Alfrēds Spura
1928–2001
Baleta mākslinieks, horeogrāfs
Dzimis 1928. gada 30. martā Stelpes pagastā. Beidzis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (1947–1951). Trīsdesmit mūža gadi (1947–1976) pavadīti uz Operas un baleta teātra skatuves, tostarp kopā ar baleta zvaigznēm Māri Liepu, Haraldu Ritenbergu, Uldi Žagatu un Arturu Ēķi. Mākslinieks bijis spilgts raksturlomu dejotājs.
A. Spuras smalkais, dvēseliskais talants spoži izpaudies, vadot tautas deju ansambli “Dancis” (1968–1985). Dejotāji viņa vadībā izkopuši auguma un roku plastiku, radot kvalitatīvi augstvērtīgu un emocionāli piepildītu sniegumu. ““Danča” vēsture apliecina, ka Harijs Sūna reiz “Dancim” deva vārdu, Uldis Žagata – spožu tehniku, bet Alfrēds Spura – dejas dvēseli,” tā Latvijas Universitātes tautas deju ansambļa “Dancis” īpašo gājumu 71 gada garumā apliecina tā pašreizējais mākslinieciskais vadītājs Rolands Juraševskis. (Atklās pieminekli baletdejotājam un horeogrāfam Alfrēdam Spuram. Lsm.lv. 2017. g. 2. aug.)
A. Spuras paspārnē izauguši tādi Latvijā pazīstamu deju kolektīvu vadītāji kā Rolands Juraševskis, Rita Spalva, Gunta Skuja, Olga Freiberga un citi.
Horeogrāfs radījis vairāk nekā 20 dejas un deju svītas. Vairākas no tām prēmētas deju konkursos – “Meteņu polka”, “Diždancis”, “Es nenācu šai vietā” un “Kursas godu dancis”, tās arī vairākkārt iekļautas deju svētku programmā.
8. un 9. Deju svētku virsvadītājs un 12. Deju svētku Goda virsvadītājs, vairāku deju lieluzvedumu virsvadītājs, kā arī aktīvi piedalījies Baltijas studentu dziesmu un deju svētku “Gaudeamus” sagatavošanā.
LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1975).
