Eduards Ramats

1888-1983
Pedagogs, diriģents, dziedātājs, rakstnieks un mūzikas kritiķis

Eduards Ramats dzimis 1888. gada 12. septembrī Cēsu apriņķa Vaives pagasta “Lībiešos” galdnieka ģimenē. Mācījies Āraišu draudzes skolā (1898–1901), tad Cēsu pilsētas skolā (1903–1907) un ģimnāzijā, kuru pabeidzis 1909. gadā un ieguvis mājskolotāja tiesības. Strādājis Rīgā, Markeviča privātskolā, līdztekus studējot mūziku Rīgas ķeizariskajā mūzikas skolā un mācoties dziedāšanu pie Pāvula Jurjāna līdz 1914. gadam. Pirmā pasaules kara laikā strādājis par armijas kapelmeistaru līdz 1917. gadam. Pēc tam iestājies Maskavas ķeizariskajā konservatorijas dziedāšanas un diriģentu klasē pie profesora Barkala, vienlaikus dziedājis baritonu Maskavas Lielajā operā kopā ar Šaļāpinu, Sobinovu, Semjanovu u.c. Atgriezies Latvijā, divas sezonas – 1920. un 1921. gadā – dziedājis Nacionālajā operā Rīgā, bet 1922. gadā devies papildināt zināšanas uz Romu Itālijā. Pēc tam Rīgā strādājis par dziedāšanas skolotāju un koru vadītāju 1. Valsts ģimnāzijā un Valsts komercskolā pieaugušajiem, kā arī rīkojis savus dziesmu vakarus un dziedājis radiofonā. Ar jaunatnes koriem piedalījies visos neatkarīgās Latvijas dziesmu svētkos. Kopš 1936. gada diriģējis paša nodibināto Dzelzceļa aizsargu pulka orķestri un kori.

Otrā pasaules kara laikā E. Ramats devies bēgļu gaitās kopā ar dzīvesbiedri Irmu. Patvērumu guvis Gēsthahtes Saules nometnē Vācijā, nodibinājis kori “Daugava”, kurā dziedāja ap 100 balsu un kurš aizvadīja ap simt koncertu, apceļojot bēgļu nometnes angļu un amerikāņu zonā. E. Ramats bija virsdiriģents 1946. gadā Elbas novada latviešu dziesmu dienās Gēsthahtē pie Hamburgas un 1947. gadā Šlēsvigas-Holšteinas novada latviešu dziesmu dienās Lībekā. 1949. gadā E. Ramats devies uz Čikāgu ASV. Sākuma darbojies kā ērģelnieks Ciānas draudzē, kur atjaunojis arī savu kori “Daugava”, rīkojis koncertus. 1953. gadā bijis virsdiriģents 1. Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Čikāgā. Ilgus gadus spēlējis ērģeles Čikāgā nodibinātajā latviešu Sv. Jāņa draudzē, vadīdams arī svētdienas skolas kori. 1970. gadā “Daugavas” vadību nodeva diriģentam T. Ozoliņam.

Sarakstījis trīs pedagoģiska rakstura grāmatas par dziedāšanu un mūzikas mācīšanu skolās, dažas stāstu grāmatas, arī aptuveni 10 lugu skolas teātriem, pats komponējot tām mūziku. Latvijā rakstījis recenzijas “Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā” un “Latvijas Kareivī”, trimdā – “Latvijai Amerikā”, “Laiks” u.c. Savus spēkus mēģinājis arī dzejā. Vairākiem viņa tekstiem mūziku komponējuši A. Ore, J. Reinholds, J. Cīrulis, A. Žilinskis un V. Jurevičs. Dzīves laikā apbalvots ar Viestura ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu un Igaunijas Baltā ērgļa ordeni, nopelnījis Staņislava ordeni par kapelmeistara darbu Pirmā pasaules kara laikā. Bijis arī konkordijas “Valdemārija” goda filistrs.

Miris Čikāgā 1983. gada 6. martā 95 gadu vecumā.

Izmantotie informācijas avoti

Miris Eduards Ramats. (1983, 9. marts). Laiks, 20, 5. Laiks, Nr.20 (09.03.1983) (periodika.lv)

Zaube, A. (1978, 16. septembris). Eduardam Ramatam 90 gadu. Latvija Amerikā, 36, 4. Latvija Amerikā, Nr.36 (16.09.1978) (periodika.lv)