Miervaldis Janševics

1933–2011
Uzņēmējs, aktīvs sabiedriskais darbinieks

Miervaldis Janševics dzimis 1933. gada 5. aprīlī Jaunauces pagasta “Mizaišos” Zemgalē. 1944. gadā visa Janševicu ģimene – vecāki Arnolds un Silvija, Miervaldis, brālis Elmārs un māsas Rita un Astrīda – devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur mitinājās Rēgensburgas bēgļu nometnē.

1949. gadā ģimene pārcēlās uz ASV, kur pēc diviem gadiem Miervaldis beidza ģimnāziju un sāka studijas Minesotas Universitātē Mineapolē. No 1954. gada Miervaldis četrus gadus dienēja ASV Gaisa spēkos (U. S. Air Force). Atgriezies Mineapolē, Miervaldis salaulājās ar Janīnu Celitāni, un jaunais pāris pārcēlās uz Denveru Kolorado pavalstī, kur Miervaldis turpināja studijas industriālajā uzņēmējdarbībā (Industrial Management) Denveras Universitātē, ko absolvēja 1963. gadā.

Pirmos sešus gadus Denverā Miervaldis strādāja firmā Martin Marietta. Ģimene sakuploja ar trīs meitām – Maritu, Šeliju un Moniku. Pēc tam Janševicu ģimene pārcēlās uz Sietlu Vašingtonas pavalstī. Miervaldis dabūja darbu apdrošināšanas firmā Safeco, vēlāk 18 gadus strādāja Pacific Northwest un beidzot vadīja pats savu firmu – Angle-Jansevics Insurance – Šeltonā, kur strādāja līdz pensijas gadiem.

Sietlā Miervaldis ar visu sirdi un dvēseli iesaistījās latviešu sabiedrības dzīvē un kļuva par vienu no visaktīvākajiem darbiniekiem. Viņš uzskatīja, ka viņa dzīves galvenais uzdevums ir pavēstīt pasaulei par noziegumu pret Latviju un trimdā saglabāt latviešu valodu un kultūru nākamajām paaudzēm. Miervaldim nekad netrūka ideju, viņš mācēja iedvesmot, aizraut un piesaistīt citus un ticēja, ka ar gribasspēku var panākt visu. Nebija projektu, kuros viņš nebūtu iesaistījies vai kurus atbalstījis. Viņš palīdzēja celt Sietlas latviešu baznīcu un sabiedrisko centru – Latviešu namu. Pēc Miervalža iniciatīvas un ar viņa atbalstu 1972. gadā tika atjaunota Sietlas latviešu teātra darbība. Īpašs sirds projekts viņam bija Rietumkrasta latviešu izglītības centra un latviešu vasaras vidusskolas “Kursa” dibināšana. Tika nopirkta zeme, uzceltas vajadzīgās centra un skolas ēkas. Viņš izglītības centram ziedoja katru brīvo brīdi.

Iespējams, vislielākais Miervalža panākums bija slimnīca Aucē, ko cēla ar rotariešu kluba palīdzību. Miervaldis iestājās Šeltonas rotariešu klubā 1986. gadā. Rotarieši vēlējās īstenot kādu projektu ārzemēs, un Miervaldis ieteica uzcelt slimnīcu Aucē, pārliecinot rotariešu vadību par šī projekta nepieciešamību. Rotarieši no ASV, Austrālijas, Jaunzēlandes, Vācijas, Latvijas un citām valstīm brauca uz Auci strādāt, lai šo projektu desmit gadu laikā īstenotu. Moderno slimnīcu ar 38 gultām atklāja 2003. gada 5. aprīlī Miervalža 70. dzimšanas dienā.

Miervaldis vadīja VI Rietumkrasta latviešu dziesmu svētku rīcības komiteju 1975. gadā. Svētku plānošana sākās jau divus gadus iepriekš. Vairums sarīkojumu notika skaistajā Sietlas centrā – kopkora koncerts operas namā, tautas deju uzvedums centra arēnā, teātra izrāde centra teātrī.

Par darbošanos Latvijas un latviešu labā Miervaldis saņēmis daudz atzinības rakstu un apbalvojumu. Visnozīmīgākais viņam bija Triju Zvaigžņu ordenis, ko M. Janševicam pasniedza toreizējā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 1999. gada 18. novembrī Rīgā, un Starptautiskās Rotari klubu apvienības Rotary Service Above Self apbalvojums.


Izmantotie informācijas avoti

I. M. (2011, 9. jūlijs). Miervaldis Janševics mūžībā. Laiks, 26, 20.–21. https://www.laiks.us/in-memoriam?gads=2011andpp=andb=1andlbu=16064

6. Rietumu krasta latviešu dziesmu svētki Sietlā : 1975. gada 3., 4., 5., 6. un 7. jūlijā : [vadonis]. (1975). Sietla, 9. lpp. https://dom.lndb.lv/data/obj/496826.html [Ir aizsargāts ar autortiesībām. Pieejams tīmeklī]