Aizvērt

Arvīds Purvs

1926
Diriģents, komponists, vijolnieks, mūzikas kritiķis, publicists

Dzimis 1926. gada 22. martā Meņģeles pagastā. Bērnībā apguvis vijoļspēli un dziedājis Jāņa Milzarāja vadītajā Latvijas jaunatnes Sarkanā krusta bērnu korī.

Vācijas trimdas laikā spēlējis Vernera Taubes orķestrī un Bruno Skultes vadītajā “Latviešu orķestrī”. Anglijas laika posmā (1948–1956) bijis “Zuikas kora” diriģenta palīgs, simfoniskā orķestra vijolnieks un vadījis Lesteres jaukto kori.

Apbrīnojami, ka mūziķis nekad nav studējis diriģēšanu un kompozīciju, bet pieredzi uzkrājis vien praktiskā darbā, taču abās jomās guvis ievērojamus panākumus. 1956. gadā pārcēlies uz Kanādu un Toronto vadījis Sv. Andreja evaņģēliski luteriskās draudzes kori, latviešu baptistu draudzes kori un Toronto sieviešu kori “Zīle”, ar ko sniedzis ap 100 koncertu Kanādā, viesojies arī dziesmu dienās Gotlandē, Minsterē un Latvijā (1992).

Dziedātāju vidū atzinību guvušas viņa kora kompozīcijas – kantātes, oriģināldziesmas un tautasdziesmu apdares, kurām Tālivaldis Ķeniņš veltījis atzinīgus vārdus: “Komponista rakstībai piemīt ne tikai māka, bet arī personība.” (Auguste, Ilga. Komponistam, diriģentam, mūzikas kritiķim Arvīdam Purvam – 90. Lsm.lv. 2016. g. 22. marts)

Aktīvi darbojies kā publicists trimdas latviešu periodikā, kā arī rūpējies par latviešu tautas mūzikas saglabāšanu un popularizāšanu – sastādījis dziesmu krājumus “Dievam pieder zeme” un “Zelta rasa”, apkopojis un izdevis Jāņa Cīruļa kora dziesmu krājumu. Nozīmīga ir A. Purva sarakstītā atmiņu grāmata “Pa skanošu vasaru”, kas pilnīgi un krāsaini atspoguļo trimdas latviešu mūzikas dzīves daudzveidīgās norises.

Apbrīnas vērta ir enerģija, ko A. Purvs ieguldījis sabiedriskajā darbā – no 1967. gada viņš nepārtraukti darbojies Toronto latviešu koncertapvienības valdē, no 1977. gada – bijis Latviešu dziesmu svētku biedrības Kanādā padomes priekšsēdis un astoņu Kanādas dziesmu svētku mūzikas nozares vadītājs. “Arvīda Purva vārds ir sinonīms visai emigrācijas latviešu Dziesmu svētku kustībai kā Eiropā, tā aizokeānā. Viņš ir bijis un ir viens no pašiem drošākajiem un jaudīgākajiem tās balstiem blakus Albertam Jērumam, Jānim Norvilim, Robertam Zuikam, Jānim Cīrulim un citiem. Koru un simfonisko orķestru diriģents, triju koru ilggadīgs vadītājs, lieliskās Toronto latviešu koncertapvienības vadītājs, komponists ar indevi strādāt vokāli instrumentālās monumentālformās. Saukts par “lietaskoku” latviešu mūzikā, arī par “laimīgo”.” (Zemzaris, Imants. Pareiza grāmata pareizā laikā. Jaunagaita.net. 2001. g. jūn.)

XX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, kā arī IV Rietumkrasta dziesmu svētku, I Jaunatnes dziesmu svētku Monreālā, Eiropas latviešu dziesmu svētku Ķelnē, Londonā un Līdsā un neskaitāmu dziesmu dienu un novadu dziesmu svētku virsdiriģents.

Daugavas Vanagu Zelta nozīmes īpašnieks, Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda balvas ieguvējs (1977), saņēmis Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba Goda zīmi (1997) un Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda Goda diplomu (2001).

Uz augšu