Aizvērt

Haralds Mednis

1906–2000
Diriģents, pedagogs, ērģelnieks

Dzimis 1906. gada 16. augustā Jaunlaicenes pagasta “Opekalnā”. Mācījies Lazdonas draudzes skolā un Rīgas pilsētas 1. vidusskolā (1920–1924). Mūzikas pamatzināšanas ieguvis tēva Arvīda Dauguļa vadībā. Īslaicīgi studējis matemātiku un astronomiju Latvijas Universitātes Dabaszinātņu fakultātes Matemātikas nodaļā (1924–1925). Mūziku mācījies Vīgneru Ernesta vadītajā Fonoloģijas institūtā, bet 32 gadu vecumā iestājies Latvijas Konservatorijā, kur padziļināti apguvis kompozīciju, diriģēšanu un ērģeļspēli (1938–1949).

Pirmās diriģenta gaitas aizsācis jau 19 gadu vecumā, kad pēc tēva nāves pārcēlies uz dzīvi Madonas apriņķī un pārņēmis tēva vadīto Lazdonas draudzes kori (1925–1940). Vēlāk uzņēmies diriģēt Madonas aizsargu pulka vīru kori, Madonas ģimnāzijas zēnu kori, kā arī Latvijas Skautu izlases kori.

Virsdiriģenta godā H. Mednis nokļūst 25 gadu vecumā, kad viņam uzticēts darbs ar kopkori Mārcienas dziesmu dienās, bet pirmie panākumi dziesmu svētku kontekstā datēti ar 1938. gadu, kad viņa vadītais Lazdonas pagasta koris IX Dziesmu svētku dziesmu karos lauku koru grupā ieņēmis 1. vietu. Sākot no šī brīža H. Mednis bijis neskaitāmu rajonu dziesmu svētku viesis, diriģents un virsdiriģents.

Kopš 1938. gada dzīvojis un strādājis Rīgā, vadījis Klaustiņa kori (1939–1940), Latvijas Darba kameras kori (1939–1940), Centrālās Arodbiedrību padomes kori (1940–1942), vīru kori “Dziedonis” (1940–1950). Bijis arī Latvijas Nacionālās operas kormeistars (1941–1969) un Rīgas Mārtiņa draudzes ērģelnieks (1938–1944).

1947. gadā izveidojis ievērojamo Rīgas Skolotāju kori, vēlāko “Skaņupi”, bijis Latvijas Valsts universitātes jauktā kora (tagad – “Juventus”; 1950–1957) un Latvijas Valsts universitātes vīru kora (1950–1957) diriģents, bet mūža nogalē – leģendārā vīru kora “Tēvzeme” diriģents.

Darbs ar kori bija nedalīta H. Medņa mūža mīlestība. Kora “Tēvzeme” prezidents Raimonds Baltakmens atceras: “Haralds Mednis bija vīrišķīgi atturīgs, intraverts, savu “ego” pilnībā rādīja tikai katarses brīžos, kora priekšā, kad savu skaņdarbu interpretāciju bez atlikuma atklāja klausītājiem, vispirms dziedātājus un pēc tam visu auditoriju aizraudams sev līdzi. Emocionālo mākslinieku gandarīja klausītāju gandrīz neiztrūkstošā, lielā atzinība, un mums reizēm līdz bezspēkam nācās dziedāt pat divkāršus atkārtojumus. .. Viņš koncertā gan dziesmas atkārtoja, bet neatkārtojās! Domāju, ka viņam baudu sagādāja pārsteigt klausītājus ar atšķirīgu dziesmas pasniegumu.” (Grauzdiņa, Ilma. Izredzētie. 2008. 113. lpp.)

Virsdiriģenta godā izcilais mūziķis bijis teju vai pusgadsimta garumā – sākot ar XI līdz pat XX Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, Goda diriģenta statusā – XXI un XXII Dziesmu svētkos.

Jāzepa Vītola “Gaismas pils” bijusi Haralda Medņa likteņdziesma – 1938. gadā, to izpildot, plūkti lauri dziesmu karos ar Lazdonas kori. Pēc tam ar šo kompozīciju saistīti trīs svarīgi Dziesmu svētku vēsturiskie momenti. Pirmais, kad, Annijai Vītolai klātesot, sajūsminātie dziedātāji “Gaismas pili” H. Medņa vadībā izpilda trīs reizes, otrais – 1985. gada Dziesmu svētku izskaņā, kad no virsdiriģentu rindām atskaitīto H. Medni izsauc koris, lai viņa vadībā dziedātu no repertuāra izslēgto “Gaismas pili”, trešais – 1998. gada Dziesmu svētku koncertā. Šoreiz viņš ir Goda virsdiriģentu rindās, bet neviena dziesma diriģentam netiek atvēlēta. Taču atkal – kopkoris izsauc 92 gadus veco diriģentu un viņš kāpj tribīnē, lai pēdējo reizi diriģētu savu likteņdziesmu.

Bijis izcils pedagogs, strādājis Latvijas Konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļā. Pie viņa zināšanas apguvuši daudzi nākamie dziesmu svētku virsdiriģenti – Terēze Broka, Pauls Kvelde, Romāns Vanags un citi.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta Goda zīmi (1935), Atzinības krusta kavalieris (1938), LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1956), LPSR Tautas skatuves mākslinieks (1977), Jāņa Cimzes prēmijas laureāts (1990), Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1994), Lielās mūzikas balvas ‘98 laureāts, Rīgas Latviešu biedrības Goda biedrs (1994), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Goda profesors (1995) un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis (1995).

Uz augšu