Aizvērt

Ilze Šakare

1944
Diriģente, izglītības jautājumu speciāliste, aktīva sabiedriskā darbiniece kultūras jomā

Ilze Šakare (dzimusi Ristamecs) dzimusi 1944. gada 29. februārī Irlavā Tukuma apriņķī. Drīz pēc viņas piedzimšanas ģimene devās bēgļu gaitās. 1946. gadā, kad Ilzei bija vien divi gadi, ģimene apmetās uz dzīvi Zviedrijā, Gēteborgā. Ilzes ģimene bija cieši saistīta ar pedagoģiju un skolu, kā arī ārpusskolas darbību un Gēteborgā iesaistījās latviešu skolas darbā. Ilzes vecmāmiņa Helene Dārzniece vēl cara un Latvijas brīvvalsts laikos bija tautskolotāja, Pētertāles skolas pārzine un turpināja skolotājas darbu arī Zviedrijā, mamma Laimdota Gēteborgā noorganizēja un vadīja tautas deju kopu “Ritenītis”, un arī Ilzes dzīves aicinājums bija līdzīgs – strādāt ar bērniem un jauniešiem.

13 gadu vecumā 1957. gadā Ilze sāka strādāt par palīdzi Gēteborgas latviešu svētdienas skolā, vēlāk līdz 1964. gadam bija bērnu audzinātāja. Līdztekus šajā laikā viņa dejoja “Ritenītī”, dziedāja Gēteborgas latviešu korī un arī meiteņu trio, apvienojot patiku pret mūziku un deju. Ilze iestājās Gēteborgas universitātes Socioloģijas fakultātē, kuru pabeidza 1968. gadā ar cand.phil. grādu. Viņa aktīvi iesaistījās arī dažādu jauniešu organizāciju valdēs (tostarp KLJS/Zviedrijā un ELJA). 1968. gadā Ilze salaulājās ar Andreju Šakaru. Vēlāk ģimene sakuploja ar divām meitām – Sandru un Dainu. I. Šakare ilgus gadus nostrādāja par speciālisti padomdevēju izglītības jautājumos vidusskolās un ģimnāzijās.

1971. gadā sakarā ar Gēteborgas latviešu kora diriģenta Kārļa Kareļa slimību Ilze saņēma aicinājumu uzņemties kora vadību. Šo aicinājumu viņa pieņēma un vadīja kori līdz 1998. gadam. Neilgu laika posmu viņa pārņēma arī deju kopas “Ritenītis” vadītājas pienākumus, taču darbs ar kori viņai aizņēma vairāk laika, tāpēc viņas mātes izlolotās deju kopas vadības groži tika nodoti cita rokās. Koris Gēteborgā kuplināja sarīkojumus un dievkalpojumos. Sadarbojās ar Stokholmas un Lundas koriem. Ilzes vadībā koris piedalījies septiņos trimdas latviešu dziesmu svētkos un vairākās dziesmu dienās: 1973. gadā Ķelnē, 1977. – Londonā, 1979. – Gotlandē, 1982. – Līdsā, 1984. un 1987. gadā Minsterē un 1989. gadā Helsingborgā. Londonas Dziesmu dienu atklāšanā viņa diriģēja himnas, bet Helsingborgā bija kopkoru virsdiriģentes godā. Smagais darbs vainagojās ar piedalīšanos pilnā sastāvā (35 dziedātāji) 10. Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā 1990. gadā. Latvijā korim izveidojās sadraudzība ar Liepājas kori “Līva”, kuru jau 1991. gadā uzaicināja kopīgā koncerttūrē Zviedrijā un Norvēģijā. Gēteborgas koris Ilzes vadībā piedalījās 1993. un 1998. gada Dziesmu svētkos Rīgā, un pēc vairāku gadu pārtraukuma, korim “atdzimstot” ar jaunu sastāvu, ņēma dalību arī 2013. gada svētkos. Pēc šiem svētkiem viņa kora vadības grožus nodeva ilggadējās kora dalībnieces Ausmas Pāvulānes rokās.

Nozīmīgs trimdas sabiedrībai bija arī I. Šakares sabiedriskais darbs. 1984. gadā, kad toreizējās Gēteborgas latviešu biedrības vienojās dibināt Latviešu apvienību Gēteborgā (LAG), Ilzi ievēlēja LAG priekšsēdes amatā, kurā viņa atradās līdz pat 2014. gadam, kad palika darboties tikai valdē. Viņas darbības laikā tika organizēti neskaitāmi kultūras un citi sarīkojumi, notika teātra izrādes, koncerti, referāti, tautas dejas, ekskursijas. Pēc 1990. gada apvienībā bieži viesojās rakstnieki un aktieri no Latvijas. Bija sadarbība ar latviešu draudzi un pensionāru biedrību. Līdztekus I. Šakare no 1985. līdz 2013. gadam strādāja Zviedrijas Latviešu centrālās padomes (ZLCP) padomē, prezidijā un valdē. Būdama ZLCP priekšsēde, organizēja ZLCP apvienošanos ar Latviešu palīdzības komiteju (LPK). 2013. gadā tika nodibināta Zviedrijas Latviešu apvienība (ZLA), un kopš tās dibināšanas I. Šakare bija šīs apvienības valdes locekle līdz 2018. gadam. Viņa ir piedalījusies arī Rietumeiropas Latviešu apvienības (RLA) prezidija sēdē Rīgā 2006. gadā, kad tika pieņemta rezolūciju mainīt nosaukumu uz Eiropas Latviešu apvienību (ELA), mainīt statūtus un darbības ievirzi. Vairākus gadus I. Šakare pārstāvēja Zviedriju ELA prezidijā un piedalījās kā ELA pārstāve PBLA sanāksmēs.


Izmantotie informācijas avoti

Daškevica, Zigrīda. (1964). Latviskā deju solī pa Eiropu. Mēs, 12, 22.–33. Mēs, Nr.12 (01.07.1964) (periodika.lv)

L., O. (1984, 30. janvāris). Gaiša Ziemsvētku ieskaņa Gēteborgā. Latvija, 4, 3. Latvija, Nr.4 (30.01.1984) (periodika.lv)

Latvieši pasaulē. (1966, 18. marts). Austrālijas Latvietis, 824, 2. Austrālijas Latvietis, Nr.824 (18.03.1966) (periodika.lv)

Latviešu apvienība Gēteborgā. (b.g.). https://www.rlb.lv/latviesu-organizacijas-un-skolas-arzemes/latviesu-apvieniba-geteborga

Šakare, I. (2022, 1. februāris). Ilze Šakare un Gēteborgas latviešu koris no 1971. [Teksta dokuments elektroniskā vēstulē Latvijas Nacionālajai bibliotēkai]

Šakare, I. (2022, 1. februāris). Ilzes Šakares CV. [Teksta dokuments elektroniskā vēstulē Latvijas Nacionālajai bibliotēkai]

Tautskolotājas Helenes Dārznieces godināšana Gēteborgā. (1961, 25. janvāris). Latvju Vārds, 3, 4. Latvju Vārds, Nr.3 (25.01.1961) (periodika.lv)

Vītoliņš, A. (1960, 21. aprīlis). Sestās Zviedrijas latviešu Jaunatnes dienas. Latvju Vārds, 11, 1.-2. Latvju Vārds, Nr.11 (21.04.1960) (periodika.lv)

Zviedrijas ziņas. (1968, 20. jūlijs). Latvija, 27, 4. Latvija, Nr.27 (20.07.1968) (periodika.lv)

Uz_augšu