Kārlis Ābele

1896-1961
Virsnieks, biologs, rakstnieks

Kārlis Ābele dzimis 1896. gada 22. augustā Matīšu pagasta Ķinkās. Mācījies Bauņu pagasta skolā un Rīgas pilsētas ģimnāzijā (1907–1915). 1915. gadā sācis studijas Pēterburgas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, bet no 1916. gada mācījies 2. Maskavas virsnieku skolā, dienot Krievijas pulkos. 1917. gadā panācis pārcelšanu uz Latvijas strēlnieku pulkiem un, Rīgas frontei sabrūkot, atstājis armijas dienestu, lai sāktu studijas Tartu Universitātē. 1919. gada jūnijā sekojis iesaukums Latvijas armijas 6. Rīgas kājnieku pulkā.

No 1920. gada strādājis Latvijas Universitātē (LU) Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Dabaszinātņu nodaļā par asistenta palīgu. 1921. gadā absolvējis LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti, pēc tam turpinājis studijas Mārburgas Universitātē Vācijā (1922–1923). Pēc atgriešanās turpinājis darbību LU, sākotnēji pieņemot Augu fizioloģijas un anatomijas katedras vecākā asistenta, vēlāk – privātdocenta vietu un kļūstot par Latvijas Bioloģijas biedrības priekšsēdētāju. Pēc zinātņu doktora grāda iegūšanas Tartu Universitātē ticis ievēlēts par LU docentu (1934) un vecāko docentu (1938), 1940. gadā – par profesoru, Dabaszinātņu fakultātes dekānu (1940–1944) un Augu fizioloģijas un anatomijas institūta direktoru.

Trimdas gaitas 1944. gadā sākotnēji aizvedušas uz Vāciju, kur K. Ābele bija Baltijas Universitātes profesors (1944–1949). Pēc tam emigrējis uz Austrāliju, kur strādājis Adelaidas Universitātes Lauksaimniecības pētniecības institūtā (1949–1961).

K. Ābele nodarbojies arī ar rakstniecību un dramaturģiju. Vairāku dabaszinātņu grāmatu un daiļliteratūras stāstu, lugu un dzejas krājumu autors. Viņa sarakstītās lugas “Ligatūra”, “Stāsts par Gleihenes grāfu”, “Tautas darbinieki un mīla” un “Pazaudētā Ofēlija” uzvestas un iekļautas gan trimdas, gan arī Latvijas teātru repertuārā, savukārt liriskie dzejoļi publicēti galvenokārt periodikā.

Ar dzejas lasījumiem Kārlis Ābele kuplinājis trimdas latviešu rakstnieku sarīkojumus, piedalījies Austrālijas latviešu 7. kultūras dienu organizēšanā un vadīšanā, būdams rīcības komitejas priekšsēdis.

Par dalību Latvijas atbrīvošanas cīņās apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni (1921). Par sasniegumiem rakstniecībā saņēmis Raiņa un Aspazijas fonda prēmiju (1968).


Izmantotie informācijas avoti

Kārlis Ābele. (b.g.). Literatūra - Personas - Kārlis Ābele (literatura.lv)

Veģis, A. (1956, 31. augusts). Kārļa Ābeles – botāniķa un dzejnieka 60 mūža gadi. Londonas Avīze, 536, 4. Londonas Avīze, Nr.536 (31.08.1956) (periodika.lv)

Vimba, E. (1996, 29. augusts). Kārlis Ābele – zinātnes darbos. Latvijas Vēstnesis, 145, 7. Latvijas Vēstnesis (LR ofic. laikr.), Nr.145 (29.08.1996) (periodika.lv)