Aizvērt

Lilija Zobens

1950
Diriģente, etnomuzikoloģe, komponiste, dziedātāja, pedagoģe

Dzimusi 1950. gada 9. novembrī Halifaksā, Ziemeļanglijā. Pirmās muzikālās iemaņas gūtas klavieru un čella spēlē. Muzikoloģiju studējusi Londonas Universitātes Karaliskajā koledžā (1969–1972), iegūstot bakalaura grādu. Solodziedāšanu apguvusi Gildholla mūzikas un drāmas skolā. Kā izteiksmīgas soprāna balss īpašniece, sniegusi solokoncertus Eiropā, Austrālijā un Ziemeļamerikā.

Liktenīgs pavērsiens mūziķes dzīvē ir pēkšņā Alberta Jēruma aiziešana viņsaulē – mūziķei ir jāpārņem viņa dibinātais un vadītais Londonas latviešu koris un jau pēc pāris mēnešiem ar to jāpiedalās Dziesmu dienās Gotlandē. “Pat sapņos toreiz nerādījās, ka ar Visbijas uzstāšanos man pavērsies ceļi trimdas un vēlāk brīvās Latvijas Dziesmu svētku virsdiriģentes godam. Mana ilggadējā koncertdarbības pieredze taču visu mūžu saistīta galvenokārt ar kamerdziedones profilu!” vaļsirdīgā sarunā Oļģertam Grāvītim atzīstas māksliniece. (Grauzdiņa, Ilma. Izredzētie. 2008. 300. lpp.)

Mākslinieces interešu loks vienmēr bijis ļoti plašs – savulaik studēta etnomuzikoloģija Belgradas Mākslas un zinātņu akadēmijas Muzikoloģijas institūtā, iegūstot maģistra grādu (1977), apgūta arī kompozīcija un sacerēti daudzi skaņdarbi – kora dziesmas un tautasdziesmu apdares korim, instrumentālā kamermūzika un skaņdarbi koklei. Bagātā personība izpaužas arī pedagoģiskajā darbā – 20 gadus strādājusi par etnomuzikoloģijas lektori Gildholla mūzikas un drāmas skolā, pasniegusi kursus etnomuzikoloģijā un analīzē Brunelas Universitātē. Kopš 2001. gada sniegusi vokālās nodarbības Enfeld Arts Support Service, kā arī mācījusi mūziku un dziedāšanu Londonas latviešu skolā un Eiropas Vasaras skolās. Līdztekus strādājusi par arhivāra asistenti Britu skaņu ierakstu krātuvē, piedalījusies divu mūzikas leksikonu – “The New Grove Dictionary of Music and Musicians” un “The New Grove Dictionary of Musical Instruments” – izstrādē.

Jau vairāk nekā 25 gadus darbojas Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā prezidijā, sākotnēji kā kultūras nozares vadītāja, bet no 2009. gada kā padomes priekšsēde. L. Zobens ir Daugavas Vanagu mūža biedre, bijusi Daugavas Vanagu fonda valdes un revīzijas komisijas locekle, šobrīd – Daugavas Vanagu Londonas nodaļas valdes locekle. Diriģente ir Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēža vietniece (kopš 2013), Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda mūzikas nozares Eiropas referente, kā arī Eiropas Latviešu apvienības biedre.

Kopā ar vīru Lesliju Īstu vairāk nekā 40 gadu garumā vada Londonas latviešu kori un dzied latviešu ansamblī “Atbalss”. “Dziedāšana ir visveselīgākā no muzikālajām nodarbēm, īpaši dziedāšana korī, jo dziedot ķermenī paaugstinās oksitocīna līmenis, kas raisa labsajūtu – tu jūties labi un pozitīvi. Korī šīs jūtas ir vēl plašākas, vēl dziļākas. Bijušas reizes, kad esmu nogurusi, visu dienu nostrādājusi, bet vakarā vēl kora mēģinājums. Bet nostrādājot divas stundas ar kori, braucu mājās kā atjaunota. Kordziedāšana bijusi svarīga ne tikai man personīgi, bet arī latviešu tautai – gribētu dzirdēt, ka latvieši vēl un vēl turpina dziedāt, īpaši Jāņos,” pārdomās dalās mūziķe. (Lancere, Gita. Lilija Zobens: Katrs no mums ir Latvijas vēstnieks savā darba vietā, savā sabiedrībā. Lsm.lv. 2017. g. 9. nov.)

XX–XXII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģente, VII Latviešu dziesmu svētku Kanādā (1982), V Eiropas latviešu dziesmu svētku Līdsā (1982), Pasaules brīvo latviešu apvienības dziesmu dienu Gotlandē (1979) un Minsterē (1984), Austrālijas latviešu kultūras dienu Pērtā (1980), kā arī daudzu citu koru lielkoncertu virsdiriģente.

Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (2007) un Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda Goda balvu (2002).

Uz augšu