Aizvērt

Teodors Reiters

1884–1956
Diriģents, ērģelnieks

Viens no izcilākajiem 20. gadsimta pirmās puses latviešu kora, orķestra un operizrāžu diriģentiem.

Dzimis 1884. gada 23. martā Ļaudonas “Muižniekos”. Mācījies Ļaudonas draudzes skolā, tad Pleskavas skolotāju seminārā (1902–1905). No 1907 līdz 1917. gadam studējis Pēterburgas konservatorijā, kur pabeidzis Jāzepa Vītola kompozīcijas klasi un Nikolaja Čerepņina diriģēšanas klasi.

Studiju laikā dziedājis un praktizējis kā diriģents Pēterburgas Latviešu dziedāšanas biedrības jauktajā korī un uzstājies visos lielākajos latviešu mūzikas koncertos Pēterburgā un Maskavā. Strādājis par Pēterburgas Latviešu strēlnieku pulka simfoniskā orķestra kapelmeistaru un diriģentu, vēlāk no šī orķestra mūziķiem izveidojis orķestri Latvju operas trupai, ar kuru 1918. gadā atgriezies Rīgā. Pēc atgriešanās Latvijā kļuva par Latvju operas, vēlāk Latviešu operas diriģentu (1918–1944) un divus laikposmus – operas direktoru (1922–1926, 1931–1934). Paralēli nodibinājis leģendāro “Reitera kori”, kas darbojies Rīgā (1920–1944) un vēlāk Stokholmā (1945–1956). Ar kori izvērsis plašu koncertdarbību un ieguvis starptautisku slavu.

Darbība virsdiriģenta amatā aizsākusies 1922. gadā Pirmajos latviešu jaunatnes Dziesmu svētkos. No šī brīža līdz pat 1943. gadam viņš ik vasaru saņēmis uzaicinājumus uzņemties dažādu dziesmu svētku un dziesmu dienu muzikālo pasākumu virsvadību.

Bijis VI–IX Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents, kā arī VI un VII Dziesmu svētku rīcības komitejas biedrs. Īpaši interesējies par sarīkojumu repertuāra jautājumiem. Kopā ar Paulu Pēteri Jozuus kā vienīgie Latvijas pārstāvji deleģēti VI Dziesmu svētku jaundarbu konkursa žūrijā. Šo un arī visu tālāko dziesmu svētku jaundarbu konkursos T. Reiters labprāt uzņēmies prēmēto skaņdarbu pirmatskaņojumus. Aizstāvējis sava laikmeta kompozīcijas tehnikas līmenim atbilstošāko, mākslinieciski pilnvērtīgāko partitūru uzņemšanu svētku koncertprogrammās, tādējādi paverot debijas iespējas Ādolfa Ābeles, Volfganga Dārziņa, Jēkaba Graubiņa, Jāņa Norviļa, Helmera Pavasara, Marģera Zariņa un daudzu citu autoru daiļradei. T. Reitera atskaņojumi Dziesmu svētku koncertos vienmēr bijuši izcili. Tiek uzsvērts muzikālo nodomu trāpīgums, roku izteiksmība, diriģenta stāja un personības harizma. “Reitera kora” dalībniece Valentīna Gružāne atminas: “Viņa rokas mūs it kā pacēla spārnos. Kad Teodors Reiters diriģēja, no viņa žestiem un skatiena plūda neaprakstāmi dīvaini fluīdi, kas koristus tiklab koncertzālē, kā dziesmu svētku kopkora estrādē iedvesmoja, saviļņoja, aizrāva… Mēs par viņu stāvējām, un, ja būtu vajadzīgs, vienmēr bijām gatavi krist.” (Grauzdiņa, Ilma. Izredzētie. 2008. 77. lpp.)

Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur darbojies kā diriģents un nošu pārrakstītājs. 1950. gadu vidū nodibinājis mūzikas apgādu “Latvian Music”.

Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1926) un komandieris (1934), Trimdas Tautas balvas laureāts (1954), Zviedrijā apbalvots ar Vāsa ordeni (1934).

Uz augšu