļu valstībai, ar putnu dziesmām, ar pērkona grāvieniem un kāvu gaismas spēlēm... Tāpat kā aug un attīstās valoda, pastāvīgi pielāgojoties katra jauna laika vajadzībām, tā arī dancis... pielāgojas, mainās, pamazām mūs ved pa danča taku no sirmās pagātnes pamazām no rotaļas uz rotaļu, no danča uz danci, uz šodienu un tad vēl tālāk – mēģinot zīlēt rītdienu!” (Miezītis, Zigurds. Kanādas Latviešu Dziesmu svētku Vadonis. 1996. 36. lpp.)

10. un 11. Deju svētku virsvadītājs, 13. Deju svētku Goda virsvadītājs un svētku “Rīgai-800” virsvadītājs.

Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2001), Gopera fonda balvas par latvietības kopšanu svešatnē un devumu latviešu dejas saglabāšanā un attīstībā ieguvējs.

Uz augšu