Bruno Skulte
1905–1976
Komponists, diriģents
Dzimis 1905. gada 22. februārī Kijevā, latviešu būvuzņēmēja Pētera Skultes un viņa sievas itālietes Viktorijas Ricolati (Victoria Rizzolatti) ģimenē. Komponista vecāki 20. gadsimta sākumā labāka darba meklējumos katrs no savas dzimtās zemes bija atbraukuši uz Kijevu, tur iepazinušies un 1903. gadā nodibinājuši ģimeni. Bruno bija pirmdzimtais, vēlāk piedzima vēl četri dēli – Voldemārs, Ādolfs, Ferdinands un Oļģerts.
Komponists uzauga mūziku mīlošā ģimenē – tēvs bija apguvis vijoles, klarnetes un trombas (trompetes) spēli, un māte spēlēja klavieres. Pašmācības ceļā B. Skulte bija labi apguvis klavierspēli un jau deviņu gadu vecumā sāka mācīties pie Kijevas konservatorijas pasniedzējas Klāras Moisejevas-Kolikas, vēlāk, līdz 1914. gadam, mācījās pie Hugo Šulca. 1922. gadā Skultes ģimene atgriezās Latvijā un apmetās Rīgā, Sarkandaugavā. Vēl mācoties vidusskolā, Bruno mēdza ar klavierēm pavadīt skolas kori, kā arī Svētās Trīsvienības dievnamā Sarkandaugavā, vēlāk Babītē un Piņķos bija ērģelnieks.
1930. gada jūnijā komponists salaulājās ar Antoniju Lammasu, gadu vēlāk piedzima meita Viktorija un 1937. gadā – dēls Imants. 1931. gadā Bruno sāka studijas Latvijas Konservatorijā kompozīcijas klasē pie J. Vītola, pēcāk – diriģentu klasē pie profesora Jāņa Mediņa, ko pabeidza 1937. gadā. Diriģēšanā papildinājies Vācijā pie diriģenta Leo Bleha un Austrijā, Zalcburgas Mozarteum, pie profesora Klemensa Krausa. Līdz 1944. gadam par diriģentu strādājis Latvijas radiofona simfoniskajā orķestrī, LU prezidiju konventa simfoniskajā orķestrī un citur, vēlāk, vācu okupācijas laikā – Liepājas operā. Komponists sarakstījis mūziku filmām “Dzintarjūra”, kuru pabeidza 1940. gadā, īsi pirms padomju okupācijas, tāpēc tā netika izrādīta, un “Kaugurieši” (1941. gada pavasarī).
1944. gada rudenī B. Skulte ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Ceļš bija grūts un zaudējumus nesošs. Kādā bombardēšanā gāja bojā līdzņemtie komponista un citu viņa biedru darbi, kā arī instrumenti. Par spīti biežajām bēgļu nometņu maiņām, nozaudētām notīm, 1945. gadā viņš nonāca Oldenburgā, kur sāka strādāt operā un īstenoja neiedomājamo – nodibināja Latviešu operu, kas atvēra durvis klausītājiem ar Maskanji “Zemnieka godu” jau nākamā gada vasarā. Trimdas neparedzamajos ceļos pajuka arī Skultes ģimene – 1946. gadā ar abpusēju vienošanos tiek šķirta Bruno un Antonijas laulība, un 1949. gadā Antonija ar bērniem devās uz Montānu ASV. Vācijas laikā B. Skulte atjaunoja pāris savu darbu un komponēja operu “Vilkaču mantiniece” (I. Leimane, T. Kalve), divas kantātes – “Dievs, Tava zeme deg…” (A. Eglītis), “Lūgšana” (L. Breikšs) –, stīgu kvartetu d-mol un vairākas solo un kora dziesmas.
1949. gada rudenī B. Skulte atstāja Vāciju un apmetās Ņujorkā ASV, kur viņu sagaidīja mācītājs Rihards Zariņš, kurš bija parūpējies par apmešanās vietu. Viņš sāka strādāt latviešu laikraksta “Laiks” laikrakstu izsūtīšanas ekspedīcijā, bet jau decembrī viņu pieņēma darbā Bruklinas Betlēmes baznīcā par ērģelnieku un kora diriģentu. Ņujorkas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes kora pirmais koncerts notika jau 1950. gada martā, un tajā tika izpildītas B. Skultes iestudētās dziesmas, un jau jūnija sākumā draudzes koris 60 balsu sastāvā atskaņoja diriģenta Skultes skaņdarbus. Par koncertu rakstīja arī laikrakstā “Laiks”, kur ar apbrīnu tika uzsvērts kora pusgada laikā paveiktais un tā spēja kvalitātes ziņā sacensties ar labākajiem koriem brīvajā Latvijā. B. Skulte strādāja arī ar Ņujorkas Daugavas Vanagu vīru kori. 1951. gadā virkne B. Skultes skaņdarbu piedzīvoja savus pirmatskaņojumus, arī Vācijā komponētā “Dievs, Tava zeme deg” (par kuru saņēma arī Kultūras fonda prēmiju), kordziesmas “Raganu kalna balāde”, “Aijā” un “Pērkondancis”. 1952. gada martā mācītājs R. Zariņš salaulāja komponistu ar Birutu Plūci (dzim. Stūrīte), agrāko radiofona darbinieci, kurā B. Skulte bija ieskatījies, vēl esot Vācijā, Oldenburgā.
Skulte bija virsdiriģents Amerikas 1. Vispārējos latviešu dziesmu svētkos (Čikāga, 1953), 2. Vispārējos latviešu dziesmu svētkos (Ņujorka, 1958) un 3. Vispārējos latviešu dziesmu svētkos (Klīvlenda, 1963), 2. ASV Rietumu krasta latviešu dziesmu svētkos (Portlenda, 1965) un 3. ASV Rietumu krasta latviešu dziesmu svētkos (Sanfrancisko, 1967), kā arī 3. latviešu dziesmu svētkos Kanādā (Toronto, 1961).
1976. gada martā komponists sasirga ar plaušu karsoni un 19. maijā Ņujorkas valsts universitātes klīnikā Bruklinā aizgāja mūžībā. No mākslinieka atvadījās piemiņas dievkalpojumā Betlēmes baznīcā 23. maija vakarā. Viņa pelnu urna apglabāta Brāļu kapos Elka parkā Katskiļos.
Izmantotie informācijas avoti
Skulte, R. (1993, janvāris). Komponists un diriģents Brūno Skulte : Mūža rituma mirkļi. Latvju Mūzika, 22, 2409.–2418. Latvju Mūzika, Nr.22 (01.01.1993) (periodika.lv)
1. Latviešu dziesmu svētki Amerikā : svētku vadonis : Čikāgā, 1953. g. 30. un 31. maijā. (1953). Čikāga : Čikāgas Latviešu organizāciju apvienība. 49.–50. lpp.
