Aizvērt

Rita Spalva

1953
Pedagoģe, horeogrāfe

Dzimusi 1953. gada 24. jūnijā Daugavpils rajona Šederē. Absolvējusi Daugavpils 1. vidusskolu (1970), pēc tam mācījusies Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumā (1972–1973) un Pēterburgas Kultūras akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā (1974–1978). Beigusi Pēterburgas Teātra akadēmijas skatuves kustību asistentūru (1982–1986) un studējusi Latvijas Universitātes doktorantūrā (1998–2002).

Bijusi tautas deju ansambļa “Laima” (1972–1974) un estrādes deju grupas “Ritms” (1979–1982) mākslinieciskā vadītāja. Pedagoģes gaitas viņu aizvedušas arī pie tautas deju ansambļiem “Zelta sietiņš”, “Rotaļa” (1978–1979), “Liesma” (1982–1985) un deju studijas kultūras namā Mazā ģilde (1993–2000).

Pasniegusi klasisko deju, dejas kompozīciju un vēsturi Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumā (1978–1990), strādājusi par horeogrāfijas nodaļas speciālisti Valsts jauniešu izglītības centrā (1990–2000), nodevusi savas zināšanas nākamajiem deju speciālistiem Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā (2000–2002). Vienlaikus bijusi pasniedzēja un prorektore Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā (1996–2017), bet kopš 2000. gada strādā kā pasniedzēja Latvijas Kultūras akadēmijas Modernās dejas nodaļā.

Mākslinieces sacerēto horeogrāfiju pūrs ir ražens – ap 300 jaundeju, daudzas no tām ieguvušas godalgotas vietas deju jaunrades konkursos un dejotas deju svētkos, piemēram “Lustīgs dancotājs”, “Jumītis”, “Igrišku laiks Latgalē”, “Latvijas novadu svīta”, “Visi ciema suņi rēja” un citas.

R. Spalva ir daudzu nozīmīgu projektu autore un vadītāja – viņas rokās tapis kolektīvu pieredzes apmaiņas projekts “Latvija-Beļģija” (2001), projekts “Drāmas pedagoģijas metožu ieviešana Latvijas skolās” (2002), festivāls “Latvijas bērni danci veda” un virkne deju lielkoncertu un citu ar deju saistītu pasākumu.

Zinātniskās un metodiskās darbības laukā sarakstīti tādi nozīmīgi izdevumi kā “Klasiskā deja un balets Eiropas kultūrā” (2013), promocijas darbs “Dejas kompozīcijas prasmju attīstība studentu mākslinieciskajā darbībā” (2006), “Tēls un dejas kompozīcija” (2004), “Dejas kompozīcijas teorijas pamatjautājumi” (1989) un virkne citu publikāciju.

10. Deju svētku virsvadītāja, 15. un 16. Deju svētku Goda virsvadītāja, 7. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsvadītāja un mākslinieciskā vadītāja, Balvu (1996–1998) un Limbažu (2000–2002) rajonu deju kolektīvu virsvadītāja.

Atzīmējot deju pedagogu lielo ieguldījumu 15. Deju svētku sagatavošanā, R. Spalva saka: “Deja – tā ir kustība, emocija, spēks, dinamika. Īpaši to izjūtam Deju svētkos, kad liela dejotāju skaita radītais spēcīgais enerģētiskais lādiņš sasniedz un apgaro ikvienu skatītāju. Visiem spilgtā atmiņā vēl ir Dziesmu un Deju svētkos gūtie emocionālie iespaidi, ir vēlēšanās vēlreiz kavēties atmiņās, taču šoreiz svinēsim svētkus dejai un sumināsim tos, kuri rada svētkus citiem – deju skolotājus un horeogrāfus.” (Lielkoncertā “Svētki dejai” sadancos 35 deju kolektīvi. La.lv. 2013. g. 24. okt.)

Apbalvota ar Latvijas Kultūras ministrijas prēmiju (1996, 1998) un Latvijas Mūzikas biedrības Mildas Lasmanes balvu (1991).

Uz augšu