Ernests Brusubārdis I
1880-1968
Kordiriģents, mūzikas kritiķis, komponists
Ernests Brusubārda (citos avotos arī Brusubārdis) dzimis 1880. gada 5. augustā Ārlavas “Anužos” lauksaimnieku ģimenē. Tēvs – Reinis Brusubārdis, māte – Sofija Liene (dzimusi Karlovica), māsa – Marija. Skolas gaitas sācis Talsu pilsētas skolā. Muzikālās dotības attīstījis pie skolotāja Bērzkalna Talsos, kur apguvis vijoles spēli. Jaunības gados sācis medicīnas studijas Maskavā, bet drīz medicīnu nomainījis uz sirdij tuvo mūziku. Pēterburgā (1910–1916) apguvis vijoļspēli, ērģeļu spēli pie Žaka Handšina, kā arī solodziedāšanu, mūzikas teoriju un vēsturi. Jau 1909. gadā E. Brusubārda sāka mūzikas vērtētāja karjeru “Baltijas Vēstnesī”, līdz Pirmajam pasaules karam rakstījis arī laikrakstam “Latvija”, mūzikas kritiķa darbu turpināja līdz pat 60. gadiem.
Pabeidzis konservatoriju, E. Brusubārda pilnībā iekļāvās Latvijas kultūras dzīvē. No 1919. gada līdz 1940. gadam strādāja laikrakstā “Jaunākās Ziņas”, rakstīja kritiku un nodibināja laikraksta darbinieku kori, kas vēlāk par savu nosaukumu pieņēma diriģenta vārdu – “Brusubārdas koris”. Kā mūzikas kritiķis aktīvi darbojās arī Nacionālās operas direkcijā un Latvijas mākslas aģentūrā, kurai bija viens no dibinātājiem, kā arī citās instancēs un amatos 20.–30. gadu Rīgā. 30. gadu beigās E. Brusubārda ar sievu Ernu no Rīgas pārcēlās uz dzimtajiem “Anužiem” un pārņēma Ārlavas kora vadību. Korī bija 50 dalībnieku no tuvākas un tālākas apkārtnes. Kopā ar harismātisko diriģentu koris guva aizvien pamanāmākus panākumus un plaši koncertēja. 1935. gadā E. Brusubārda saņēmis 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
1944. gadā Brusubārdas ģimene emigrēja uz Vāciju un sākotnēji mitinājās Altgarges nometnē. Karam pierimstot, diriģents atsāka Brusubārdas kora darbību un jau 1945. gadā koncertēja gan tautiešiem nometnē, gan arī amerikāņu karavīriem un vācu publikai. Viņš veica virsdiriģenta pienākumus Lielhesenes apgabala latviešu dziesmu dienā Hānavā pie Maincas (Hānavas novada latviešu dziesmu diena) 1946. gada 27. oktobrī. Vēlāk, pārcēlies uz Milvoki ASV 1952. gadā, kora darbību atkal atjaunoja. Korī pieteicās 76 dziedātgribētāji. Jaunais kora sastāvs pirmo reizi dziedāja 1952. gadā Latvijas valsts dibināšanas svētku dievkalpojumā. Ar kori E. Brusubārda rīkoja gadskārtējus koncertus, piedalījās dziesmu svētkos Kanādā, ASV, Vācijā, Gotlandē, Zviedrijā un pats bija vairāku šo svētku virsdiriģents: 5. Vispārējos dziesmu svētkos ASV, Klīvlendā, 1973. gadā. Kad koris apvienojās ar citu Amerikas latviešu kori “Dzimtene”, tas ieguva jaunu nosaukumu “Apvienotais Ernesta Brusubārdas – Dzimtenes koris”. 1965. gadā diriģents pēdējo reizi iznāca sava kora priekšā, lai atvadītos, un nodeva turpmākās vadības grožus dēlam Ernestam Brusubārdam II.
Esot emigrācijā, E. Brusubārda turpināja rakstīt latviešu laikrakstā “Laiks”. Pats arī nerimstoši komponēja, jaundarbu skaitu trimdā papildinot par vairāk nekā simts darbiem: solo dziesmām, kora dziesmām, klavieru, vijoļu un stīgu ansambļu mūziku. E. Brusubārda mūžībā aizsaukts 1968. gada 23. aprīlī 88 gadu vecumā pēc nedēļu ilgas cīņas ar slimību slimnīcā. 1990. gadā Latvijā, Brusubārdu dzimtajās mājās “Anužos”, tika atklāta piemiņas istaba.
Izmantotie informācijas avoti
Č[aks], R. (1965, 28. augusts). Mūzikas vērtētāja mūža veikums. Laiks, 69, 3. Laiks, Nr.69 (28.08.1965) (periodika.lv)
Čaks, R. (1968, 1. maijs). Miris Ernests Brusubārda. Laiks, 35, 5. Laiks, Nr.35 (01.05.1968) (periodika.lv)
Milvoku Apvienotais Brusubārdas Dzimtenes koris. (b.g.). https://www.latviansongfestfund.com/milvoku-apvienotais-brusubardas-dzimtenes-koris/
P., E. (1990, 1. septembris). Dir. Ernesta Brusubārdas piemiņas istaba Latvijā. Laiks, 70, 3. Laiks, Nr.70 (01.09.1990) (periodika.lv)
