Andris Auliciems
1938
Klimatologs, aktīvs sabiedrisks darbinieks
Andris Auliciems dzimis 1938. gada 7. jūnijā Cirgaļu pagasta Vasos. 1944. gadā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju, kur vairākus gadus pavadījis bēgļu nometnēs Lērtē, Dūdenhauzenē, Cellē un Volterdingenē. 1949. gada 20. jūlijā ar ģimeni ieceļojis Austrālijā un apmeties uz dzīvi Adelaidē.
1960. gadā A. Auliciems absolvējis Adelaides Universitāti un ieguvis bakalaura grādu. Strādājis par skolotāju vidusskolā, turpinājis studijas doktorantūrā Redingas Universitātē Anglijā. Pēc doktora grāda iegūšanas 1969. gada sāka darbu kā profesora asistents, vēlāk bija pieaicinātais profesors Toronto Universitātē Kanādā. 1972. gadā pārcēlās uz Brisbenu un strādāja Kvīnslendas Universitātes Ģeogrāfijas departamentā par asociēto profesoru un departamenta vadītāju. Vienlaikus bijis viesprofesors Jeila Universitātē ASV un Redingas Universitātē Anglijā.
A. Auliciems veicis pētījumus praktiskajā klimatoloģijā, publicējis vairāk nekā 60 zinātnisku rakstu presē par gaisa piesārņošanu, klimata maiņu un tā ietekmi. Grāmatu “The atmospheric environment” (1972) un “Human Bioclimatology – Advances in Bioclimatology” autors. Bijis konsultants klimata jautājumos daudzās organizācijās, ar lasījumiem piedalījies starptautiskās konferencēs. Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku asociācijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas biedrs.
Vienlaikus aktīvi iesaistījies trimdas latviešu organizāciju darbā – bijis Brisbenas Latviešu skolas pārzinis, vadījis Brisbenas Latviešu sestdienas skolu (1983–1986) un LAAJ Annas Ziedares vasaras vidusskolu “Dzintarosˮ (no 1998), aktīvi darbojies Brisbenas Latviešu biedrībā un Latviešu nama biedrībā “Saule Ltdˮ, nodibinājis Austrāliešu-latviešu draudzības biedrību (Australian-Latvian Friendship Society).
2000. gadā ar sievu Maiju pārcēlies uz dzīvi Latvijā, sākotnēji apmetoties Saldū, bet tagad dzīvo Rīgā.
Būdams Austrālijas latviešu 43. kultūras dienu (1993–1994) rīcības komitejas priekšsēdis, A. Auliciems ar lielu atdevi iesaistījies to organizēšanā. Kā interesants akcents šajās kultūras dienās bija austrāliešu kora no Brisbenas “Imogen Community Choir” dalība – pirmo reizi Austrālijas latviešu kultūras dienās piedalījās koris, kura sastāvā nebija latviešu. Gatavojoties koncertam, kora diriģente Lorija Gafnija (Laurie Gaffney) priecājās, ka “koristiem ļoti patīk mācīties latviešu dziesmas. To melodijas ir skaistas, melodiskas, un bez tam ir patīkami apzināties, ka mūsu koris būs pats pirmais Austrālijā, kas piedalīsies Latviešu kultūras dienu koncertā” (Austrālijas Latvietis, Nr. 2182; 02.07.1993.). Austrāliešu koristi ar Brisbenas latviešu kora “Beverīna” palīdzību bija apguvuši kopkora koncerta repertuāru latviešu valodā, un koncerts tika aizvadīts lieliskā kopskaņā un emocionāli saviļņojošā gaisotnē.
A. Auliciems apbalvots ar Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē Atzinības rakstu (1998).
Izmantotie informācijas avoti
Auliciema, M. (2022, 26. janvāris). Biogrāfija. [Elektroniska vēstule Latvijas Nacionālajai bibliotēkai]
Biela, A. (1993, 26. marts). Vai Brisbenā būs kultūras dienas “kā vēl nekad”? Austrālijas Latvietis, 2168, 4. Austrālijas Latvietis, Nr.2168 (26.03.1993) (periodika.lv)
Biela, A. (1993, 2. jūlijs). Austrāliešu koris Kultūras dienās. Austrālijas Latvietis, 2182, 7. Austrālijas Latvietis, Nr.2182 (02.07.1993) (periodika.lv)
Rutups, H. (1995, janvāris). 43. kultūrdienas Austrālijā. Latvju Mūzika, 24, 2774–2778. Latvju Mūzika, Nr.24 (01.01.1995) (periodika.lv)
