Ingrīda Leimane

1948
Angļu valodas pasniedzēja, tautas deju kopu vadītāja, aktīva sabiedriska darbiniece

Ingrīda Leimane (dzim. Rožkalns) dzimusi 1948. gada 17. oktobrī Kopenhāgenā Dānijā, bet bērnību un skolas gadus pavadījusi Anglijā. Beigusi pamatskolu un ģimnāziju Ziemeļanglijā, Līdsā, apmeklējusi latviešu skolu Bredfordā. Pirmie deju soļi sperti jau bērnudārzā, bet pēc skolas beigšanas sākusi dejot tautas deju kopā “Sakta”, kur vecmeistares Veras Rulliņas vadībā padziļināti apguvusi tautas dejas mākslas žanru.

I. Leimane izglītību turpinājusi Londonā, Trentas parka koledžā (Trent Park College), iegūstot bakalaura grādu mākslas skolotāja specialitātē. Šajā arodā I. Leimane strādājusi no 1970. līdz 1972. gadam.

Pēc pārcelšanās uz Zviedriju, Stokholmu, 1972. gadā viņa strādāja par angļu valodas skolotāju dažādās skolās un uzņēmumos, divdesmit gadus bija pasniedzēja Zviedrijas Aizsardzības augstskolā. Vienlaikus aktīvi iesaistījusies sabiedriskajā darbā – Stokholmas latviešu sestdienas skoliņā, bērnu vasaras nometnēs, korporācijā “Imeria”, dziedājusi vokālajos ansambļos un Stokholmas latviešu korī. 1973. gadā pēc V. Rulliņas ierosinājuma I. Leimane nodibināja tautas deju kopu “Zibenītis”, kuru vadīja līdz 1998. gadam. “Zibenītis” piedalījies tautas deju lieluzvedumos Eiropas latviešu dziesmu svētkos Ķelnē (1973), Londonā (1977) un Bostonā (1978).

1977. gadā I. Leimane saņēma uzaicinājumu veidot tautas deju lieluzvedumu 1979. gada Pasaules Brīvo latviešu dziesmu dienām Gotlandē. Centrālā uzveduma tēma – parādīt ziemas un vasaras saulgriežu tautas dejas un tradīcijas. Šo programmu “Saulgrieži” I. Leimane sakārtoja un vadīja ar Skaidrītes Dariusas padomu un atbalstu. Uzvedumā piedalījās ap 200 dejotāju, bet muzikālo pavadījumu pārņēma īpašs mūziķu sastāvs – kokles, stabules, flauta, vijoles, mežrags, trompete un vokālās balsis – diriģentu Silvijas Strodas un Marka Opeskina vadībā.

Nozīmīgs bija tautas deju un tautas mūzikas dižuzvedums “Tautas gara mantojums”, kas I. Leimanes un Silvijas Strodes vadībā tika iestudēts 1989. gadā Sestajos Eiropas latviešu dziesmu svētkos Helsingborgā. Uzvedums deva plašu ieskatu mūsu tautas gara mantojuma bagātībā un dažādībā – latviešu tikumos, paražās un dzīvesziņā gan ikdienā, gan godos.