Imants Magone
1936–2008
Horeogrāfs, pedagogs
Dzimis 1936. gada 18. aprīlī Balvu rajona “Taureskalnā”. Pamatizglītību guvis Balvu 1. vidusskolā, pirmos deju soļus spēris M. Aizpures vadībā. Mācības turpinājis Cēsu 1. vidusskolā (1953–1955), kļūstot par Cēsu jauniešu deju kolektīva dalībnieku, kur Mildas Letiņas vadībā nodejoti vidusskolas gadi. Pēc kādas veiksmīgas uzstāšanās, viņš saņēmis uzaicinājumu dejot Valsts deju ansamblī “Sakta”. Četrus gadus studējis Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē (no 1955), tomēr dejas māksla ņēmusi virsroku, un visi tālākie mūža gadi veltīti dejai.
Studiju laikā dejojis tautas deju ansamblī “Dancis” pie Harija Sūnas (1955–1958) un uzstājies Latvijas Nacionālās Operas baleta trupas sastāvā (1958–1959), kā arī vadījis Rīgas Pionieru pils deju kolektīvu (1958–1961). Kad bērni pārauga pionieru vecumu, I. Magone ar visu bijušo pionieru kolektīvu pārgāja strādāt uz Poligrāfiķu kultūras namu. Tas uzskatāms par tautas deju ansambļa “Liesma” sākumu (1961). Ansambļa repertuārs ir plašs, tas aptver gan tautas dejas, gan jaundejas, gan estrādes dejas, kuras kā pirmais tolaik atļāvās iestudēt I. Magone – pirmā latviešu estrādes deja “Zēns paņēma līgaviņu” ir tieši viņa veidota.
Sadarbībā ar Raimondu Paulu tapis izteiksmīgais horeogrāfisko miniatūru cikls “Māsa Kerija” (1976). Mākslinieka virsvadībā iestudēti deju lielkoncerti “Kur dziesma – tur “Liesma”” (2001), “Mēs sākam”, “Mēs turpinām” (2001). “Liesmā” iestudētas skaistākās I. Magones veidotās dejas – “Skani, mana tēvu zeme”, “Alsungas polka”, “Svētku solis”, “Sanāciet, sadziediet, sadancojiet”, “Spēlē, spēlmani”, “Dancī savu nolūkoju” un daudzas citas. Vairāk nekā 15 horeogrāfa jaundejas prēmētas jaunrades deju konkursos, daudzas no tām iekļautas deju svētku programmā.
Poligrāfiķu kultūras namā I. Magone izveidojis bērnu tautas deju ansambli “Dzirkstelīte”, ko vadīja līdz 1993. gadam, bet Rīgas rajona kolhozā “Ādaži” 1973. gadā nodibinājis tautas deju ansambli “Sprigulītis”, ko vadīja 17 gadus. Viņa vadītie kolektīvi vienmēr kalpojuši par paraugu citiem – gan mākslinieciskā, gan stratēģiski organizatoriskā plāksnē.
Kad Poligrāfiķu kultūras nama darbība tika pārtraukta, I. Magone nodibināja privāto tautas deju un mūzikas klubu “Liesma” (1992), kurā dzied, dejo un spēlē vairāk nekā 600 dalībnieki deviņos amatieru mākslas kolektīvos. Šeit mākslinieks veic gan horeogrāfa, gan direktora pienākumus. “Visa mana dzīve ir veltīta latviešu kultūras un mākslas apguvei un tālākai nodošanai visām paaudzēm. Esmu juties mazliet neērti un tomēr patiesi gandarīts, lasot par sevi Dziesmu un Deju svētku katalogā (1998) sekojošus vārdus: Imanta Magones dejiskā fantāzija allaž nākusi kā devītais vilnis, aptverot visu aktuālo dejas dzīvē un nereti paredzot to, ko deju grīda, skatuve, estrāde prasīs rīt.” (Magone, Imants. Imants Magone un TDA “Sprigulītis”. Adazubildes.blogspot.com. 2014. g. 27. marts)
8. un 10.–12. Deju svētku virsvadītājs, 13. un 14. Deju svētku Goda virsvadītājs, svētku “Rīgai-800” virsvadītājs, kā arī neskaitāmu deju lieluzvedumu virsvadītājs.
LPSR Tautas skatuves mākslinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1998), Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts (2003).
