Longīns Apkalns

1923-1999
Komponists, dziedātājs, publicists un diriģents

Longīns Apkalns dzimis 1923. gada 17. decembrī Rīgā mācītāja Pētera Apkalna ģimenē. Beidzis Rīgas 1. ģimnāziju. Mūziku sācis mācīties Rīgas Tautas konservatorijā, taču mācības pārtrauca Otrais pasaules karš. 1944. gadā emigrējis uz Rietumvāciju, kur 1946. gadā atsācis mūzikas studijas, apgūstot vokālo mākslu un kompozīciju Detmoldas mūzikas augstskolā, kā arī privāti mācoties pie Jāzepa Vītola, kļūdams par profesora mūža pēdējo skolnieku. Pēc studijām iztiku pelnījis, palīdzot iestudēt moderno operu partijas jauniem dziedātājiem, kas šim nolūkam devās pie viņa no visas Vācijas, kā arī pats no 1955. gada bija dziedātājs Osnabrikas operā, Detmoldas operā un Rietumvācijas radiofonā, kur uzstājoties kļuva pazīstams Vācijā dzīvojošo latviešu vidū. Rietumvācijā viņš iepazinās un pēcāk salaulājās ar vācu dziedātāju, Brēmenē dzimušo Margu Šreiberi (Schreiber), kas vēlāk latviešu sabiedrībā kļuva pazīstama ar vīra uzvārdu, kura intensīvi pievērsās latviešu mūzikai un tās izpildīšanai.

No 1968. līdz 1993. gadam Longīns Apkalns bija žurnāla “Latvju Mūzika” redkolēģijas loceklis, rakstījis izsmeļošas publikācijas par mūzikas jautājumiem trimdas latviešu periodikā, kā arī cittautu izdevumos. Viens no spilgtākajiem veikumiem – viņa sarakstītā grāmata “Latviešu mūzika” (Lettische Musik. Wiesbaden: Breitkopf and Härtel, 1977. 411 lpp.). Šis bija viens no pirmajiem izdevumiem, kas ārpus Latvijas izdots par latviešu komponistu mūziku. Darbs ar Gopera fonda un Latviešu fonda atbalstu un ar autora aktīvu līdzdalību tika pārtulkots un sagatavots publicēšanai latviešu valodā, bet autors to vairs nesagaidīja. Longīnam Apkalnam pieder arī apcere “Latviešu tautas dziesmas historiogrāfija”.

Ne mazāk nozīmīga joma viņa dzīvē bija arī diriģēšana. 2. Eiropas latviešu dziesmu svētkos Hanoverā Vācijā 1968. gadā viņš bija gan virsdiriģents, gan viens no rīkotājiem. 1974. gadā iesaistījās arī 3. Eiropas latviešu dziesmu svētku rīkošanā Ķelnē Vācijā. Goda virsdiriģenta statusā piedalījās 2. Latviešu jaunatnes dziesmu svētkos Ročesterā 1977. gadā un kā virsdiriģents – arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības dziesmu dienās Gotlandes salā Zviedrijā 1979. gadā. 1975. gadā ievēlēts par Latvijas atjaunošanas komitejas Eiropas centra priekšsēdi.

Radījis ievērojamu skaitu kompozīciju dažādam atskaņotāju sastāvam – solo un kora dziesmas, kantātes, oratorijas, kamermūziku un simfonijas: bēru dziesmas, kantāti “Latviešu Dievs”, “Kingiras rekviēmu” un citus skaņdarbus. Dzīvei negaidīti apraujoties, nepabeigta palikusi iecerētā opera “Jersika” ar Gunas Ikonas libretu. Lai arī L. Apkalns bija visai noslēpumaina personība un Eiropas latviešu komponistu saimē tiek dēvēts par vienu no radikālākajiem skaņražiem, savā muzikālajā rokrakstā veiksmīgi asimilējis modernisma konstruktīvismu un Vācijā tik iecienīto 12 skaņu tehniku – dodekafoniju ar romantisma pamatnoskaņām.

Komponists devās mūžībā, jau esot atraitņa statusā, 1999. gada 30. martā Hēvelhofā Vācijā. Pārapbedīts Latvijā, Cēsu kapos, tā paša gada 11. maijā.


Izmantotie informācijas avoti

Apkalns, Longīns. (b.g.). https://www.musicabaltica.com/lv/komponisti-un-autori/longns-apkalns/

Ko dzirdēsim, ko redzēsim Ķelnē. (1973, 28. aprīlis). Latvija, 17, 3. Latvija, Nr.17 (28.04.1973) (periodika.lv)

Longīns Apkalns ASV. (1977, 15. oktobris). Latvija, 38, 5. Latvija, Nr.38 (15.10.1977) (periodika.lv)

Mūzikas nodaļas redaktors Longīns Apkalns. (1976, 1. janvāris). Treji Vārti, 50, 5. Treji Vārti, Nr.50 (01.01.1976) (periodika.lv)

Tallat-Kelpandscaron;a, S. (2016, 1. februāris). [Genealogy profile for] Marga Apkalne. https://www.geni.com/people/Marga-Apkalne/6000000039888793140

Žilinska, I. (2018, 17. decembris). Radikāls skaņradis, noslēpumaina personība... Longīnam Apkalnam 95! https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/vakara-autorprogramma/radikals-skanradis-noslepumaina-personiba...-longinam-apkalnam-9.a112891/