Aizvērt

Skaidrīte Darius

1927
Horeogrāfe

Dzimusi 1927. gada 6. novembrī Balvu pagastā, skolotāju Arnolda un Olgas Skrīveru ģimenē. Aizpurves pamatskolā uzsāktās skolas gaitas turpina Balvu vidusskolā un tās pabeidz Vācijā, Saules ģimnāzijā. Pāris gadus S. Darius pavada Anglijā, bet 1950. gadā pārceļas uz dzīvi Austrālijā, Kanberā. Austrālijas Nacionālajā universitātē iegūst akadēmisko grādu humanitārajās zinātnēs (1960) un iesaistās darbā Universitātes datoru nodaļā.

S. Darius ir Kanberas tautas deju kopas “Sprigulītis” dibinātāja (1953) un ilggadēja vadītāja. Būdama izcila horeogrāfe un folkloras zinātāja, S. Darius ar latviešu tautas dziesmu un deju ansambli “Saules josta” iestudējusi 10 lieluzvedumus – “Rudens saule” (1974), “Saules josta” (1976), “Mārietas dziesma” (1979), “Vasaras zieds” (1980), “Upmaļu saimniece” (1982), “Mārpuķīte” (1984), “Čāpiņu Jāņa precības” (1987), “Iz pūra lādes” (1988), “Mežavots” (1990), “Šūpulis” (1993) un “Deviņziedu vainagā” (1996). Uzvedumi vairākkārt rādīti Austrālijā, Zviedrijā, Vācijā, Anglijā, ASV, Kanādā un Latvijā, vienlaicīgi deju ansamblim piedaloties 10. (1990) un 11. (1993) Deju svētkos. Par izcilajiem panākumiem ansamblis ieguvis virkni balvu – Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda balvu par uzvedumu “Saules josta” (1976), Veras Rulliņas balvu (1979), pulkveža Viļa Januma balvu (1980) un Gopera fonda balvu (1985 un 1989).

Horeogrāfes deju pūrs aptver ap 120 deju kompozīciju, daļa no tām publicēta izdevumos “Saules jostas dejas”, 1. sējums (1992) un “Saules jostas dejas”, 2. sējums (1998). S. Darius veidotā “Alku deja” tika iekļauta Sidnejas operteātra atklāšanas svētku programmā (1973), kā arī XX Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku repertuārā (1990), bet “Saules vija” – XXI Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku (1993), dziesmu un deju svētku “Rīgai-800” (2001) un 42. Eiropiādes atklāšanas programmā (2004).

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Goda virsvadītāja.

Apbalvota ar Gopera fonda balvu (1975), Pasaules Brīvo latviešu apvienības Krišjāņa Barona balvu (1982), Pasaules brīvo latviešu apvienības Trimdas tautas balvu (1992) un Latvijas Republikas Atzinības krustu (2012).

Uz augšu