Imants Kokars

No 1951. līdz 1956. gadam studējis Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļā un strādājis par kormeistaru Latvijas Radio korī (1950–1962). Ar panākumiem vadījis daudzu konkursu un koru karu laureātus – vīru kori “Dziedonis” (1955–1990), Jelgavas skolotāju kori “Zemgale” (1961–1967) un Cēsu rajona skolotāju jaukto kori “Beverīna” (1966–1980). 1969. gadā no Latvijas Valsts konservatorijas absolventiem izveidojis leģendāro Rīgas kamerkori “Ave Sol”, kas kļuvis par daudzu laikmetīgu kora darbu iedvesmotāju latviešu autoru daiļradē. Koris I. Kokara vadībā popularizējis latviešu kora mākslu neskaitāmos koncertceļojumos un festivālos, kā arī daudzkārt ieņēmis godalgotas vietas starptautiskos kora mūzikas konkursos.

Savu pieredzi kordiriģēšanā I. Kokars nodevis tālāk studentiem, strādājot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (1963–2000), līdztekus pārņemot arī iestādes rektora amatu (1977–1990). Darbojies kā daudzu starptautisku koru konkursu žūrijas loceklis, sniedzis meistarklases Kanādā, Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, Norvēģijā un Izraēlā. Bijis fundamentālā projekta “Latviešu kormūzikas antoloģija 12 sējumos” iniciators un vadītājs.

XIV–XXII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, XXIII un XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Goda virsdiriģents, V–X Baltijas studentu dziesmu svētku “Gaudeamus” mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents, neskaitāmu novadu un rajonu dziesmu dienu virsdiriģents. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas iedibinājis Baltijas un Ziemeļvalstu Dziesmu svētku kustību un bijis šo svētku virsdiriģents (1995, 1997, 1999), kā arī Rietumkrasta un Kanādas latviešu dziesmu svētku un Fēru salu mūzikas festivāla virsdiriģents.

I. Kokara pārdomas par Dziesmu svētkiem: “Mūsu Latvijas vēsture ir Dziesmu svētku vēsture: esmu pārliecināts, ka 1918. gadā Latviju varēja nodibināt, tikai pateicoties Dziesmu svētku vēsturei, kas ar pirmajiem latviešu Dziesmu svētkiem iesākās 1873. gadā. Latvijas laikā šī kustība uzplauka visā pilnībā, bet padomju laikā kļuva par mūsu tautas apvienošanas kustību. Pateicoties Dziesmu svētkiem, mēs varējām sanākt kopā dziesmotā revolūcijā Mežaparkā – ko mēs tur būtu darījuši, ja nebūtu mūsu “Lauzto priežu” un “Gaismas pils”? Dziesmas mūs stiprināja un deva spēku arī sadoties rokās un nostāties Baltijas ceļā. Visa pasaule tad redzēja, ka ar tankiem te neienākt, ka te ir dziesmotā revolūcija.” (Raita, Santa. Imants Kokars: matemātiķis caursitējs un romantiķis mīlētājs. Tvnet.lv. 2006. g. 9. okt.)

LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1967), LPSR Valsts prēmijas laureāts (1958), LPSR Tautas skatuves mākslinieks (1975), LPSR (1974) un PSRS (1979) Valsts prēmijas laureāts, PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1985), Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (1995), Latvijas Lielās mūzikas balvas ‘95 ieguvējs, Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts (1999), Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis (1993).