Aizvērt

Helēna Tangijeva-Birzniece

1907–1965
Baletdejotāja, horeogrāfe, baletmeistare, pedagoģe

Viena no izcilākajām personībām Latvijas baleta vēsturē.

Dzimusi 1907. gada 13. aprīlī Pavlovskā, Krievijā. Dejas pamatus sākusi apgūt astoņu gadu vecumā, iestājoties Čekriginu baleta studijā Pēterburgā. Beigusi Ļeņingradas Horeogrāfijas skolu slavenās pedagoģes Agripinas Vaganovas klasē (1924), pēc tam strādājusi skolā par pasniedzēju (1925–1927) un līdz 1927. gadam bijusi soliste Ļeņingradas Operas un baleta teātrī.

Pēc pārcelšanās uz Rīgu viņas darba gaitas saistītas ar Latvijas Nacionālo operu – sākumā uzstājusies kā baleta soliste (1927–1939), vēlāk bijusi galvenā baletmeistare (1945–1951 un 1956–1965). Vienlaikus strādājusi par baletmeistari arī Rīgas Operetes teātrī (1951–1956).

Par izcilu izrādi kļuva Helēnas Tangijevas-Birznieces 1958. gadā iestudētais Morisa Ravēla viencēliena balets “Bolero”. “Šis uzvedums pieskaitāms baletmeistares pilnvērtīgākajiem sasniegumiem. Te redzama nobriedušas un patstāvīgi domājošas personības īpatnējā pieeja dejas tēlu veidojumam. “Bolero” – tā ir viena krāsa, viena vienīga rakstura šķautne un viena izjūta, piepildāma ar agrāk nepazītu intensitāti. Dejas lakoniskais stāstījums izceļ vienu – spraigu, dramatisku pārdzīvojumu,” atzīst dejas mākslas pētniece Elza Siliņa. (Bāliņa, Gunta. Tangijeva-Birzniece Helēna. Letonika.lv)

Latviešu baleta zelta repertuārā iekļautas H. Tangijevas-Birznieces vadībā iestudētās miniatūras Jāzepa Vītola “Dārgakmeņi”, Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis”, kā arī Johana Štrausa balets “Pie zilās Donavas”, kura atkārtotais uzvedums skatāms vēl šodien. “.. viņas radītais balets “Pie skaistās, zilās Donavas” bija neiztrūkstoša Baltā nama repertuāra sastāvdaļa vairākas desmitgades, viņa varēja audzēkņus izdzīt no klases, bet arī nesavtīgi rūpēties par viņiem un rakstīt sirsnīgas vēstules,” raksta baleta vēsturniece Gunta Bāliņa (Dūdiņa-Kurmiņa, Dina. Baletdejotāja, horeogrāfe un pedagoģe Helēna Tangijeva-Birzniece. Lsm.lv. 2017. g. 17. jūn.)

Tiešām liels un nesavtīgs darbs visa mūža garumā ieguldīts jauno baletdejotāju sagatavošanā, vadot privāto baleta studiju (1927–1932), strādājot par pedagoģi Operas baletskolā (1932–1937), vēlāk tās studijā un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (1948–1965). Starp viņas audzēkņiem bijuši tādi baletdejotāji kā Anna Priede, Mirdza Griķe, Velta Vilciņa, Ināra Gintere, Ausma Dragone, Ināra Ābele un Sarmīte Jakse.

1. Deju svētku virsvadītāja un 5. Deju svētku Goda virsvadītāja, piedalījusies 2. un 3. Deju svētku iestudēšanā. Deju svētkos dejota viņas radītā “Meiteņu deja ar jostām”. Īpaši jāmin par latviešu skatuviskās dejas zelta fondu kļuvusī deja “Diždancis”, “Gatves dejas” izvērstā apdare un oriģināldeja “Rucavietis”.

LPSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1948), LPSR Tautas skatuves māksliniece (1956). Iekļauta Latvijas Kultūras kanonā.

Uz augšu