Daumants Vītols
1907-1986
Pedagogs, kordiriģents
Daumants Augusts Vītols dzimis 1907. gada 20. oktobrī Vitrupes (agrāk Ķirbižu) pagasta pamatskolā, kur tēvs Fricis Vītols bijis skolas vadītājs, pārzinis. Sešu gadu vecumā sācis mācības tēva vadītajā skolā, pēc absolvēšanas gadu mācījies Limbažu valsts vidusskolā. No 1922. līdz 1926. gadam skolojies pie diriģenta, vēlākā konservatorijas profesora Jēkaba Vītoliņa Rīgas Skolotāju institūtā. Jau 1925. gadā institūtā D. Vītols vadījis vīru dubultkvartetu. Skolas nobeiguma koncertam sagatavojis E. Dārziņa dziesmu “Sapņu tālumā” aptuveni 200 balsu lielā institūta kora izpildījumā. Muzikālo izglītību papildinājis Rīgas Pirmajā mūzikas institūtā, kur viens no skolotājiem bijis arī komponists Jānis Ivanovs.
1926. gadā bijis skolotājs Valmieras apriņķa Umurgas pamatskolā un vadījis arī tradīcijām bagāto Dziedāšanas biedrības kori. Atgriezies pēc obligātā kara dienesta Latvijas armijā, no 1929. gada strādājis par skolotāju Valmieras apriņķa Katvaru pamatskolā. 1934. gada pavasarī salaulājies ar Umurgas lauksaimniecības skolas skolotāju Irmu Brunaldi. Tā paša gada rudenī D. Vītols kļuvis par skolas pārzini Rīgas centrālcietumā. 1936. gadā, Tautskolu direktora aicināts, pieņēmis skolas pārziņa darbu Valkas apriņķa Trikātas pamatskolā, kur vadījis arī evaņģēliski luteriskās draudzes jaukto kori. Koris IX Vispārējos dziesmu svētkos Rīgā koru sacensībā lauku koru nozarē ieguva 3. vietu un Rīgas Latviešu biedrības sudraba kausu. 1941. gadā D. Vītols pārcēlies uz Salacgrīvu, kur strādājis pilsētas skolā par pārzini un vadījis arī Salacgrīvas jaukto kori.
1944. gada rudenī D. Vītols devies bēgļu gaitās uz Vāciju viens, jo vasarā tika šķirta viņa laulība. Viņš nonācis Bernsenes bēgļu nometnē Ziemeļvācijā, kur sācis darbu ar 70 balsu jaukto kori. 1946. gadā bijis Elbas novada Pirmo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents. Vācijas nometnēm pajūkot, 1947. gadā Vītols devies uz Angliju, kur apmeties uz dzīvi Bredfordā līdz 1955. gadam. Strādājis audumrūpniecībā. 1951. gadā apprecējies ar Elvīru Kalniņu, ģimenē piedzimuši dēli Andrejs un Jānis (miris jauns). Nodibinājis jaukto kori “Līgo” un vīru dubultkvartetu, pildījis virsdiriģenta pienākumu I, II un IV Anglijas latviešu dziesmu dienās (Londonā 1949. gadā, Lesterā 1950. gadā un Mančestrā 1954. gadā).
1955. gadā D. Vītols ar ģimeni pārcēlies uz Monreālu Kanādā. Tur strādājis elektrības nozarē. Nodibinājis vīru kori “Junda”, ko vadījis 25 gadus (līdz 1980. gadam). Koncertējis Kanādā, Amerikā un ar koriem piedalījies dziesmu svētkos. Bijis arī ērģelnieks evaņģēliski luteriskajās draudzēs Liepupē, Bredfordā, Monreālā.
Par sevi D. Vītols teicis: “Ar skaļas rīkles izdarībām esmu bijis saistīts visu savu mūžu. Jau piektajā pamatskolas klasē sāku mācīties korāļu spēlēšanu uz skolas harmonija. Diriģenta zizlis manās rokās bijis 55 gadus.” Un viņš patiešām to tika veicis ar panākumiem. Viņa dēli turpināja iet tēva pēdās un kopt latviešu koru tradīcijas. D. Vītola dzīvība pārtrūka 1986. gada 11. novembrī. Viņa pīšļi atdusas Monreālas “Mount Royal” kapsētā, blakus pāragri mirušajam dēlam Jānim.
Izmantotie informācijas avoti
Z., Rob. (1997, 1. janvāris). Aizsaulē aizgājušie mūzikas darbinieki. Latvju Mūzika, 26, 3108.-3109. Latvju Mūzika, Nr.26 (01.01.1997) (periodika.lv)
Zuika, R. (1988, 1. janvāris). Cimzes pēcteči. Latvju Mūzika, 18, 1924.-1937. Latvju Mūzika, Nr.18 (01.01.1988) (periodika.lv)
