Jānis Norvilis

1906-1994
Komponists, diriģents, ērģelnieks

Jānis Norvilis dzimis 1906. gada 25. janvārī Madonas apriņķa Praulienas pagasta “Vecsētās”. Drīz pēc Jāņa dzimšanas ģimene pārcēlās uz Liezēres pagasta “Kalna dzirnavām”. Tēvs Kārlis bija dzirnavnieks, kalējs un lauksaimnieks, kurš mīlēja pa vakariem muzicēt, spēlējot vijoli kopā ar dzirnavu puišiem. Arī Jānis iesaistījās tēva ansamblī. Tā arī bija viņa pirmā “mūzikas skola”, kas rosināja interesi un mīlestību pret mūziku. Pamatizglītību viņš ieguva Kārzdabas pamatskolā, bet pēc tam Rīgā iestājās Pētera Dzeņa privātģimnāzijā, kur dziedāšanu un kori vadīja komponists Jānis Reinholds. Diemžēl kora vadītājs Jāņa balsi, kas vēl nebija pieredzējusi balss lūzumu, izbrāķējis, sakot, ka “tik augstu jau tikai meitenes dzied”. Kādu laiku J. Norvilis ar mūziku nodarbojās privāti, apmeklējot stundas pie Alfrēda Kalniņa. 1922. gadā, vien 17 gadu vecumā, J. Norvilis nokārtoja iestājeksāmenus un iestājās Latvijas Konservatorijā profesora Arvīda Dauguļa klavieru klasē, kurā studēja līdz 1930. gadam. 1923. gadā viņš iestājās arī speciālās kompozīcijas teorijas klasē pie profesora Jāzepa Vītola, kā arī viesprofesoru Emīla Kupera un somu diriģenta Georga Šnēfogta vadībā sāka simfoniskā orķestra diriģēšanas studijas, ko pabeidza 1928. gadā.

Vasaras brīvlaikus pavadīja vecāku mājās Liezērē. Tur 1924. gadā nodibināja savu pirmo kori – Liezēres dziedāšanas biedrības jaukto kori “Imanta”, ar kuru divus gadus vēlāk jau piedalījās VI Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā. Korī dziedāja viņa tēvs un citi vietējie, vēlāk pievienojās “garo bārdu un labo balsu īpašnieki Purviņi” un arī Roberts Zuika no kaimiņu Līdēres pagasta. Līdztekus studijām, lai nopelnītu iztiku, J. Norvilis vienu gadu (līdz 1928) strādāja par dziedāšanas un klavierspēles skolotāju Pļaviņās, pēc tam Siguldā (1928–1935). 1930. gada VII Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem, kuros Norvilis piedalījās ar Siguldas Tautas kori, dziesmu konkursam viņš iesniedza arī divas oriģināldziesmas: “Pūš vēji” un “Dzērves”. Žūrija tās atzina par muzikāli vērtīgām, taču tehniski sarežģītām. Līdztekus kordiriģenta un komponista darbībai J. Norvilis darbojās kā pavadītājpianists Jāņa Milzarāja vadītajā Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta bērnu korī.

30. gadu sākumā viņš aizrāvās ar dievturības idejām, pievienojoties Rīgas Dievturu draudzei, ko vadīja filozofs un gleznotājs Ernests Brastiņš. Šajā draudzē Norvilis vadīja 10–15 dziedātāju lielu kori (“dziesmu puduri”), kuram sabalsoja Folkloras krātuvē uzmeklētas senākās latviešu gadskārtu dziesmas. Pats viņš kuplināja kora skanējumu, spēlējot kokli, ko, aizceļojot no Latvijas, paņēma līdzi svešumā un kā lielāko svētumu glabāja līdz mūža beigām. 1932. gadā iznāca J. Norviļa pirmais kora dziesmu krājums, bet gadu vēlāk viņš tika uzņemts Skaņražu kopā. Darbs pie dziesmu svētku sagatavošanas J. Norvili saveda kopā ar komponistu un folkloristu Emili Melngaili.

1935. gadā J. Norvilis debitēja Latgales novada Trešajos dziesmu svētkos ar savu dziesmu “Dziesmu kalnā”. Šajā laikā tapa vēlāk tik populārās patriotiskās dziesmas “Mūsu zeme” un “Balsis”, bet laikraksta “Latvis” redakcijas logā izlasītais Leonīda Breikša dzejolis “Vakarjunda” pārvērtās dziesmā “Svēts mantojums”. 1935. gada 18. novembrī, atklājot Brīvības pieminekli Rīgā, šo dziesmu dziedāja karavīru kori. Vēlāk dziesmas motīvs katru dienu noteiktā laikā tika atskaņots pieminekļa sardzes maiņā līdz pat 1940. gadam. 1936. gadā J. Norvilis kļuva par Zemnieku savienības kora “Zemes spēks” diriģentu un “Darba kameras” kora diriģentu un mūzikas inspektoru. Ar abiem šiem koriem viņš piedalījās IX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos (1938), kuru programmā iekļautas arī J. Norviļa dziesmas “Kam drosme ir” (Kārļa Ulmaņa vārdi) un “15. maija dziesma” (Viļa Plūdoņa dzeja). 1938. gadā J. Norvilis salaulājās ar bijušo Kaucmindes mājturības semināra absolventi Metu Liepiņu, un nākamajā gadā ģimenē piedzima dēls Uldis.

J. Norvilis izmēģināja roku arī kinomūzikas laukā, sacerot skaņu partitūras sava novadnieka Viļa Lapenieka filmām “Sirmā Rīga”, “Zem baltzaļā karoga”, “Kam drosme ir” un “Aizsprosts”. Tādejādi viņam pienākas arī lauri kā vienam no pirmajiem latviešu filmu mūzikas komponistiem. 1939. gadā uz kino ekrāna nokļuva viena no viņa populārākajām a cappella jauktā kora dziesmām “Balsis”, ko komponists Jānis Mediņš, Reitera kora dziedātu, ietvēra savā oriģinālmūzikā pirmajai latviešu pilnmetrāžas skaņu spēlfilmai “Zvejnieka dēls”. No 1940. gada sākuma J. Norvilis bija zināms arī kā Tautas teātra muzikālās daļas vadītājs.