Aizvērt

Andris Gūtmanis

1938–2002
Vijolnieks, pedagogs, diriģents

Andris Gūtmanis dzimis 1938. gada 10. jūnijā Liepājā. 1944. gada rudenī tēvu Feliksu iesauca Latviešu leģionā un nosūtīja uz Pomerānijas reģionu, bet Andra māte Alma ar diviem maziem bērniem, Andri un viņa māsu Māru, pameta Liepāju un devās ceļā uz Vāciju. Krieviem strauji tuvojoties, Gūtmaņu ģimenei laimīgā kārtā izdevās nokļūt bēgļu nometnē Dānijā, un no turienes 1948. gadā ar dāņu Sarkanā Krusta piešķirtiem 50 dolāriem kabatā viņi aizbrauca uz Buenosairesu Argentīnā, jo tajā laikā tā bijusi vienīgā zeme, kas pieņēma imigrantus bez ārstu pārbaudēm. Vien 12 gadu vecumā Andris pievērsās mūzikai, kas kļuva par viņa sirdslietu uz mūžu. Viņš vispirms iemācījās spēlēt klavieres un 14 gadu vecumā pie privātskolotājiem Buenosairesā apguva arī vijoli.

1961. gadā Gūtmaņu ģimene pārcēlās uz Monreālu, kur Andris vairākus gadus cītīgi mācījās vijoļspēli Makgila Universitātē. Četrus gadus studēja arī diriģēšanu, koru un orķestru vadīšanu pie profesora Aleksandra Brota (Aleksander Brott), ieguva bakalaura grādu mūzikā un pēcāk arī maģistra grādu mūzikas pedagoģijā Potsdamas universitātē Ņujorkas štatā. Viņš specializējās t. s. Suzuki vijoļspēles metodē, mācot bērniem vijoles spēli jau agrā bērnībā.

A. Gūtmaņa sirdslieta mūzikā bija ne vien vijoļspēle, bet arī koru un orķestru diriģēšana. Jau 27 gadu vecumā viņš bija kļuvis par mūzikas skolotāju un mācīja mūziku, kā arī stīgu instrumentu spēli vairākās Leikšoras (Lake Shore) apgabala skolās. 1971. gadā viņš noorganizēja un vadīja Leikšoras kamerorķestri un mācīja vijoles spēlēšanu. Dažus gadus vēlāk ar vijoles solo piedalījās vairākos latviešu sarīkojumos. 1978. gadā pēc Daumanta Vītola nāves pārņēma diriģenta pienākumus Otavas un Monreālas vīru korī “Junda”, kā arī kopā ar diriģentu Andreju Vītolu vadīja vēlāk nodibināto jaukto kori “Atbalss”. 1991. gadā A. Gūtmanis pilnveidoja savas zināšanas koru un orķestru vadīšanā, piedaloties trīs mēnešus ilgos augstākās klases kursos Latvijas Mūzikas akadēmijā pie diriģentiem Mendeļa Baša un Edgara Račevska. Vairākos koncertos Latvijā vadīja kori “Sonore”. Kopš 1995. gada A. Gūtmanis bija viens no viesdiriģentiem gadskārtējos mazajos dziesmu svētkos Katskiļos, kur piedalījās Ņujorkas un Monreālas latviešu kori ar vairākiem solistiem. Viņš bija virsdiriģents 10. un 11. Kanādas latviešu dziesmu svētkos Toronto. Bijis diriģents arī Kanādas junioru un senioru stīgu orķestrī Konkordijas Universitātes rīkotajā Suzuki darba grupā.

Mūziķa dzīve pārtrūka negaidīti 64 gadu vecumā 2002. gada 24. septembrī, tā arī nenākot pie samaņas pēc asinsizplūduma smadzenēs, ko bija radījis neveiksmīgs kritiens no velosipēda. Sēru dievkalpojums tika noturēts 28. septembrī Monreālā, kur no viņa atvadījās dzīvesbiedre Velta, māte Alma, meitas Kristīne un Larisa, māsa Māra Greja, citi piederīgie, Kanādas latvieši un viņa skolnieki, kopā bija sanākuši vairāk nekā 600 cilvēku.


Izmantotie informācijas avoti

Skrastiņš, I. (2002, 9. novembris). Vijolnieka un diriģenta Andŗa Gūtmaņa dzīves gaitas. Latvija Amerikā, 44, 13. Latvija Amerikā, Nr.44 (09.11.2002) (periodika.lv)

Skrastiņš, I. (2002, novembris). Andris Gūtmanis. Montreālas Latviešu Biedrības Ziņotājs, 11, 16. Montreālas Latviešu Biedrības Ziņotājs, Nr.11 (01.11.2002) (periodika.lv)

Uz_augšu