Aizvērt

Ingrīda Edīte Saulīte

1935
Pedagoģe, horeogrāfe

Viena no Deju svētku spilgtākajām un aktīvākajām personībām.

Dzimusi 1935. gada 24. oktobrī Rīgā. Pirmo izglītību guvusi Rīgas 19. septiņgadīgajā skolā, paralēli apmeklējusi Beatrises Vīgneres plastikas skolu, pēc tam – Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (1946–1952). Pēc skolas beigšanas sākusi strādāt E. Melngaiļa Tautas mākslas nama Horeogrāfijas sektorā par horeogrāfijas nodaļas metodiķi (1952–1980, 1989–1993). Paralēli strādājusi Kultūras ministrijā par repertuāra redakcijas kolēģijas locekli (1980–1988) un Tautas mākslas daļas vadītāju (1988–1989).

Būdama svētku virsvadītāja un redzot, ar kādām grūtībām kolēģi līdz šim centušies izvietot dejotājus laukumā, viņa 1965. gadā ieviesusi deju laukuma marķēšanu un deju lieluzveduma horeogrāfiju zīmējumu fiksēšanu, kā rezultātā mēģinājumu procesa kvalitāte būtiski uzlabojusies.

Kopumā viņa izveidojusi ap 100 horeogrāfiju, kas izpildītas daudzos deju koncertos, lieluzvedumos un festivālos. Deju svētku repertuārā vairākkārt dejotas viņas veidotās un dejotāju iemīļotās tautas deju apdares “Jautrais stūris” un “Latviešu pāru deju svīta”. Imants Ziedonis ir teicis: “Visskaistākais rokraksts Saulītei: liels, vienkāršā, bet iespaidīgā kompozīcijā.” (Ziedonis, Imants. Par nākošajiem Dziesmu svētkiem domājot. Literatūra un Māksla. 1985. g. 2. aug.)

Zinātniski metodiskās darbības laukā I. Saulīte sarakstījusi piecas grāmatas, tostarp “Latviešu tautas dejas” (1993) un “Latviešu tautas deju apdares” (1995), izveidojusi 15 latviešu un cittautu deju krājumus, kā arī sagatavojusi neskaitāmas publikācijas un konferenču materiālus. Nozīmīgais pētījums par deju svētku vēsturi apkopots fundamentālajā izdevumā “Deju svētki Latvijā”.

Strādājusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā (1982–1999), pasniedzot latviešu tautas un skatuvisko deju, deju svētku vēsturi un deju lieluzvedumu veidošanas metodiku.

5.–12. Deju svētku virsvadītāja, 13.–16. Deju svētku Goda virsvadītāja, 2.–6. un 8. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsvadītāja, svētku “Rīgai-800” virsvadītāja un mākslinieciskā vadītāja, Rīgas pilsētas deju kolektīvu virsvadītāja (kopš 1991), kā arī neskaitāmu citu festivālu un lielkoncertu virsvadītāja, horeogrāfe un mākslinieciskā vadītāja, starptautiskā tautas deju festivāla “Sudmaliņas” idejas autore, kā arī aizsākusi sarīkojumu deju konkursu rīkošanu Latvijā (1959).

“Es priecājos, ka pirms daudziem gadiem aizsāktie pasākumi, kuru mērķis bija veicināt deju kolektīvu darbību un izaugsmi, ir saglabājušies un pilnveidojas. Gan jaunrades deju skates, gan dažādu paaudžu dejotāju svētki, gan starptautiskais tautas deju festivāls “Sudmaliņas” uztur kolektīvu interesi, un tāpēc jau droši vien deju kolektīvi joprojām pieaug skaitā.” (Lūsiņa, Inese. Nav skatuves, kur izpausties pilnasinīgi. Diena. 2015. g. 26. okt.)

Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, LPSR Tautas skatuves māksliniece, LPSR un Polijas Tautas Republikas Nopelniem bagātā kultūras darbiniece, Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāte.

Uz augšu