Aizvērt

Leonīds Vīgners

1906–2001
Diriģents, pedagogs, komponists

Viens no latviešu izcilākajiem 20. gadsimta kora, orķestra un operizrāžu diriģentiem.

Dzimis 1906. gada 10. novembrī Maskavā, diriģenta un komponista Ernesta Vīgnera ģimenē. Pie tēva apguvis mūzikas pamatus, bet pēc pārcelšanās uz Latviju mācījies Latvijas Konservatorijā, kur studējis ērģeles, kompozīciju un diriģēšanu (1921–1932). Meistarību papildinājis dažādās Eiropas valstīs.

Strādājis par pedagogu Vīgneru Ernesta Rīgas Fonoloģijas institūtā (1923–1933), 30. gadu periodā nodibinājis un vadījis vairākus vasaras koncertzāļu simfoniskos orķestrus. No 1936. gada uzsācis darbu Latvijas Nacionālajā operā – sākotnēji kā suflieris, tad kā galvenā diriģenta Leo Bleha asistents (no 1937), Latvijas Nacionālās operas diriģents (no 1939), visbeidzot kā galvenais operas diriģents (1944–1949). Tieši L. Vīgners 20. gadsimta 40.–50. gadu publikai pavēra iespējas klausīties iemīļotākās Latvijas un pasaules komponistu operizrādes un simfonisko darbu iestudējumus. Bijis arī Latvijas Radio simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (1949–1963 un 1967–1975).

Savu pieredzi simfoniskā orķestra un kora diriģēšanā nodevis tālāk studentiem, strādājot par pasniedzēju Latvijas Konservatorijā, kā arī vadot konservatorijas operas klasi. Jauno diriģentu meistarības kaldināšanai izveidojis Republikas dziedāšanas skolotāju un kordiriģentu jaukto kori (1959) un Republikas dziedāšanas skolotāju un kordiriģentu kamerkori (1965). Visa mūža garumā aizrautīgi strādājis ar amatierkoriem – vadījis Rīgas vīru kori “Dziedonis” (1930–1935), Sieviešu palīdzības korpusa sieviešu kori (1930–1935), dibinājis “Vīgnera vīru kori” (1935–1937). Pēckara gados nodibinājis un vadījis jaukto kori “Mūza” (1947–1985), kam 1956. gadā kā pirmajam amatierkorim piešķirts Nopelniem bagātā kolektīva goda nosaukums.

X–XVI un XX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, XVII, XVIII, XXI un XXII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Goda virsdiriģents, kā arī neskaitāmu novadu un rajonu dziesmu dienu un Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģents.

Kā komponists radījis daudzas augstvērtīgas miniatūras – kora, solo un instrumentālo kamermūziku. Bijis ne tikai ģeniāls un jūtīgs mūziķis, bet arī interesants un dedzīgs cilvēks ar spēcīgu raksturu un asu mēli. “Bija karsta vasaras diena. Kopmēģinājumā diriģēja Leonīds Vīgners. Viens mūsu kolēģis, lai varētu uzfilmēt, savas ērtības dēļ palūdza Vīgneram kaut ko atkārtot. Profesors burtiski pārvērtās. Vēl tagad prātā, cik strikti un arī kādā tonī viņš teica: ”Kā te kāds var uzdrošināties par kaut ko citu domāt un prasīt, ja galvenais ir panākt, lai šie cilvēku tūkstoši būtu kā viens instruments. Tikai tas un nekas cits nav svarīgi!” Toreiz tas man radīja gan spilgtu priekšstatu par Leonīdu Vīgneru, gan izpratni par šī darba svarīgumu. Ne tikai Mežaparka estrādē, bet arī ceļā līdz tai”, atceras Rihards Pīks. (Grauzdiņa, Ilma. Izredzētie. 2008. 111. lpp.)

LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1945), saņēmis Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukumu (1955), Ļeņina ordeņa (1956) un LPSR Valsts prēmijas laureāts (1957), Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis (1993), Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1994), Ministru kabineta balvas (1996) un Lielās mūzikas balvas ‘98 laureāts, Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts (1999).

Uz augšu