Aizvērt

Romāns Vanags

1960
Diriģents, pedagogs

Dzimis 1960. gada 19. augustā Rīgā. Absolvējis Emīla Dārziņa speciālo mūzikas skolu (1978) un Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kora un orķestra diriģēšanas nodaļu, iegūstot diplomu kora un simfoniskā orķestra diriģēšanā, kā arī mūzikas pedagoģijā (1983). Maģistra grādu mūzikā ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (2003). Zināšanas papildinājis kordiriģentu kursos ASV un Baha akadēmijā, Vācijā, (1992–1993).

Jau studiju laikā uzsācis darbu ar Suntažu jaukto kori (1978–1987), kā arī strādājis par kormeistaru Teodora Kalniņa Radio korī (1983–1985). Bijis ilggadējs Tukuma rajona skolotāju kora “Vanema” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (1984–2004), Ķekavas sieviešu kora “Daugaviete” galvenais diriģents (1984–1995). Kopš 1990. gada pārņēmis Latvijas Universitātes sieviešu kora “Minjona” vadību. Kolektīvi talantīgā mūziķa vadībā guvuši balvas pašmāju un starptautiskos konkursos un uzstājušies daudzās pasaules valstīs.

No 1987. gada – Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu kora galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs, strādājis arī ar skolas simfonisko orķestri (1990–1993). Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris ir viens no vadošajiem zēnu koriem Baltijas valstīs. Starptautiskajos koru konkursos iegūti vairāki apbalvojumi – 1. vieta konkursā “Music World in Fivizzano” Itālijā (2001), 1. vieta “International Choral Kathaumixw” Povelriverā, Kanādā, (2000), 2. vieta starptautiskajā konkursā “Guido d’Arezzo” Itālijā (1997), kā arī 1. vieta zēnu koru kategorijā un 3. vieta “Grand Prix” izcīņā Nantē, Francijā (1993). Koris talantīgā diriģenta vadībā piedalījies 8. Latvijas Zēnu koru salidojumā Cēsīs (2008), 9. Starptautiskajā zēnu koru festivālā Poznaņā, Polijā, (2010), Singapūras Starptautiskajā jaunatnes koru festivālā (2011), kā arī 8. Pasaules koru olimpiādē (2014).

Mākslinieks pelnīti lepojas : “Nevaru iedomāties kādu no saviem puišeļiem, kurš pēc kora būtu nogājis no ceļa, brāķa procents pēc tādas dzīves ir ļoti mazs. Lielākā daļa no viņiem ir labi cilvēki ar augstu intelekta pakāpi, vērtīgi dzīves dalībnieki. Tie ir tie mana darba rezultāti, kurus nevar ikdienā saskaitīt un ierakstīt CV.” (Matīsa, Kristīne. Diriģents Romāns Vanags. Tvnet.lv. 2003. g. 16. jūn.)

Uzkrāto pieredzi mākslinieks nodod tālāk topošajiem diriģentiem Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (no 1987), pasniedzot kora diriģēšanu un vadot mācību kori. Organizējis un vadījis neskaitāmus meistarkursus diriģēšanā dažādās pasaules valstīs, kā arī darbojies daudzu koru konkursu žūrijā. Kopš 2004. gada – UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas priekšsēdētājs jautājumos par Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem.

XXI–XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, XXIII Dziesmu svētku darba grupas vadītājs, XXIV Dziesmu svētku biroja vadītājs un atklāšanas koncerta mākslinieciskais vadītājs, 8. Pasaules koru olimpiādes mākslinieciskais vadītājs, Rietumkrasta latviešu dziesmu svētku (1992–2008) un svētku “Rīgai-800” virsdiriģents, Baltijas un Ziemeļvalstu dziesmu svētku (2008), XIII–XV Baltijas studentu dziesmu svētku “Gaudeamus”, kā arī VII–IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģents, viens no starptautiskā zēnu koru festivāla “Rīgas Doms” organizētājiem, Tukuma rajona (kopš 1987) un Rīgas pilsētas koru (kopš 2007) virsdiriģents.

“Mēs esam koru lielvalsts, un tas nebūt nav pārspīlējums, bet gan dziļa patiesība. To zina arī pasaules koru elite un arī vienkārši dziedātāji. Tas gan lielākoties ir saistīts ar Dziesmu svētkiem, bet arī par mūsu koru starptautiskajiem panākumiem daudzi zina, jo esam regulāri laureāti lielajos kopdziedāšanas konkursos.” (Orupe, Aisma. Romāns Vanags: Esam kora lielvalsts. Nra.lv. 2014. g. 11. jūl.)

Kultūras ministrijas prēmijas (2000) un Teodora Reitera balvas laureāts (2003), saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni (2008).

Romāns Vanags - Pirmā pieredze kā Dziesmu un Deju svētku virsdiriģentam

Romāns Vanags - Spilgtākās Dziesmu un Deju svētku atmiņas

Romāns Vanags - Dziesmu svētku repertuārs

Romāns Vanags - Dziesmu un Deju svētku tradīciju turpināšana

Uz augšu