Aizvērt

Pēteris Pauls Jozuus

1873–1937
Diriģents, ērģelnieks, pedagogs

Ievērojams un daudzpusīgs latviešu mūzikas dzīves darbinieks. Visa mūža garumā dalījis uzmanību starp divām mūzām – ērģeļspēli un kordiriģēšanu.

Dzimis 1873. gada 30. septembrī Ilūkstes apriņķa Vecbornas pagasta “Saviņkās”. Mācījies Aumeisteru un Vecgulbenes draudzes skolās. Studējis Pēterburgas konservatorijā Luija Homiliusa ērģeļu klasē, bijis ērģelnieks Pēterburgas Jēzus baznīcā (1897–1903).

Pēc pārcelšanās uz Rīgu stājies Rīgas Latviešu teātra kapelmeistara amatā (1903–1907) un vadījis Rīgas Latviešu dziedāšanas biedrības jaukto un vīru kori (1903–1936). Par augstu profesionalitāti un darba pamatīgumu liecina fakts, ka V Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos abi viņa vadītie kori iegūst 1. godalgu.

No 1906. gada līdz mūža beigām bijis ērģelnieks Rīgas Jaunajā Svētās Ģertrūdes baznīcā. Nodibinoties Nacionālajai operai, kļuvis par tās kormeistaru (1919–1935), darbojies direkcijā un neilgu laiku bijis operas direktors (1927–1929).

Piedalījies Latvijas Konservatorijas dibināšanā (1919), bijis pirmais ērģeļu klases vadītājs, kora diriģēšanas vecākais pedagogs, prorektors un mūža nogalē – rektors (1935–1937).

V–VII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, kā arī Rīgas dziesmu dienu (1923) un vairāku novadu dziesmu svētku virsdiriģents. Darbojies neskaitāmu dziesmu svētku un dziesmu dienu sagatavošanā.

Tiek uzskatīts, ka P. Jozuus ir izveidojis latviešu kora dziedāšanas un diriģēšanas pamatbāzi, Jāzepa Vītola vārdiem runājot: “Jozuus dzinis dziļu vagu: viņam seko vesela paaudze, glabājot viņa kora apmācības un diriģēšanas tradīcijas.” (Vītols, 1938). “Taisnīgs līdz fanātismam, nelokāms reiz gūtajā pārliecībā .. visai reti pieteicās pie vārda. Bet, kad viņš kādreiz runāja, tad nereti parādījās tas vulkāns, kas slēpās zem šī ārīgā miera: nesaudzīgi viņš plucināja savus pretiniekus kā no sveša, tā paša lēģera.” (Grauzdiņa, Ilma. Izredzētie. 2008. 45. lpp.)

Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1926) un komandieris (1928).

Uz augšu