Aizvērt

Aira Birziņa

1968
Kordiriģente, pedagoģe

Dzimusi 1968. gada 19. jūnijā Lubānā. Pirmo izglītību guvusi Lubānas vidusskolā un Madonas bērnu mūzikas skolā (1975–1983). Mācības turpinājusi Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā (1983–1987).

Studējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas nodaļā, iegūstot bakalaura grādu Ivara Bērziņa kordiriģēšanas klasē (1992) un mūzikas maģistra grādu – Imanta Kokara klasē (1995). Zināšanas papildinājusi Enshedes Mūzikas augstskolā (1995) un dažādās meistarklasēs Somijā, Lielbritānijā un Japānā (2001–2008). Apguvusi projektu vadības iemaņas (Latvijas Universitātes sertifikāts), kā arī studējusi pieaugušo pedagoģijas aktīvās metodes Ziemeļvalstu Tautas akadēmijas kursos.

Jau vidusskolas laikā uzsākusi kormeistares darbu sieviešu korī “Sakta” (1986–1987), vēlāk bijusi jauktā kora “Ogre” (1987–1988), sieviešu kora “Ausma” (1988–1997) un Dobeles rajona skolotāju kora “Sidrabe” (1993–1997) galvenā diriģente. Pēc studiju beigšanas diriģējusi Ādažu pagasta jaukto kori “Jumis” (1997–2003), dibinājusi un arī šobrīd vada Ogres Kultūras centra sieviešu kori “Rasa” (1997). Kopš 2000. gada ir sieviešu kora “Dzintars” un Rīgas Doma kora skolas meiteņu kora mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģente. Visi mūziķes vadītie kori vienmēr bijuši Latvijas labāko koru vidū. Tie guvuši ievērojamus panākumus un daudzas uzvaras nozīmīgos koru konkursos un festivālos Latvijā un ārvalstīs.

Kā dziedātāja un soliste piedalījusies daudzos profesionālo koru projektos, vokāli instrumentālo darbu koncertos un ieskaņojumos Latvijā un ārpus tās, dziedājusi profesionālajā kamerkorī “Sacrum” (1990–1992) un kamerkorī “Versija” (1996–1997). Paralēli strādājusi par pedagoģi Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā (1990–1993) un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Diriģēšanas un vokālās pedagoģijas katedrā (2004–2006).

Kopš 2006. gada – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēks. Kā lektore vadījusi seminārus, kursus, meistarklases, kā eksperte darbojusies dažādās Latvijas koru, vokālo ansambļu un jaundarbu konkursu žūrijās, kā arī starptautisko koru konkursu žūrijās. Veikusi plašu mākslinieciski organizatorisko darbību – strādājusi par kora mūzikas speciālisti (vecāko referenti un mūzikas sektora vadītāju) E. Melngaiļa Tautas mākslas centrā (1996–2003), pildījusi direktores pienākumus Starptautiskajā jauniešu koru konkursā “Rīgas zīle ‘96”, Starptautiskajā kordiriģentu konkursā “Rīga ‘97” un XXII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku koncertos (1998). Bijusi koru koordinatore un projekta “Rīga dzied” producente svētkos “Rīgai-800” un Melngaiļa Mūzikas svētku projekta autore un mākslinieciskā vadītāja (1999–2004), Ogres Mūzikas svētku mākslinieciskā vadītāja (kopš 2004), projekta “Gribas drusku pablēņoties” mākslinieciskā vadītāja (2005–2007) un Pirmā Latvijas sieviešu koru konkursa mākslinieciskā vadītāja (2006).

“Kad pa dažiem pakāpieniem uzkāp augšā, atpakaļceļa nav, un no pirmās plaukstas kustības un ieelpas sākas neapstādināms process, un no manis ir atkarīgs, kā tas beigsies. Man svarīgi tajā brīdī sajust paļaušanos, intuīciju.” (Lūsiņa, Inese. Intervija ar Airu Birziņu. Stiprie vārdi aiziet debesīs. Lmic.lv. 2013. g. 2. jūl.)

XXIII–XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģente, svētku “Rīgai-800” virsdiriģente, XXIII Dziesmu svētku mākslinieciskās padomes locekle, noslēguma koncerta un koncerta “Teiksma par latvieti” projektu mākslinieciskā vadītāja, XXIV Dziesmu svētku atklāšanas koncerta mākslinieciskā vadītāja un Tautas mūzikas koncerta mākslinieciskā vadītāja asistente, Saldus rajona (2003–2007), Ogres rajona un Rīgas pilsētas sieviešu koru virsdiriģente (no 2003), vairāku citu nozīmīgu kormūzikas svētku un izglītojošu sarīkojumu iniciatore un aktīva organizatore.

Raksturojot Dziesmu svētkus, diriģente ir pārliecināta: “Tie ir svētki ar īpašām sajūtām, kas vairo patriotismu. Lielākie latvietības un latviešu kultūras svētki. Tie noteikti ir arī garīguma svētki.” (Zvejniece, Zane. Diriģente Aira Birziņa: Šie ir garīguma svētki. Sievietespasaule.lv. 2013. g. 1. jūl.)

Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (2015), saņēmusi Latvijas Republikas Kultūras ministrijas prēmiju tautas mākslā (1999).

Aira Birziņa - Pirmā pieredze kā Dziesmu un Deju svētku virsdiriģentei

Uz augšu