Aizvērt

Ādolfs Ābele

1889-1967
Komponists, diriģents, ērģelnieks un pedagogs

Ādolfs Ābele dzimis 1889. gada 24. janvārī Valkas apriņķa Blomē, t.s. Siļķītes skolā, skolotāja, ērģelnieka, kordiriģenta Oto (Atis) Ābeles un kordziedātājas Annas Ābeles (dzimusi Palmbaha) ģimenē. Mācījies Cēsu reālskolā, pirmās zināšanas mūzikā un iemaņas klavierspēlē ieguvis no vecākiem. Mājās glabājusies plaša nošu bibliotēka, kas bija noderīga mūzikas apguvē. Pēc reālskolas beigšanas, 1907. gadā, ieradies Rīgā, kur privāti mācījās pie Emīla Dārziņa. 1909. gadā sācis studijas Sanktpēterburgas konservatorijā pie L. Homiliusa un Ž. Handšina, 1914. gadā iegūstot ērģeļu mākslinieka (skolnieks) diplomu, bet gadu vēlāk, 1915. gadā, pabeidzis Jāzepa Vītola kompozīcijas teorijas klasi. Konservatorijas laikā tapušas pirmās kompozīcijas, viena no tām – "Trīs liriskas skices" klavierēm – atklātībā laista 1912. gadā.

Pēc studijām Ā. Ābele dažus gadus darbojies kā kara kapelmeistars un mūziķis latviešu strēlnieku pulkos. 1918. gadā bijis pavadītājpianists Nacionālajā operā, gadu vēlāk – Latvijas armijas t.s. Baloža brigādē. No 1920. gada līdz 1924. gadam dzīvojis Liepājā, kur strādājis par ērģelnieku, diriģentu un Tautas konservatorijas vadītāju. 1924. gadā apprecējies ar savu studenti, ērģelnieci Otīliju Feldmani. Laulība ilga 13 gadus. 1924. gadā Ā. Ābele atgriezies Rīgā un turpmākos 20 gadus pasniedzis teorijas priekšmetus un vadījis kara kapelmeistaru apmācību Latvijas konservatorijā. 1927. gadā, pēc Alfrēda Kalniņa aizceļošanas uz ASV, pārņēmis arī Latvijas Universitātes kora “Dziesmuvara” vadību, diriģējot to līdz pat 1944. gadam. Koris kļuvis par vienu no prominentākajiem latviešu koriem un, koncertēdams Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, guvis arī starptautisku ievērību. 1940. gadā diriģents salaulājies ar valodnieci Zinaīdu Gaili, kura bija viņa kora “Dziesmuvara” dziedātāja.

1944. gadā Ā. Ābele kopā ar sievu devies bēgļu gaitās. 1946. gadā nonācis Vācijā, Nirnbergā, t.s. Valkas nometnē. Tur dzimušas daudzas jaunas kora un solo dziesmas, viņš no jauna organizēja un vadīja korus. Ā. Ābele bijis virsdiriģents visās piecās Franku novada latviešu dziesmu dienās 1946. gadā, Eslingenes dziesmu svētkos 1947. gadā un I Vispārīgo latviešu dziesmu svētku 75 gadu atceres dziesmu dienā Fišbahā 1948. gadā.

1950. gadā Ābeles pārcēlušies uz ASV, Mičiganas štatu. Sākumā Ā. Ābele bijis ērģelnieks Alleganā, taču gadu vēlāk apmeties Kalamazū, kur vairākus gadus vadījis latviešu kori. Goda virsdiriģenta pienākumu Ā. Ābele veicis arī Amerikas 1. Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Čikāgā 1953. gadā un 2. Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Ņujorkā 1958. gadā. Darbojies kultūras veicināšanas jomā kā valdes loceklis Kultūras fondā un kā žūrijas komisiju priekšsēdis vairākos dziesmu svētku vai citu jaundarbu konkursos.

Saņēmis vairākus apbalvojumus par nopelniem mūzikā un sabiedriskajā darbā: 1925., 1930. un 1934. gadā Kultūras fonda laureāta balvu, 1935. gadā Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni un Zviedrijas Gustava Vāsas ordeni, 1949. gadā Trimdas Tautas balvu (toreiz Valkas nometnē viņam svinēja 60. jubileju, un tika uzdāvinātas klavieres, tāpēc to mēdz dēvēt arī par pašu pirmo, bet neoficiālo Trimdas Tautas balvu), 1955. gadā Amerikas Latviešu apvienības (ALA) Kultūras fonda prēmiju.

A. Ābele mūžībā devies 1967. gada 2. augustā Kalamazū, ASV. Apbedīts Riversaidas kapu latviešu nodalījumā, Kalamazū.

Izmantotie informācijas avoti

Ādolfs Ābele. (b.g.). https://www.literatura.lv/lv/person/Adolfs-Abele/876107

Otīlija Ābele. (b.g). https://www.literatura.lv/lv/person/Otilija-Abele/876102

Sakss, I. (1968, 1. jūlijs). Profesors Ādolfs Ābele. Latvju Mūzika, 1, 19.-31. Latvju Mūzika, Nr.1 (01.07.1968) (periodika.lv)

Vispārējie latviešu dziesmu svētki. (b.g.). https://www.latviansongfestfund.com/viesparejie-dziesmu-svetki/

Z., Rob. (2000, 1. janvāris). Aizsaulē aizgājušie mūzikas darbinieki. Latvju Mūzika, 28, 3406.–3407. Latvju Mūzika, Nr.28 (01.01.2000) (periodika.lv)

Uz_augšu